Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

 

DEBESIS UN IZPLATĪJUMS

 

Visapkārt mums ir redzamas debesis, zeme, un viss, kas uz tās. Dzīvojam trīs dimensiju telpā, elpojam gaisu un parasti nedomājam, kas vēl šajā telpā mums blakām varētu pastāvēt. Visā ir dzīva kustība- gaisa, ūdens, molekulu, atomu, kvantu un tā varētu turpināt bezgalīgi. Viss, kas ir Dievā, ir dzīvs.

Aiz materiālās pasaules robežas, citās dimensijās, ir smalkāko pasauļu turpinājums. Patiesi blakām mums dzīvo eņģeļi un daudzas dzīvās būtnes.

I Mozus 1-1; 14-16

 Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Tad Dievs sacīja: “Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par zīmēm un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi.” Un tā tapa.

 Tad Dievs radīja divus lielus spīdekļus: lielāko spīdekli, lai valdītu dienu, un mazāko spīdekli, lai valdītu nakti, un zvaigznes radīja.

Dieva Derības vārdi ir patiesība. Patiesi skaistas ir Dieva radītās debesis un tās ik mirkli mūs priecē. Saule dod gaismu un dāvā siltumu. Naktī debess velvē saskatām mēnesi un zvaigznes.

Tālu aiz debess velves ir Debesu pasaules un arī Debesu Valstība.  Izplatījums ir cilvēka prātam neaptverams. Daudzi mēģina to izzināt un par to rakstīt, bet tā lielumu aptver tikai Dievs un tajā visā ir Viņa noteikta kārtība.

Saskatīt zvaigznes, tās nosaukt un pētīt- tas cilvēkam ir pa spēkam. Uz tām nav dzīvības, jo tie ir tikai spīdekļi debess velvē. Tie ir no dažādas matērijas, bet tam jau īpaši nav nozīmes. Cilvēkam no iegūtām zināšanām par zvaigžņu matērijas sastāvu nekāda īpaša labuma nav.

Debesu spīdekļi atrodas cilvēkam neaizsniedzamā attālumā, tātad nekad nebūs izmantojami. Ja arī Zemei tuvākās planētas ir sasniedzamas, tās zinātnei nedos nekādus atklājumus vai citus labumus. Uz tām dzīvības nav.

Kāpēc gan pētīt neaizsniedzamas planētas un spīdekļus, ja vēl nav īstas skaidrības daudzās pasaulīgās jomās. Daudzi zinātnieki Dievam netic un savu domu labirintos maldās.

Laika gaitā paaudze pēc paaudzes veido daudzus maldīgus uzskatus, kas ar laiku tiek pieņemti kā dogma. Piemēram, Darvina teorija atmira, jo tā bija maldīga. Patiesību var iepazīt ticībā. Īsto gudrību var dāvāt tikai Dievs. Gudrības atklāsmes var tikt dotas arī zinātnes jomā. Visus atklājumus cilvēcei ir dāvājis Radītājs.

Psalmi 104:24;139:14

 Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.

 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.

Pasaules un izplatījuma izzināšana ir jāsāk ar ticību Dieva Derībai. Uz tās gudrības pamatiem ir jāattīsta zinātne un jāveicina visas cilvēces progress. Kā pareizi var atrisināt matemātisku uzdevumu, ja risinājuma iesākumā jau ir pieļauta būtiska kļūda?

Cilvēces pastāvēšanas laikā cilvēki bieži ir meklējuši patiesību un zināšanas, kur tās faktiski nav. Tāpēc cilvēces progress ir aizkavējies un pamatā ir veicināts materiālās pasaules progress.

Cilvēka gars un ar to saistītā garīgā pasaule faktiski ir palikusi neizzināta. Kādā līmenī cilvēki zināja par Dieva Debesu pasaulēm pirmajā gadu simtā, tikpat zina arī šodien.

Dieva pilnība un lielums ir neizmērojams un neaizsniedzams. Zeme ar debess jumu ap to visā Dieva radītajā izplatījumā ir kā puteklītis. Cilvēks no tā nav spējis izzināt pat niecīgu daļu, kur tad vēl Debesu pasauļu plašums un to neizzināms skaits.

I Ķēniņu 8:27

            Bet vai tad Dievs patiešām lai dzīvotu zemes virsū? Lūk, debesis un debesu debesis nav spējīgas Tevi pilnā mērā uzņemt. Kā tad nu vēl šis nams, kādu es esmu uzcēlis?

Gaismas stars sekundē noskrien apmēram 3000 000 kilometru. Lai tas no Zemes nokļūtu uz Mēness, vajag apmēram vienu sekundi laika, bet līdz Saulei- jau apmēram astoņas minūtes.

Lai Saules gaisma veiktu attālumu līdz pēdējai mūsu Saules sistēmas planētai- Plutonam, vajadzīgas jau 5.5 stundas. Bet tā ir tikai Saules sistēmas robeža. Tālāk ir galaktika un tās robeža, tad pārējo debess juma zvaigžņu neaizsniedzamā robeža. Pie naksnīgajām debesīm mēs varam vērot daudz jo daudz zvaigžņu un zvaigznāju.

Tālākās stāvzvaigznes ir kā milzīgas saules un attālums līdz tām ir mērojams ar gaismas gadiem, tas ir, par vienu mērvienību pieņemot apaļus 9 000 000 000 000 kilometru, ko gaisma noiet vienā gadā. Vistuvākā stāvzvaigzne Proksima Centauri no mums ir 4,2 gaismas gadu attālumā.

Pāvila vēst. romiešiem 1:20

 Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos.

Lielajā Piena Ceļā sistēmā mūsu Saule ar visām savām planētām līdzinās tikai niecīgam smilšu graudiņam. Piena Ceļa zvaigžņu sakopojumam ir apmēram 100 000 gaismas gadu caurmērs un tā zvaigžņu kopskaits ir ap 100 miljardiem. Arī tas vēl nav visuma telpas robeža. Lielie teleskopi uzrāda miglājus un zvaigžņu kopas, kas savā būtībā ir veselas pasauļu sistēmas, līdzīgas Piena Ceļam.

Zemei vistuvāk, tas ir, 900 000 gaismas gadu attālumā, atrodas galaktika, kuru sauc par Andromedas miglāju. Ar teleskopiem var saskatīt apmēram 500 miljonu šādu zvaigžņu sistēmu. Makro kosmoss savos neizmērojamos plašumos pārsniedz cilvēka iztēles robežas.

Vērojot zvaigznes visumā skaidri var saskatīt to ideālu kārtību un secināt, ka to vada un pārvalda Radītājs. Kā mūsu miesas mikro pasaule- kvantu, atomu un molekulu līmenī, šūnu sakārtotība ir pilnīga, tā arī makro kosmoss ir absolūts.

Visā pastāv Dieva iedibināta kārtība. Zinātni pareizā virzienā virza tie cilvēki, kuri pie saviem atklājumiem nav zaudējuši ticību Dievam, bet balstās tieši uz Derības pamatiem.

Jeremijas 23:24-24

 Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā,” saka Tas Kungs, “vai ne arī tālumā? Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu, saka Tas Kungs, vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi? – saka Tas Kungs.

Vai tad pēc Derības vārdiem mūsu sirdī neienāk bijība uz Radītāju? Ja jau pastāv tik neaizsniedzami visuma plašumi, kāpēc tomēr cilvēks par savām iespējām ir augstprātīgs un iedomīgs?

Patiesībā ir tikai nedaudz jānopūlas, lai iekustinātu savas smadzenes ar domām par Radītāja pilnību un cilvēka gars ienesīs miesā skaidrību par Dieva esamību.

Tikai un vienīgi gars var apskaidrot miesu un izveidot pareizu uzskatu par debesīm un izplatījumu. Tas lai ir mūsu ikdienas darbs, ka mēs lūdzam, domājam par Dievu un uz Viņu paļaujamies.

Kurš gan negrib izzināt Patiesību par izplatījumu un Debesu pasaulēm, kurās mēs dzīvojam un pēc laika atkal dzīvosim? Cilvēka gars Dieva pasaules pārzin līdzīgi kā labs skolnieks pārzin zemeslodes ģeogrāfiju.

Patiesā gudrība ir dziļi pašā cilvēkā- gara prātā. Tā aizsniedzama vispirms ieklausoties savā sirds balsī, tad sirds gudrībā, kas pakāpeniski pārņem miesas prātu. Izveidot saikni ar gara gudrību Dievs dāvāja kādreiz praviešiem, tad apustuļiem un tagad pēc ticības arī Dieva bērniem.

Dievs ir Gars un Viņš visā izplatījumā mīt gara līmenī. Dievs nav saskatāms ar acīm, to sevī var atklāt paša gars. Gars spēj redzēt garu. Dievs ir jāsaskata Viņa darbos un redzamajā pilnībā- kā Viņš ir veidojis makro kosmosu un mikro pasauli, cik unikāli Viņš ir radījis cilvēku. Tā Kunga ikdienas darbībā mūsos un pasaulē ir pati pilnība. Dievu nevar saskatīt kādā konkrētā vietā, jo Viņš stāv pāri laikam un telpai.

Psalmi 139:1-12

 Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.

 Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.

 Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu.

 Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma.

Ir kļūdaini domāt, ka debess jums tā ir galējā robeža, kur pastāv radītais. Tā arī nav barjera, kas varētu traucēt Dievu aizsniegt, jo tajā un aiz tā ir bezgalīgs turpinājums Dēlā un Tēvā.

Dievs pastāv iekš visa Savas Gaismas pilnībā, ļoti smalkā līmenī. Daudz smalkākā un pilnīgākā par Debesu Valstības līmeni. Viņa visur esošā būtība ir Patiesība, jo viss radītais pastāv vienīgi Dievā. Materiālās pasaules, arī debesis ko ikdienā redzam, ir radītas radīšanas procesa beigas, bet sākums ir bezgalīgā Dieva dziļumos, pilnīgā un nepieejamā Gaismā.

Ījaba 26:7-11

 Viņš ir tas, kas izpleš zemes ziemeļus pāri tukšumam, kas tur zemi uzkārtu ne pie kā. Viņš savos mākoņos saņem ūdeni, un padebeši tomēr aiz šā ūdens svara nesaplīst gabalos. Viņš aizsedz skatam Savu goda krēslu, tam pāri pārklājot Savus mākoņus.

 Viņš pāri ūdeņiem nospraudis galējo robežu, kur saskaras gaisma un tumsa. Un debesu balsti sāk grīļoties un trīcēt, kad Viņš rājas.

Zeme ar debesīm un tajā esošo visumu brīvi pastāv kā viena no planētām, uz kuras dzīvo cilvēki. Tālāk aiz debess juma izplatījumā pastāv bezgalīgi liels skaits tādu planētu un Debesu pasauļu. Izplatījumā planētas un pasaules izvietotas katra savā vietā.

Gara līmeņa pasaules izvietotas šajā pat izplatījumā, tikai ar aci neredzamas, jo tās pastāv daudz smalkākā, savā līmenī. Kā šūniņās ir molekulas, molekulās atomi un kvanti, līdzīgi tāpat iekš materiālajām pasaulēm pastāv Dvēseļu pasaules un Debesu pasaules gara līmenī.

Materiālās pasaules varētu arī nosaukt par zemāka attīstības līmeņa pasaulēm, kas pastāv tikai trijās dimensijās. To telpu veido garums, platums un augstums un tai ir robežas. Debesu pasaules ir augstāka, pilnīgāka attīstības līmeņa pasaules, kuras pastāv visās septiņās dimensijās.

Ja pirmajās trijās dimensijās pastāvošo cilvēks var redzēt ar aci, tad ceturtajā un nākošajās dimensijās var redzēt tikai ar gara redzi, ko var atklāt tikai Dievs. Redzēt ceturtajā dimensijā nozīmē redzēt aiz šīs pasaules esošo. Redzēt piektajā dimensijā nozīmē redzēt visu iekš tā, kas ir blakām. Sestā dimensija nozīmē redzēt, darboties un dzīvot, aptverot visu, kas eksistē blakām.

Redzēt septiņās dimensijās nozīmē redzēt, izjust, darboties, dzīvot, izjust, aptvert visu, kas ir blakām radīts, līdz tai pakāpei, līdz kurai Dievs atklāj.

Cilvēki garā Paradīzē un Dieva eņģeļi Debesu pasaulēs redz, dzīvo un darbojas visās septiņās dimensijās. Tas nozīmē, ka tur viņiem ir daudz vairāk zināms, redzams un iespējams.

Augstākā līmeņa garīgās pasaules ir tās, no kurām Dieva spēkā tiek vadīts un pārvaldīts viss izplatījums. Dieva radītajās pasaulēs ir daudz mājokļu, lai ticīgajiem vienmēr būtu skaistas mājvietas. Ticēt Dievam, tas nozīmē iemantot mūžīgo dzīvošanu un Debesu mājokļi ikvienam ticīgajam jau ir sagatavoti.

Dieva bērniem ir sagatavota Debesu Valstība ar pilsētu Jeruzalemi. Pārējie, kas ies caur taisno tiesu un iemantos mūžīgo dzīvošanu, iemantos četras, skaistas Debesu pasaules.

Tās ir ļoti lielas planētas, kas jau šobrīd ir apdzīvotas ar dzīvniekiem, putniem un rāpuļiem, un ūdeņos mīt zivis. Tās ir vēl skaistākas par Paradīzi, kurā mīt garā visskaistākie cilvēki. Jaunajās pasaulēs un Debesu Valstībā pirmie cilvēki un eņģeli ienāks tikai pēc Kristus otrās atnākšanas.

Jesajas 66:1

 Tā saka Tas Kungs: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu?

Ejot ticības ceļu ir jācer, ka cilvēkam Jēzus Kristus pats atklāsies. Kādā mirklī vai kādā situācijā, to neviens nevar pateikt. Ir jāsaprot viens- tas notiks tikai tad, kad cilvēka ticība būs augusi līdz nepieciešamajam līmenim. Dažreiz Dievs cilvēkam atklājās īpaši kritiskā dzīves mirklī- tā Viņš pasniedz roku savam bērnam, lai glābtu.

Astronomi ar moderniem teleskopiem pētot visumu nav atraduši redzamus pierādījumus par Dieva atrašanās vietu un tā arī neatradīs, jo Dievs meklējams garā caur savu sirdi, lūgšanām un paļāvību. Dzīves laikā ir ļoti svarīgi ticībā atrast Dievu un ar Viņu izveidot dzīvu saikni. Atrast Dievu, tas nozīmē ticēt, ka visu ir radījis Debesu Tēvs un Viņš arī šajā mirklī caur Dēlu gādā par mūsu dzīvībām.

Augsim savā ticībā un paļāvībā uz Jēzu Kristu! Ticēsim Derības vārdiem, jo tajos ielikts likums un Patiesība! Vērsīsim savu skatu uz debesīm, jo tās ir Dieva goda tronis!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.