Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

 

DESMITĀ TIESA

 

Pasaulē cilvēkam dots viss lai dzīvotu- zeme ar tās bagātībām, gaiss, saule ar savu siltumu, ūdens un viss uzturam nepieciešamais. Galvenais mūsos ir mūžīgā dzīvība, ja ticam Jēzum Kristum. Lai cilvēkus glābtu, Dievs pasaulei deva Dēlu. Dievs deva pašu galveno- Pestītāju un Glābēju.

Viss radītais pasaulē cilvēkam ir pats labākais. Tas tā ir, ja viņš vēlas to pieņemt un izmantot. Dievs ik rītu dāvā skaidru prātu, spēku un izturību, lai dienu varētu nodzīvot sakarīgi un pilnīgi.

II Mozus 23:19

 Labākos no tavas zemes pirmajiem augļiem nes Tā Kunga, sava Dieva, namā.

Kā Dievs dod pašu labāko, tā arī prasa, lai mēs Viņam no visiem darba augļiem dotu pašu labāko. Tā ir desmitā daļa no mūsu augļiem, kas ir jādod Dievam. Tā ir desmitā daļa no mūsu ienākumiem.

Dievs no paša pirmsākuma ir iedibinājis likumu, ka desmitā daļa no cilvēka ienākumiem pieder Viņam. Tā nepieder cilvēkam, bet Dievam. Ja cilvēks šo daļu patur sev, tajā pašā mirklī viņš no Dieva ir nozadzis Viņa desmito daļu.

IV Mozus 18:12

 To vislabāko tiesu no šī gada eļļas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības – viņu pirmajos upurus, ko tiem būs Tam Kungam dot, to Es tev nododu.

 

Kā Dievs ir devīgs, tāpat arī mums ir jāiemācās būt devīgiem. Ja cilvēks nežēlo dot Dievam, tad Viņš nežēlos dot cilvēkam piederošo daļu svētība un labklājības.

Parasti cilvēki sūdzas par naudas vai citu materiālo vērtību trūkumu. Bet kā godīgā ceļā var iemantot bagātību, ja Dievam, visas bagātības īpašniekam, tiek atņemta Viņam piederošā daļa?

Dievs labi pazīst ikviena cilvēka sirdi un svarīgākais ir cilvēka gatavība dot ikvienam, kam vajadzīga palīdzība. Labprātīga devēja sirdī ienāk gaišums un svētība.

Maleachija 3:8-10

 Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: kā tad mēs Tevi krāpjam? – ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat!

 Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!

Tātad ikvienam ir jāsaprot, ka Dieva likums paliek spēkā līdz pasaules galam. Dievs vēlas no mūsu darba augļiem saņemt pirmo un vislabāko daļu, tad arī cilvēks no Dieva saņems vislabāko.

Desmitā daļa no ienākumiem ir svēta, jo tā pieder Dievam. Cilvēks to var ziedot saviem draudzei vai tuvākajiem. Ko mēs dodam saviem tuvākajiem, to mēs dodam Dievam. Viņam patīk labsirdīgs devējs. Ticība ir jāapliecina darbos. Godāt Dievu ar muti, tas ir par maz, jo vajag godāt Dievu patiesi un no sirds.

Ja cilvēks nav iemācījies šo Dieva likumu izpildīt, tad viņš paliek piesaistīts pie mantas, naudas un zemes. Dievs devīgu cilvēku atbrīvo no mantkārības un naudaskāres. Vēl vairāk, devīgs cilvēks tiek materiāli nodrošināts- tādam ir darbs, ir pietiekoši ienākumu sev un ģimenei.

Devīgu cilvēku Dievs atbrīvo no materiālās pasaules atkarības un iekārēm. Nevar vienlaicīgi kalpot Dievam un mantai. Par iemaksāto desmito daļu cilvēks iegūst brīvāku iespēju garā augt un pilnveidoties.

Dievs nevēlas pārpalikumu no darba augļiem un nevēlas kādu mazumiņu, bet tieši desmito daļu. Pirmsākumā varbūt ir grūti izpildīt Dieva prasību, tad jāsāk ar desmitās daļas novēlēšanu tieši pašiem tuvākajiem. Došanas mirklī lai ir tiek teikts- Dievs, šī ir tā daļa, ko es Tev ziedoju un tā lai nes svētību saņēmējam.

Maleachija 1:14

 Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!

Ir labi tieši pirmo algas daļu nolikt Dievam un atradīsies vajadzība, kur to vēlāk izmantot. Svarīgs ir labprātīgs iesākums un tad devīgs turpinājums. Dieva desmitā daļa ir kā laba sēkla, kas iesēta auglīgā zemē. Tā neapšaubāmi nesīs vislabākos augļus. Gadsimtiem ilgi šī prasība tika pārbaudīta un bija redzams pārsteidzoši pilnīgs rezultāts.

Skopums cilvēku iedzen nabadzībā. Skopums cilvēku ievelk materiālās pasaules purvā. Skopums ir miesas vājums. Skopums cilvēku aizver uz ilgiem un mokošiem gadiem. Skopums cilvēku piesaista pasaulei un grūti pat domās aizsniegt gara sirds visskaistākos augļus. Skopums aizver ceļu uz laimi.

III Mozus 27:30

Un ikviena desmitās tiesas deva no zemes tīrumā sētās sēklas, kā arī no koku augļiem, pieder Tam Kungam un ir Tam Kungam svēta.

 

Ja kāds cilvēks nevēlas atdot Dievam piederošo daļu, tad viņš nevēlās būt laimīgs.

Devīgs cilvēks saņem no Dieva bagātības žēlsirdību, svētību, mīlestību, prieku, mieru, aizsardzību, pārpilnību, ģimenes labklājību un pateicību visdažādākajos veidos.

Desmitās daļas devīgums atver visdzīvāko saikni ar Dievu. Ticība ir jāapliecina darbos. Reizēm visgrūtāk ir šķirties no daļas savas bagātības, bet saprotot to, ka viss tik un tā pieder Dievam un piederēs pēc nodzīvotās dzīves, palīdz nežēlot, dot un dāvāt saviem mīļajiem skaistas, visāda veida dāvanas.

Devīgums cilvēku paceļ dievišķā gaismā. Devīgs cilvēks iemanto neatkarību no materiālās pasaules smaguma, labklājību, pārpilnību, auglību, un laimi.

Dieva Derības paliks spēkā līdz pasaules galam. To nevar mainīt ne pastāvoša vara, ne tikums vai cilvēku pieņēmums. Ja cilvēks Dievam lūdz svētību un palīdzību, tad jāsaprot, ka to var saņemt izpildot Dieva likumus. Ja cilvēks žēlo priekš tuvākajiem, tad nav ko gaidīt no Dieva devīgumu.

Visā Dieva Valstībā ir līdzsvars un saskaņa. Viscaur visā darbojas vienlīdzīgi likumi. Kā cilvēks dara pasaulē, tā tiek atdarīts no Debesīm.

Mateja ev.23:23

 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.

Patiesi kļūdains ir uzskats, ka desmitā tiesa ir jādod tikai noteiktā vietā. Dievs ir visā, un dodot savam tuvākajam, mēs dodam Dievam. Tas varbūt visās dzīves situācijas. Kur divi vai trīs piesauc Dievu, tur ir Tas Kungs un Viņam par godu mēs varam atdot desmito tiesu tam, kuram tajā mirklī ir liela vajadzība pēc materiālās vajadzības.

Desmito tiesu Dievam vajag dot bez kurnēšanas, regulāri un ar pārliecību par Dieva Derības likuma prasībām. Ja cilvēks lielās ar savu devīgumu, tad viņam tiek atņemta daļa svētības. To ka mēs dodam, lai zina tikai Dievs, devējs un saņēmējs. Ja tas likts uz altāra, tad to lai zina tikai Dievs.

Mateja ev. 6:2-3

 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara.

Dodot desmito daļu Tam Kungam ar savas sirds vārdiem ir jāapliecina novēlējums. To pieņemot, Dievs devējam un ņēmējam dos svētību. Dievs savas bagātības sadala pēc saviem ieskatiem. Galvenais ir mūsu patiess devīgums un no sirds izteikts vēlējums.

Svarīgi, lai saņemtā Dieva dāvana tiktu pareizi izlietota. Tā ir svēta, būtības dziļumos ir saņemta no paša Dieva. Un būtu pareizi, ja saņēmējs Dieva daļu noliktu uz altāra vai Bībelē, sakot: Kungs, tā ir Tava daļa, es pateicos. Ļauj man ar to rīkoties darot Tev vēlamus darbus. Lai devīgas ir jūsu sirdis!

Lai devējam ir priecīga sirds!

Lai devīgu cilvēku Dievs atalgo mūžīgi!

Lai sirds skaistums vairo pasaules skaistumu!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.