Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

 

CILVĒKA ĪPAŠĪBAS

 

Cilvēka skaistums mīt dziļi gara sirdī. Tās ir skaistākās, dievišķākās īpašības, kuras bieži vien ir grūti sasniedzamas. Cilvēku gara lielums ir atšķirīgs. Vienos ir daudz skaistu gara augļu, citos to ir maz.

Ja gars ir vājš, tad cilvēkā ir maz mīlestības, prieka, miera un citu skaistu īpašību. Tādā maz ir arī ticības un vairumā ir miesai piemītošās īpašības. Garā spēcīgā cilvēkā iekšējais skaistums neapturami laužas uz āru. Tāds cilvēks ir kā skaists zieds pasaulei.

Pāvila vēst.galatiešiem 5:16-18

 Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.

Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai.

Cilvēks tiecas pēc mīlestības, pēc visa skaistā. Ikviens savā mīļotajā cer ieraudzīt skaistumu un pilnību. Grēks, miesas nesakārtotība, nolaidība bieži vien ir par šķērsli tam, ka viss skaistais tā arī paliek dziļi sirdī un uz āru, reāli miesā neienāk. Bieži vien ir arī otrādāk- jaunībā skaistums, mīlestība un citi gara augļi staro, bet ar laiku grēks un nenovīdība skaistumu iemūrē. Tas paliek neaizsniedzams un par to vairs var tikai atcerēties.

Kā nezāli izravē, tā arī sliktās cilvēka īpašības var pārveidot un no tām atbrīvoties. Parasti tas nenāk viegli. Cilvēkam piemītošās īpašības parasti piemin kā paliekošas uz mūžu. Bet ar savām vājībām samierināties nevajag. Pilnveidošanās process ir ļoti interesants. Kas uzsāk šo ceļu, tas to turpinās visu mūžu, jo tas dos bagātus augļus.

Pāvila vēst. galatiešiem 5:19-22

 Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.

 Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.

Ārēji sevi kopt esam pieraduši, kaut gan arī tajā ziņā cilvēki ļoti atšķiras. Ja kāds aizmirst sevi ārēji kopt, tad uzsākt sevī garīgu pilnveidošanos būs grūti. Izlaidību nevar nomazgāt, bet ar ūdens peldi sevi var sakopt, nevajadzīgās enerģijas var noskalot un būt ikdienā stiprākam.

Lai pārvarētu savu vājumu ir nepieciešams gribasspēks. Tas arī ir gara spēks. Cilvēks gara spēku var gūt vienīgi no Dieva. Tātad, bez Viņa palīdzības cilvēks skaistāks un garā stiprāks kļūt nevar. Tāpat bez Dieva palīdzības nevar atbrīvoties no netikumiem un sliktām īpašībām.

Jāņa ev. 2:16

Jo viss, kas ir pasaulē – miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.

Ikviens cilvēks tiek ielikts dažādās dzīves situācijā un caur tām tiek pārbaudīts. Jāpierod ar domu, ka pasaulē neatkarīgi no materiālās labklājības tik un tā dzīve nebūs viegla. Tā nekad nebūs vienkārša.

Garā vājākam cilvēkam ir vieglāki pārbaudījumi, garā stiprākam- grūtāki. Vieglākie pārbaudījumi ir saistīti ar mantu un naudu, grūtākie ar varu un slavu. Dievs uzliek pārbaudījumus, kas cilvēkam ir pa spēkam izpildīt.

Mateja ev. 19:24

 Un atkal Es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva Valstībā.”

Lepnība un egoisms ir smags grēks. Ar šīm īpašībām cilvēks ar savu gudrību un saprātu pakāpeniski sevi nostāda augstāk par citiem. Lepnam ir grūti pieņemt Dievu. Lepns ir lepns attiecībā uz visiem. Slava bieži vien cilvēku sabojā. Sākās iedomība un augstprātība. Zūd sapratne par galveno dzīves mērķi, par garīgām vērtībām un dzīves jēgu vispār.

Sālamana pam.11:2; 16:18

Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos. Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas.

Augstprātībai, lepnībai un iedomībai pretī stāv laipnība un pazemība. Bet tā lai ir patiesa un no sirds. Cilvēks uzreiz sevi nevar pārveidot. Sevis audzināšana tas ir grūts, bet tik ļoti vajadzīgs darbs. Ikdienas jālūdz palīdzība Dievam, lai cilvēka nespēks pāraugtu spēkā.

Dvēseles sakārtošana ir viens no galvenajiem dzīves uzdevumiem. Pie labo īpašību vairošanas ir jāpieiet nopietni un ar atbildību. Tās taču ir gara augļu atblāzma un darbība cilvēkā.

Sālamana pam. 18:12

 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.

Nicinājums un nosodījums ir cilvēka pagrimuma sākums. Iesākumā cilvēks nicina citus, bet pakāpeniski tas iesakņojas arī attiecībā uz sevi. Ar nicinājumu visā miesā ienāk ienaids un zūd miesas un gara saikne. Nosodīt tas nozīmē arī tiesāt.

Mateja ev.7:1-2

  Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.

Naids, niknums un dusmas cilvēku ved postā, to sagrauj. Naidā ar citiem dzīvo liela daļa cilvēku. Tie neapjauš, ka visvairāk viņi nodara pāri tieši sev. Šīs īpašības ar savu negatīvo darbību sagrauj miesas un dvēseles harmonisko vidi. Biežas dusmas ir par cēloni daudzām slimībām.

Jāatceras, ka visi grēka darbi pakāpeniski krājas dvēselē un dzen atkal uz jaunām, ļaunām darbībām. Ja cilvēks sevi nesavalda, tad apaug ar minētajām īpašībām un iestājas dzīves pagrimums. Meklēt otrā slikto un uz citiem dusmoties ir vislielākā muļķība.

Naidam, niknumam un dusmām pretī iestājas mīlestība, labprātība un atturība. Ja no kāda cilvēka iznāk šis ļaunums, tad vienīgā izeja ir cilvēku svētīt un atturēties no naida izaicinājuma. Dieva un tuvāko mīlestības spēkā tiek sagrauti visi ienaida mūri.

Mateja ev.5:38-39; 44-45

 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.

 Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.

Atriebība un nodevība ir smags grēks un atbildība par to ilgst visu mūžu līdz mirklim, kad grēka smagums tiek izsmelts līdz galam. Atriebība kāre ir miesas smagākais grēks. To var salīdzināt ar dzīvniecisku tieksmi kost pretī.

Nodevība cilvēku vienā mirklī nokauj. Tas nozīmē, ka tikai galīgi kritis cilvēks var nodot savu tuvāko. Nodevēji un slepkavas Debesīs sodu izcieš pasaulēs ar īpaši smagiem dzīves apstākļiem. Ak, vai- tiem gaidāmas vēl smagākas dienas Taisnajā tiesā.

Mateja ev.16:27

Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem, un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.

Ticība, taisnība un uzticamība stāv pretī šiem lielajiem grēku darbiem. Turēsimies pie Dieva, pie sava teiktā vārda un paļausimies uz Tā Kunga vadību!

Ja cilvēkus pavada savtīgums, skopums, alkatība, tad tā ātri vien ievilks mantkārības purvā. Arī skaudība, meli un krāpšana cilvēka dvēselē iesakņojās kā grēks un ar laiku to nezāli ir grūti izravēt. Ikviens grēks cilvēkā rada haosu un ir daudzu slimību sākums.

Netiklība un laulības pārkāpšana pasaulē ienākusi kā pierasta parādība. Daudzi nezin, ka netikļi cieš sodu Debesu pasaulēs līdzās ar slepkavām. Viens sānsolis var maksāt desmit gadu pasaulīgu ciešanu. Un tām var sekot atmaksa arī Debesīs. Vai ir vērts mirkļa kaislei nodot savu draugu?

Mateja ev.5:27-28

 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.

Greizsirdība tā ir miesas īpašība, kas padziļina šaubas, vieš nepamatotu nemieru, ienes neuzticību un aizver mīlošu sirdi. Tās ir vienas no vispostošākajām jūtām. Dažiem greizsirdības scēnas ir bauda, bet faktiski ar tām cilvēks sagrauj savstarpējās attiecības. Greizsirdībai pretī var nostāties vienīgi patiesa sirds mīlestība un uzticēšanās.

Visām cilvēkam piemītošajām īpašībām pāri stāv mīlestība. Tā dzīvina, apskaidro un paceļ garīgos augstumos. Tā ienes mieru un saskaņu. Mīlestība veldzē un apskaidro. Tā tver dvēseles un gara skaistumu. Mīlestība dziedina un noskalo grēka putekļus. Tā dāvā pilnības sajūtu- ka esam un būsim vienmēr.

Mīlestība mūs vieno ar Dievu un mēs kopā vienojamies Viņā. Mīlestība atver acis un sirdis, ļauj saskatīt agrāk neredzēto. Tai piemīt maigums un svētums, pilnīgākas sajūtas un smarža. Mīlestība mirdz plašā krāsu spektrā.

Jāņa ev. 13:35

 No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.”

Cilvēks mīlestībā atdzīvojas un arī apkārtējā telpa ar to top piepildīta. Tad mēs elpojam Dieva mīlestības augļus un mūsu miesa uzzied. Mīlestībā ikkatra šūna svētlaimē smaida un tā būtu jābūt ik mirkli.

Mīlestība ir kā dzīva elpa, kas atdzīvina visus locekļus, veido cilvēku maigu un atvērtu.

Jo tālāk cilvēks ir no mīlestības, neaizsniedzamāki ir Dieva Gara augļi. Mīlestība ir jāsargā un jāveido. Mīlestība uzziedina sirds ziedu dārzu un paceļ cilvēku dievišķos debesu augstumos. Mīlestības dārza ziedi ir jākopj. Tas ir viens no grūtākajiem darbiem.

Patiesas mīlestības spēkā arī Dieva dārzos uzzied katram savi ziedi. Par tiem Debesīs priecājas cilvēki, eņģeli un visas radības. Mīlestības ziedi ir mūžīgi un cilvēkam būs iespēja tos ieraudzīt.

Jāņa ev. 17:26

 Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.”

Mīlestības gaismas spēkā cilvēks top dzīvs. Mīlestība paver šūnas uz laimi un prieku. Tā ir dzīva dodot un saņemtā atbildes gaisma ir tās jūtas, ar kurā cilvēks top pilnīgs. Mīlestības spēkā viss ir iespējams.

Mīlestība ir kā vienīgais rasas piliens, kas spēj cilvēku pacelt līdz laimes augstumiem. Parasti cilvēks pēc mīlestības slāpst. Tad tās dzīvinošais rasas piliens uz diviem ir viens un iegūstams sadalot vienlīdzīgi.

Bez mīlestības viss satumst. Ja virsroku ņem grēks un miesas kāres, tad mīlestībai jāsaka ardievas uz ilgu laiku. Samīlēt- tas nenozīmē patiesi no sirds mīlēt. Tā vēl nav mīlestība.

Mīlestība sākās no mirkļa, kad no gara sirds pārpārēm sāk plūst mīlestības gaisma, dodot mīļotam cilvēkam visu un neprasot neko pretī. Tad tā pakāpeniski var pāraugt patiesā mīlestībā uz Dievu un saviem tuvākajiem.

Bez mīlestības cilvēks vienkārši eksistē, tver prieku un baudas no pasaules iekārēm. Tāds cilvēks reti smaida, ir īgns, greizsirdīgs, neapmierināts, skaudīgas un tā varētu turpināt.

Pāvila I vēst. korintiešiem 13:4

 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.

Tikai mīlestība uz Dievu un cilvēkiem var cilvēku izvilkt no postoša, miesas grēcīgo īpašību purva. Tikai Gaisma var ienest gaismu. Grēks ir tumsa un iznīcība. Grēcīga miesa ir pelēki tumša. Tajā nav dzīvības. Gars grēkā nosmok un lēnām mirst.

Pāvila I vēst. korintiešiem 13:13

 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Cilvēku Tā Kunga spēkā var atdzīvināt mīlestība, ticība un grēku piedošana. Ja sirdī mīlestība ir dzīva, tad dāvāsim to tuvākajiem. Tikai dodot var saņemt vairāk. Kopts augļu koks dos labu ražu.

Jāņa I vēst. 4:7

 Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.

Mīlestība ir visskaistākā Dieva dāvana cilvēkam. Sirds dziļumos tā mīt ikvienā. Mīlestības spēja ir proporcionāla gara lielumam. Garā liels cilvēks dzīvo mīlestībā un ir gaisma pasaulei. Mīlestības spēkā pasaule atgūst īstās krāsas, smaržas, skanējumu un jēgu.

Pār izplatījumu plūst vienīgā Dieva mīlestības dvaša un visu rada dzīvu. Tikai mīlestībā cilvēkam ir iespēja dzert no mūžīgā Dzīvības avota un būt laimīgam. Mīlestība ir laimes kalēja. Mīlestībā starojošs cilvēks ir visspožākā zvaigzne pasaulē.

Jāņa I vēst. 4:16

 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.

Gribasspēks, tas ir arī gara spēks. Cik gars mūsos ir liels un aktīvs, tik daudz mums ir arī gribasspēka. Ja grūti no rīta pamosties un saņemties iet uz darbu, tad droši zināt, ka trūkst gara klātbūtnes. Cēlonis tam var būt dažāds. Vispirms nepieciešama Dieva svētība dienai.

Par vājuma cēloni varētu būt slimība, grēks, nepareizs dzīves veids, slikts miegs vai nemiers. Gribasspēku mēs saņemam no gara. Tātad vājuma mirkļos mums jākoncentrējas uz savu gara sirdi un jālūdz Tā Kunga palīdzība. Cik dziļi mēs spējam aizsniegt līdz garam, tik no tā arī saņemam.

Pāvila vēst. romiešiem  8:26

 Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.

Vienmēr jāatceras, ka cilvēkā mītošās dievišķās īpašības: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība gara sirds dziļumos vienmēr ir klātesošas. Gudrība ir tās aizsniegt un iemantot.

Tieksimies pēc mūsos esošā skaistuma, lai ik mirkli būtu laimīgi! Pateiksimies ik mirkli Dievam par dāvātajiem skaistajiem gara augļiem mūsos! Dāsni dāvāsim savu mīlestību, skaistumu un laimi Dievam un cilvēkiem!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.