Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

 

IV DAĻA

VIENOTI DIEVĀ

 

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.

Tas bija iesākumā pie Dieva.

Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.

Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.

Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies, bet pasaule Viņu nepazina.

 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.

Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.

Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.

Jāņa ev.1:1-4;10-14

 

DZĪVĪBAS AVOTS

 

Parasti cilvēks par savas dzīvības pirmsākumu nedomā. Sirds pukst bez apstājas un nodrošina organisma dzīvības funkcijas. Kādā spēkā tā darbojas? Kas dod dzīvībai nepieciešamo enerģiju? Kā sirds var darboties vienmērīgi pat tad, ja ilgstoši nav lietots uzturs?

Patiesi mēs esam dzīvi tikai un vienīgi Dieva spēkā. Katrs cilvēks ar Radītāju ir savienots ar dzīvības saikni un no Dieva uz cilvēku plūst Dzīvības avota Gaisma. Ik mirkli tā mūs nodrošina ar dzīvībai nepieciešamo enerģiju. Dzīvības enerģiju vispirms saņem gars, kurš to tālāk novada līdz katrai šūnai.

Jāņa ev.11:25-26

            Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?”

Jau pašā pirmsākumā radot cilvēku garā, Debesu Tēvs no sevis radīja katra cilvēka dzīvības avotu- dzīvības kristālu gara sirdī. Cilvēka dzīvības kristāls ir dzīvs kristāls, kas ir daļiņa no Dieva Mūžīgās Dzīvības kristāla. Dzīvības kristāls satur Dieva dzīvības spēku. Visa izplatījuma centrā, pašā pirmsākumā, nepieejamā Gaismā Dieva Mūžīgās Dzīvības pilnības kristālā ir visas dzīvības pirmavots.

Izplatījumu aptver Radītāja Gaisma, kas izstaro mīlestību un Dieva radošo spēku. Tās Gaisma iznāk no Dzīvības avota pirmsākuma un veido lotosa ziedu, kas izplatījumā pārtop par Dieva Atziņas rakstu. Atziņa ir Dieva projektētāja, kas visu pārzin un veido. Pēc Radītāja projekta viss tiek radīts un vadīts.

Cilvēka miesai iekšējo spēku dod debesu ķermenis. Gara miesa spēj orientēt cilvēku uz garīgiem darbiem. Tā vada cilvēku pa likteņa ceļiem. Svarīgi ir ieklausīties sirdī mītošajās atziņās, kas ir sirds gudrība. Dievs ik mirkli garam dāvā daudz pamācības un gudrību, tā ir jāiemācās saklausīt. Turiet savas sirdis uz garu atvērtas un būsiet laimīgi!

            Salamana pam.8:12

            Es, gudrība, mītu līdzās atziņai un māku dot labu padomu. Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; Iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem.

 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija. Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā. Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju.

Mūžīgās Dzīvības avots ir arī Dieva radīšanas pilnības avots. Tas dāvā harmoniju, mieru un mīlestības Gaismu. Debesu Tēvs ir mūžīgs noslēpums. Tēvs sevi atklāj caur Dēlu. Patiesība pie cilvēkiem nonāk ar Patiesības Garu. Kad pienāk laiks, tad ticīgiem cilvēkiem Dēls atklāj patiesas zināšanas, kas ļauj sajust to, cik Dievs ir pilnīgs.

Tagad mēs varam sajust un saprast vairāk nekā senos laikos- cik Dievs par mums tik ļoti gādā, dāvādams Dzīvības avota gaismu, gudrību un atziņu. Ikdienai pietiek visa. Par to lai Dievam ir mūžīga pateicība! Lai sirds slavē un godina To Kungu un Dievu!

Jāņa ev. 6:31-35

 Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: Viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm.” Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.”

 Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.

Pa Gaismas pavedieniem uz cilvēkiem no Dieva Mūžīgās Dzīvības avota plūst dzīva ūdens straume. Tā veldzē un dzīvina, tā paceļ un stiprina, tā dāvā mīlestību un laimi. Dzīvā ūdens straumi var sajust tikai dziļi gara sirdī. Dzīvā ūdens spēkā paveras gara sirds pamatnē esošais lotosa zieds un visā organismā aktīvāka kļūst enerģijas aprite.

Vispirms ar dzīvības enerģiju piepildās gara sirds un tad pār tās malām uz augšu, līdzīgi kā smalkas strūklakas, pār visu augumu plūst dzīvības gaisma. Kad miesas visas šūniņas ir piepildītas, tad sirds dzīvības gaismu var dāvāt arī tuvākajiem.

Dzīvības Gaismas daudzums cilvēkā ienāk atkarībā no ticības stipruma, no Derības prasību pildīšanas, no sakrāto gara augļu daudzuma, no mīlestības baušļu pildīšanas un no lūgšanu patiesuma.

Uz katra Kristum ticīga cilvēka pieres garā ir skaidri saskatāms mazāks vai lielāks dzīvs gaismas krusts. Jo lielāka ir ticība un uzticība Dievam, jo spožāka  dzīvības Gaismas plūsma nāk no mūžības uz cilvēku.

Jāņa ev.7:37-39

Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!

Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.

No Jēzus Kristus sirds no Debesīm uz katra cilvēka gara sirdi ir dzīvas Gaismas pavediens. Ticīgam tas ir spožāks un lielāks, mazticīgam vājš, neticīgam vāji manāms.

Līdzvērtīgi arī Mūžīgās Dzīvības avota Gaisma līdz cilvēkam nonāk vairāk vai mazāk.

Dieva dzīvības ūdens pār cilvēku plūst īpašos mirkļos. Lai tas notiktu ir nepieciešama paklausība Dievam un lūgšanas. Tāpat ir vajadzīgi darbi Dieva labā. Ticība mums ir jāapliecina darbos.

Cilvēka stiprums ir viņa gars. Jo vairāk mēs dzīvības Gaismu saņemam, no tā gara spēks ir lielāks. Ja cilvēks dzīves procesos savu gara spēku iesaistīt nespēj, tad visā viņš ir vājš. Tādam dzīve liekas neinteresanta un viņš meklē dažādas izklaides, bieži vien arī alkoholu. Dzīves tukšums tiek aizpildīts ar grēka darbiem.

Cilvēkā Dieva dzīvības Gaismas daudzums vairojas krājot gara augļus. Sirdī no vairojas patīkama sajūta. Patiesi garā bagāta cilvēka ikdienas izjūtas ir daudz pilnīgākas nekā neticīgajiem.

Garam piemītošo dievišķo īpašību klāsts ir bezgalīgs. Vispirms veldzē mīlestības sajūta, to papildina miers un saskaņa, līksme un prieks, pacietība un labprātība, laipnība un uzticība, lēnprātība un atturība.

Cilvēka dzīvības avota ūdeņos saskatāma Dieva īpašību atspulgs. Tātad ar dzīvības ūdeņiem mēs no Dieva saņemam vispilnīgākos gara augļus. Tā iegūstam ne tikai ikdienas dzīvīgumu, bet mūsos krājas mūžīgās vērtības.

Patiesi pār visu Zemi no Debesīm, no Dieva Dzīvības avota plūst vienmērīgi spēcīga dzīvību nesoša Gaisma, kas sadalās smalkos pavedienos un precīzi, pēc Dieva novērtējuma katrs saņem tik, cik tas ir pelnījis.

Laimīgs ikviens, kas Dievu piemin, Viņam uzticas un klausa. Tāds sevī vairo mūžīgo dzīvību un Tā Kunga lielajā dienā tiks augšāmcelts Debesu Valstībā.

Mateja ev.25:34-35

 Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.

 Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.

Jau no radīšanas mirkļa Debesu Tēvs ikvienā cilvēkā dziļi gara sirdī iesēja vispilnīgākās, Dievam piemītošas spējas un īpašības. Tās aizsniegt un izmantot nav tik vienkārši.

Cilvēkam vispirms pasaulē ir jāiemācās Dievam ticēt, kalpot un uzticēties. Ikviens pie sava iekšējā skaistuma var piekļūt garā atdzimstot un atveroties. Un tas ir iespējams tikai ar Dieva svētību.

Pastāv zelta likums- ja cilvēks pēc Dieva tiecas, tad no Viņa ikdienai saņem svētību un stiprinājumu. Ar katru nākošo lūgšanu un Derības piepildīšanu Svētā Gara klātbūtne cilvēkā vairojas.

Saikne ar Jēzu Kristu ir jāveido katru dienu un pēc iespējas biežāk. Tas lai notiek garā. Ikdienas darbiem tas netraucē. Reizēm no darbiem ir jāapstājas, tad sarunu ar Dievu sirdī var izveidot daudz dziļāk un pilnīgāk.

Dzīvības avota ūdeni var pielīdzināt ar gaisu ko elpojam- tas nepieciešams ik mirkli. Atšķirība tā, ka gaisa vienmēr ir pietiekoši un to varam saņemt tāpat, bet lai saņemtu dzīvības Gaismu pietiekošā daudzumā, mums ir jālūdz Dievs un jāpilda Viņa Derība.

Jāņa ev. 6:47-51

 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība. ES ESMU dzīvības maize. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.

 Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.”

Gars Dievam ir paklausīgs. Gars izcili pārzina Dieva radīto kārtību un likumus. Gars zina Dieva Mūžīgās Dzīvības avota nozīmi. Gars tiek apskaidrots ar Dieva darbiem pasaulē. Gars ik mirkli pateicas Tēvam par dzīvību un Dēlam par mūžības maizi. Vairāk iepazīstot un saprotot Dieva darbību mūsos, mēs biežāk no sirds pateicamies par visu, ko Dievs ik mirkli dāvā.

Gara izaugsmē mēs tuvojamies ar katra mirkļa lūgšanām un veidojot aktīvu saikni ar savu Kungu un Dievu. Tā patiesi ir laime visapkārt visā sajust Dieva klātbūtni, Viņa darbību un gādību. Tā ir laime apjaust to, ka mēs esam un būsim mūžīgi. Tā ir laime zināt, ka pēc grūtās dzīvēs pasaulē, Dieva noliktajā stundā, mūs gaida savas mājas Debesu pasaulē.

Jāņa ev.1-3

Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!  Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?

Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.

Arī Debesīs dzīvojošajiem ar Dzīvības avota Gaismu pastāv vistiešākā un visdzīvākā saikne. No tā dzīvību saņem ikviens, kas dzīvs. Arī eņģeļi, vecaji un dzīvās būtnes.

Dieva lielums nav izzināms. Patīkami ir apjaust, kas mēs ik mirkli savas dzīvības spēku saņemam no paša pirmsākuma, no vienīgā un Mūžīgā Dzīvības avota, no Debesu Tēva mūžības. Dzīvības maize nāk no Dieva Dēla sirds un tā ik mirkli.

Kā mēs ieelpojot sajūtam gaisa svaigumu, tāpat dziļi garā ir sajūtams dzīvības ūdens veldzējums. Tā ir pilnības un laimes sajūta. Mirkļos, kad pār cilvēku plūst dzīvā ūdens straume, sirds dāsni veldzējas mīlestībā un laimē.

Patiesi cilvēkiem nolikts šis grūtais, bet skaistais ceļš- ar ikdienas labajiem darbiem un ticību vairojot gara augļus, mēs saņemam veldzējošu dzīvības Gaismu no paša Dieva un iegūstam mūžības daļiņu.

Enerģijas minimumu gars saņem no sirdī esošā dzīvības kristāla. Ja cilvēks Dievam netic, tad gara sirds enerģijas avots izsīkst. Tas izsīkst arī grēka darbības rezultātā. Tā pasaulē vieni cilvēki dzīvības enerģiju vairo, citi zaudē.

Cilvēks savas neticības un grēku dēļ gara sirds gaismu var pazaudēt pilnīgi. Dievs cilvēkam dāvā trīs dažādas iespējas laboties. Ja arī tas nedod rezultātu, tad dzīvības gaisma gara sirdī izsīkst un taisnajā tiesā tādam ir paredzēts ceļš uz Uguns un Sēra jūru, uz mocībām par nepaklausību.

Pirmsākumā, radīšanas mirklī Debesu Tēvs cilvēkiem piešķīra vienādu daudzumu gara spēju un iespēju. Gadu tūkstošiem ritot daļa cilvēku savu gara lielumu ir vairojusi, bet lielākā daļa grēka un neticības dēļ to ir zaudējusi. Neticīgajā valda tukšums un bezcerība. Bez ticības cilvēka miesa snauž. Skumji, ka cilvēki dzīvo tik virspusēji un nenopietni. Daudzi pret Dieva radītajām vērtībām attiecas nevērīgi.

Mateja ev. 26:41

 Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.”

Dzīvības avota Gaismu var saņemt ikviens, kas lūdz un Dievam uzticas. Ticības mērs nosaka cilvēka izaugsmi un spēju iepazīt Tā Kunga gudrību. Cilvēkam ir jāmeklē un jāatrod saikne ar Dievu un savu garu. Cilvēka garīgums var uzplaukt tikai Tā Kunga spēkā.

Kā miesai ir nepieciešama sava barība, tā garam galvenā ir Mūžīgā Dzīvības avota Gaisma. No laba, no sirds pagatavota ēdiena mazu garīgo daļiņu saņem arī dvēsele un gars. Bet tas ir mazumiņš salīdzinot ar lielumu, ko gars saņem no Dieva Dzīvības avota.

Cilvēkā mīt Dieva dota vēlme tiekties pēc gara gudrības un Dieva Patiesības. Atrast Dievu, tas nozīmē atrast arī sevi. Svarīga ir apziņa par dzīves jēgu. Kad cilvēks to apjauš, tad mainās arī pasaules uztvere. Arī dzīves grūtības kļūst saprotamākas un dzimst labas idejas. Apgarots cilvēks sabiedrībai ir atradums. No Kristum ticīga cilvēka plūst dzīvīga gaisma, kas spēj veldzēt daudzus tuvākos.

Jāna ev.12:46;50

Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā. Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to Mans Tēvs Man ir sacījis.

Skaidri jāapzinās, ka iesākumā dzīvības Gaisma nāk no Mūžīgā Dzīvības avota, caur Dēlu uz ticīgajiem. Kad sirdis ar dzīvības ūdeni ir pilnas, tad pārpārēm plūstošā gaisma dzīvina arī apkārtējos.

Lai ir mūsu mūžīgā pateicība Jēzum Kristum par Viņa dzīvības maizi! Pateiksimies Dievam, ka esam un būsim, un tā mūžīgi!

Lai slavēts Tas Kungs un Dievs!

 

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.