DZĪVĀS BŪTNES
Vistuvāk Dievam ir dzīvās būtnes, kas uzticīgi kalpo jau no paša pirmsākuma. Tajās ir tikai svētumā radīts gars un tās mīt tikai Dieva Valstībā. Dzīvās būtnes spēj darboties visā izplatījumā un tām nav nekādu šķēršļu. Tās izteic Dieva gribu un darbojas Svētā Gara spēkā.
Ecēshiēla gr.1:4-28
Es redzēju – piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli.
Bet ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni. Viņu kājas bija taisnas, un viņu kāju pēdas bija kā teļa nagi un laistījās kā nogludināts varš. Zem viņu spārniem bija cilvēka rokas uz visām četrām pusēm. Visiem četriem bija katram sava seja un savi spārni. Visi viena tēla spārni bija salikti kopā cits pie cita. Iedami tēli negrieza seju atpakaļ, bet katrs gāja taisni uz priekšu.
Viņu seja bija šāda: priekšpusē tiem bija cilvēka seja, labajā pusē lauvas seja visiem četriem, kreisajā pusē vērša seja visiem četriem un iekšpusē ērgļa seja visiem četriem. Viņu sejas bija vērstas un spārni bija izplesti uz augšu, katram tēlam divi, kas saskārās ar blakustēlu spārniem, un divi apsedza katram viņa ķermeni. Tie ikviens gāja taisni uz priekšu, tie gāja neatskatīdamies, kurp gars tos dzina.
Šo dzīvo tēlu izskats bija kā kvēlojošas ogles, kā lāpu spožums: to uguns spulgoja dzīvo tēlu starpā. Ugunij bija spilgts spožums, no uguns izšāvās zibeņi. Dzīvie tēli šaudījās šurpu turpu un izskatījās kā zibeņi.
Tuvāk aplūkojot dzīvos tēlus, es redzēju četrus riteņus zemē, pa vienam katra tēla priekšā. Un riteņu izskats un veidojums bija kā no hrizolīta, un visi četri bija vienādi, un tie bija tā veidoti, it kā ritenis ietilptu ritenī. Tie gāja uz visām četrām pusēm, sāņus nepagriezdamies.
Riteņu loki, ārkārtīgi augsti, lieli un briesmīgi, bija acu pilni visiem četriem visapkārt, un, kad dzīvie radījumi iekustējās, tad ritēja tiem līdzi arī riteņi, un, kad tie no zemes pacēlās, tad pacēlās tiem līdzi arī riteņi; tie gāja, kurp gars tos dzina, un riteņi pacēlās un gāja tiem līdzi, jo dzīvo radījumu gars mājoja arī riteņos.
Kad tie gāja, gāja arī riteņi, kad tie stāvēja, tad stāvēja arī riteņi; kad tie pacēlās no zemes, tad pacēlās līdzi arī riteņi, jo dzīvo radījumu gars mājoja riteņos. Pār dzīvo radījumu galvām bija it kā debess izplatījums, kā brīnišķīgi mirdzošs kalna kristāls; tas bija augstu izplests pār viņu galvām.
Zem debess izplatījuma viņu spārni bija līmeniski taisni izplesti viens pret otru, katram divi; ar pārējiem diviem tie apsedza katrs savu ķermeni. Un es dzirdēju viņu spārnu švīkoņu, tā bija kā lielu ūdeņu krākšana, kā Visuvarenā pērkona rūkšana; kad tie kustējās, tā bija kā kara nometnes dunoņa, kad tie apstājās, tad tie ļengani nolaida savus spārnus.
Un balss atskanēja no izplatījuma, kas bija virs viņu galvām. Kad tie stāvēja, viņi slābani lika nokarāties saviem spārniem. Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats.
Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma.
Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam.
Debesu Tēvs dzīvās būtnes radīja no Sevis, no Savas Gaismas. Tās tika radītas pašā Dievā, līdz ar citām dzīvām radībām. Dzīvās būtnes savā Debesu Valstības sfērā garā auga un pilnveidojās. Arī tām bija nolikti astoņpadsmit Gaismas gadi, lai apgūtu Dieva paklausības un darbības likumus.
Debesu Valstībā tās apguva zināšanas par Dieva septiņu Garu iespējām. Dzīvās būtnes izzināja izplatījuma pasaules, to uzbūvi līdz vissmalkākajām enerģijām.
Dzīvās būtnes iedalās četrās ciltīs. Katra cilts izzina savu sfēru. Kā pasaulē ir četras debess puses, tā arī Debesīs visā izplatījumā ir četras debess puses. Debesīs katra no tām ietver četru enerģiju darbības sfēras. Kā līdzību pasaulē varētu minēt- uguns, ūdens, gaiss un zeme. Dieva augstumos tas ir bezgalīgi pilnīgāk un tas cilvēkam nekad nebūs zināms.
Katras cilts dzīvās būtnes pilnībā pārvalda savu enerģiju lauku. Tām nav dots pārzināt citu būtņu noslēpumus. Visu kopumā apvieno vienīgi Dievs. Dzīvās būtnes Tam Kungam ir pilnīgi uzticīgas. Tajās vienmēr ir paša Dieva dvaša un spēks. No pirmsākuma un tā mūžīgi tās būs pie Dieva un Viņam uzticīgi kalpos.
Kopumā dzīvo būtņu ir liels. Tās mūžīgi pilnveidojas un tikai četras vecākās dzīvās būtnes vienmēr stāv pie Tā Kunga un Viņu uz vārda klausa. Garā izcilākās būtnes darbojas Dieva Valstībā un no tās pa visu izplatījumu. Pārējās vēl turpina pilnveidoties četrās Dzīvo būtņu Valstībās.
Jāņa atkl.gr. 5:8-10
Kad Viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā cītaras un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami:
“Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar Savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.”
Dzīvās būtnes pilnībā ir Svētā Gara iemiesojums, tā darbības sfēra. Tātad tām ir sava gara miesa, bet tā pildījums pilnībā ir ar Svēto Garu.
Dieva Svētais Gars aptver visu izplatījumu un arī blakām Tam Kungam esošajām četrām dzīvajām būtnēm ir dota iespēja nest Dievu pa visu izplatījumu. Dzīvo būtņu spožums ir Svētā Gara uguns. Kā Svētais Gars ir absolūts un pilnīgs, tā Savu būtību Tas ir veidojis garā dzīvajās būtnēs.
Dzīvo būtņu izskats ir dažāds. Šī dažādība neatkārtojas, līdzīgi kā degošas uguns liesmas mēles. Tām ir dots redzēt viscaur ar nesaskaitāmām acīm, dzirdēt ar visām ausīm un just ar visiem jutekļiem. Tām ir dota vara runāt Dieva vārdā, Viņu slavēt un godināt.
Dzīvām būtnēm ir četri spārni, ar kuriem tās saņem no Dieva enerģiju. Tām ir rokas, ar kurā vienlaicīgi var darboties visos virzienos. Gan sejas, gan rokas un izskats kopumā ir ļoti mainīgs. To pilnībā nav iespējams aprakstīt. Ir svarīgi ticēt, ka Debesu Tēvs tās ir radījis, lai spētu visu pārvaldīt un vadīt.
Ecēchiēla 10:4-5
Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma. Ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja.
Dzīvās būtnes sataisa Dievam ceļu pa priekšu un ar savām spējām nes Viņu uz visām debess pusēm. Dzīvās būtnes spēj aptvert izplatījuma lielu daļu un pa to viegli pārvietojas.
Ķerubi- tās ir tās pašas dzīvās būtnes. Tām ir četras dažādas sejas, katra vērsta uz savu debess pusi. Pasaulīgi tās pielīdzina cilvēka, eņģeļa sejai, vai vērša un lauvas sejai. Patiesībā dzīvo būtņu sejas ir ļoti skaistas, reizē tajās ir Dieva stingrība un spēks. Tā kā tajās ar pilnīgu spēku darbojas Svētais Gars, tad tajās nekad nevar būt nepaklausība.
Debesu Tēvs radīja sev dzīvās būtnes, kas uzticīgi kalpo un palīdz pārvaldīt enerģijas un stihijas. Jebkuras izplatījuma enerģijas un stihijas tiek pārvaldītas un vadītas saskaņā ar Dieva projektu.
Ecēchiēla 10:14–21
Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba, patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā eņģeļa seja. Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes.
Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes, tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās un no viņiem neattālinājās. Kad ķerubi apstājās, tad apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars.
Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un nostājās pār ķerubiem. Tad ķerubi sakustināja spārnus un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus, dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem.
Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie bija ķerubi. Katram bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas.
Ar Jēzus Kristus atnākšanu pavērsies vārti uz Debesu Valstību un jaunajām pasaulēm. Viss tur radīts no jauna. Jaunā Valstība ir vēl pilnīgāka par garam zināmo un tajā nav vēl bijuši ne cilvēki, ne eņģeļi, ne vecaji un ne dzīvās būtnes. Visas dzīvās radības gaida šo vienreizējo notikumu, kāds vēl nekad nav bijis.
Jāņa atkl.gr. 4:9
Goda krēsla priekšā kā stikla jūra, līdzīga kristālam. Goda krēsla vidū un goda krēslam apkārt četras dzīvas būtnes pilnas acīm, no priekšas un muguras puses. Pirmā līdzīga lauvam, otra līdzīga vērsim, trešai kā cilvēka seja un ceturtā līdzīga skrejošam ērglim.
Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: “Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks.”
Dzīvās būtnes pēc dziļākās būtības nav lielākas par cilvēku, tās tikai mīt tuvāk Dievam un tā jau ir kopš pirmsākuma. Dievs vienīgi cilvēku radīja pēc Savas līdzības un deva iespēju ar laiku būt vislielākajam no visā radībām.
Cilvēks ir savas izaugsmes pašā pirmsākumā un dzīvās būtnes palīdz mums izaugt un pilnveidoties. Tās nodrošina, lai uz Zemes un Debesīs viss notiktu pēc Dieva nodoma.
Ir patīkami zināt, ka tik daudz Dieva radību par mums gadā. No cilvēka sākumā tiek prasīts pavisam maz- tā ir ticība, baušļu pildīšana, paklausība un uzticība Dievam.
Jāņa atkl.gr. 5:14; 6-7
Un četras dzīvās būtnes sacīja: āmen! Vecaji metās zemē un pielūdza.
Kad Viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju ceturtās dzīvās būtnes balsi sakām: nāc!
Tuvojas laiks, kad Tas Kungs nāks un tiesās ikvienu un cels godā paklausīgos Dieva bērnus. Tad ikviens skatīs Dieva godību vaigā un saņems pēc taisnības. Viss skaistais tikai vēl priekšā. Lai priecīgas ir mūsu sirdis!
Jāņa atkl.gr. 19:4
Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: “Āmen, alelujā!”
Svēts ikviens, kas rakstīts Dzīvības grāmatā. To dzīvās būtnes Tā Kunga spēkā un eņģeļu pavadībā aiznesīs līdz Debesu Valstības vārtiem. Ir svarīgi ticēt tam, kas rakstīts Derībā un zināt, ko sirdīm šobrīd no Debesīm atklāj Tas Kungs.
Tversim gudrību un dosim godu Dievam! Ticēsim un ļausimies Tā Kunga darbībai mūsos! Lai Jēzus Kristus žēlastība ir pār visiem ticīgajiem!