LAIKS
Laiks rit un dzīvē tas ienes zināmas izmaiņas. Laika ritējums ir Dieva nolikts. Katram šinī pasaulē ir atvēlēts zināms dienu skaits un tas ir jau nolikts. Kā zvaigznes izplatījumā ir noliktas stingrā kārtībā, tā arī laika ritējumam ir savi likumi.
Dievs visu rada pa priekšu un tad mēs pēc radītā sekojam, arī laikā. Būtiskie cilvēces notikumi Dievam jau ir nolikti un par tiem mēs lasām Derībā. Bet lielākā daļa nākotnes notikumu nav zināma un tajos neviens nespēj ielūkoties.
Psalmi 90:8-12
Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku.
Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem. Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies? Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!
Dažiem cilvēkiem Dievs ir devis spēju ielūkoties nākotnē. Vieni to dara ar Viņa svētību, citi ielaužas nākotnes redzējumos ar spēku un tas ir grēks. Svarīgi ir iemācīties dzīvot tieši šim mirklim paļāvībā uz Dievu, par rītdienu daudz nedomājot. Ticīgam cilvēkam Dievs dāvā labas domas un gudrību- tā pati saliek darbus un atrod pareizu risinājumu.
Mateja ev. 6:34
Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
Dievs ir mūžīgs. Viņš veido pagātni, tagadni un nākotni. Mēs varam pietuvoties mūžībai, ja dzīvojam un domājam tieši šim mirklim, kas vienots ar Dieva mūžību.
Pagātne un nākotne no mūžības attālina. Dievs tieši šajā mirklī maksimāli ir pie mums. Pat ne minūti atpakaļ vai priekšā. Tvert šo mirkli ar visām iespējām- nozīmē to maksimāli izmantot.
Derība sākās ar vārdiem par debess, Zemes un visa, kas uz tās, radīšanu sešas dienās un septītajā dienā no visa Sava darba Dievs atpūtās. Tātad laika ritējuma kārtība tika iedibināta ar pašu iesākumu.
Diena- pamošanās, aktivitātes, darbs. Nakts- miegs un atpūta. Diena ir enerģijas patērēšana, nakts- tās uzkrāšana.
I Mozus 1:1-5
Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa. Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.
Arī gadalaiku maiņa- pavasaris, vasara, rudens un ziema ienes savas pārmaiņas. Vasarā ir visaktīvākais darbības laiks. Katrā gadalaikā Dievs cilvēkus atbilstoši tā iespējām un vajadzībām nemanāmi pārveido. Vasarā enerģijas visām aktivitātēm ir divtik.
Līdz ar rudeni dabā un arī cilvēkā iestājas miers. Ikviens pēc vasaras skrējiena var vairāk atpūsties. Rudenī un ziemā, kad apstājas dzīvīgums koku stumbros un zaros, tas tiek paveikts saknēs. Koki gatavojas pavasarim un vasarai. Ziemā daba guļ un arī radošais miers cilvēkā dod iespēju vairāk padomāt par sevi, par Dievu un tuvākajiem.
Ar pirmajiem pavasara mirkļiem mostas koku stumbri un zaros sāk atraisīties pumpuri. Mostas arī cilvēka miesa. Mēs visu laiku esam aktīvi darbos un atpūtā, bet tomēr nemanāmi cilvēka šūnu pasaule tiek pielāgota dabas apkārtējam ritmam. Svarīgi iemācīties izmantot visu, ko dod gadalaiki- ar savu skaistumu, ritmu un iespējām.
Mateja ev. 24: 32-36
Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt. Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.
Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs. Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
Mēneša laikā mainās arī cilvēka iekšējā aktivitāte. Četrpadsmit dienas Mēness aug, ko varētu pielīdzināt dienas iespējām un četrpadsmit dienas tas dilst, tas atbilst nakts iespējām.
Mēness ietekme ir it kā maz manāma, bet pēc būtības tā ir pietiekoši liela. Kad Mēness aug, cilvēka iekšējās aktivitātes ceļas uz augšu. Tad enerģiju var vairāk tērēt, jo tā orientēta uz āru.
Nakts sagatavo dienu. Diena sagatavoto iztērē, līdz atkal iestājas nakts. Tāpēc miegam ir jāatvēlē pienācīgs laiks. Gultas vieta ir jāsagatavo pietiekoši labi un pareizi. Ieteicama cieta gulta, ciets spilvens, tīra gultas veļa, tīrs gaiss- tas viss ir laba miega garants.
Psalmi 90:2-4
Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs! Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: “Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!” Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze.
Naktij ir miera un atpūtas ritms, dienai darba un aktivitāšu ritms. Nakts tumsai negatīva enerģija vai darbība nepiemīt. Ļaunums parasti eksistē vienīgi cilvēkos pašos. Nakts padara savu darbu tāpat kā diena.
Miegā cilvēks šķērso ierastā laika un telpas robežu. Miesa aizmieg un gars dodas Debesīs, lai arī atpūstos un saņemtu no Dieva stiprinājumu. Gara pasaulei laika ritējums ir tuvu mūžības izpausmei. Mūžīgs ir tas, kas pastāv mūžīgi.
Diena Debesīs ir tūkstoš gadi uz Zemes. Reizēm parādās sapņi un vīzijas par nākotni, kā liecība par Dieva iespējām veidot dažādus laika skaitījumus.
Pētera II vēst. 3:8
Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena.
Var būt arī laiks kā laika apstākļi- laba laika prognoze, vai slikta. Var būt lietus, migla, sniegs. Var būt karsts, silts vai auksts laiks. Visi laika apstākļi ir vide, kuros mums jādzīvo un jāizdzīvo. Tos arī nosaka Dievs. Tāpēc ir gudra doma- ikvienā no minētajiem apstākļiem ir jāsaskata skaistums, tie jāpieņem un jāizmanto pēc to piedāvātajām iespējām.
Nonākot dzīvot šajā pasaulē mēs esam ielikti laikā un apstākļos, kuros jāizdzīvo un jāizaug garā. Atkarībā no tā kā dzīvosim, tā mums Dievs dzīves laika sprīdi pieliks vai arī atņems. Laime patiesi ir mūsu pašu rokās un laiks lai nav par šķērsli labiem darbiem.
Pētera II vēst. 3:10-13
Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.
Cilvēkam ir jāiemācās dzīvot saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību. Dzīves stundas un dienas jau iepriekš ir noliktas. Svarīgi izjust ikdienas nolikto ritmu. Gars saka priekšā visas gudrības.
Lai Dieva svētīti ir jūsu ceļi! Lai šī mirkļa laiks jūs savieno ar mūžību! Lai priecīgas sirdis gaidot Tā Kunga atnākšanu!
