Ēriks Delpers: grāmata ZELTA GRAUDI


Categories:

SESTĀ DIENA

Skaļāk un skaļāk trallināja putni, sakliedzās zvēri un atdzīvojās visa dzīvā radība. Bija sākusies ilgi gaidītā sestā diena. Ādama sirds satraukumā staroja gaismu vēl spožāk. Viņš vērsa skatienu uz tālumā mirdzošo Ciānas kalnu. Arī laimes putns, skandinādams jautru dziesmu, rādīja virzienu uz Svēto kalnu.

Soļi ritēja raiti. Gaisā vējoja svaigums, un smiltis izstaroja siltumu. No jūras krastā izskrēja dažādi jūras iemītnieki, savukārt sauszemes radībām arī patika draiskoties jūras ūdeņos. Ādams redzēja gan jokainos pingvīnus un lielos bruņurupučus, gan žirafes un zebras. Pat lielie ziloņi brida jūrā un viens otru aplaistīja ar ūdeni. Tas nebija sāļš. Dzīvnieki jūras ūdeni nedzēra, bet par to tikai priecājās. Viss bija tik dzīvs. Jūrā ietecēja daudzas upes ar dzidru ūdeni. Ādams tās šķērsoja pārpeldot un tad ceļu tur­pināja pa piejūras pļavām un mežiem. Laimes putns nemitējās rādīt ceļa virzienu, pārlaizdamies no viena koka uz otru, no vienas vietas uz citu. Putna dzidrā dziesma ik pa laikam aizskanēja pār mežu galiem.

Ādams vēroja retos mūžzaļos kokus un priecājās par to krāšņumu. Dažiem kokiem lapas ik pa brīdim mainīja krāsu – no zaļas uz dzeltenu, no dzeltenas uz oranžu, tad atkal uz gaiši zaļu. Pļavas bija pilnas ar daudzveidīgiem ziediem un augiem. Viņš redzēja arī ziedošus kaktusus. To adatas nebija asas, drīzāk maigas un viegli samtainas. Tās varēja glāstīt, nesa­ durot rokas.

Pēc daudzām ceļā pavadītajām stundām Ādams tālumā ievēroja lidojam arī citus putnus, līdzīgus viņa laimes putnam. Tie bija tikpat krāšņi, un tagad jau skanēja vesels putnu koris. Jo tuvāk viņš nāca Ciānas kalnam, jo vairāk šo putnu debesīs saradās. Tuvojās lielais laimes brīdis.

Sasniedzot zaļojoša uzkalna virsotni, Ādamam pavērās pārsteidzoši skaists skats uz ieleju – tik zaļu un baltiem ziediem kā nokaisītu. Tas bija visskaistāko ziedu paklājs. Ziediņu baltie vainadziņi ar dzelteniem ziedputekšņiem vidū līdzinājās mazām saulī­tēm – ziedlapiņas bija stari.

Un tad Ādams ieraudzīja pirmos ciltsbrāļus – cilvēkus baltās drānās, ar zeltainiem matiem un skaid­rām acīm. Ādams metās tiem klāt un teica: “Esiet svei­cināti, mani brāļi!” Cilvēki viens otru sveica, samīļoja, un katram bija, ko stāstīt. Ziediem klātā ieleja kalna pakājē bija pilna ar cilvēkiem – to skaits ar katru stundu pieauga. Ciānas ieleja Dievam bija izraudzīta par viņu tikšanās vietu. Cilvēku godība pārspēja ziedu krāšņumu, un baltais ziedu lauks bija pārtapis par zeltīti vizmojošo cilvēku kopu. Ieleju pildīja runas un čalas. Ikviens priecājās satikt savu brāli. Tā bija vislielākā laime, ko cilvēki bija piedzīvojuši.

Arī visas debesis gavilēja līdz ar viņiem – sudra­baini zilganā gaisma nomainījās ar zeltītiem Dieva rakstiem. Itin visā varēja sajust šīs dienas lielumu. Cil­vēki sastapa cits citu, lai tagad spētu viens otru mīlēt, priecāties un mūžīgi būt kopā. Cilvēks vienmēr ilgosies pēc otra cilvēka, un cilvēku mīlestība būs vienota ar Dieva mīlestību. Dievs visus ir savienojis ar mīlestī­bas gaismu. Mīlēsim viens otru mūžīgi!

Cilvēku uzticamie pavadoņi laimes putni cits pēc cita aizspurdza debesīs Ciānas kalna virzienā. Tie savu uzdevumu bija izpildījuši. Ikviens cilvēks bija atradis ceļu uz šo Svēto ieleju Ciānas kalna pakājē. Dieva radīto bija ļoti daudz, un tie tika sadalīti div­padsmit ciltīs. Svētais Gars ikvienu uzrunāja un vadīja, un cilvēki atrada katrs savu cilti.

Arī Ādams atrada savu cilti. Viņu priecēja ciltsbrāļu skaistums un gudrība. Arī viņus Dievs bija uzrunājis un mācījis savu gudrību. Cilvēki zināja par Tēvu – visa Radītāju un par Dieva Dēlu. Ikviens cilvēks, ar ko Ādams runāja, bija redzējis Dēlu un ar Viņu runājis. Cilvēki zināja par Svēto Garu, kas ir itin visā. Cilvēki bija pieredzējuši dažādas dzīves situācijas un no tām mācījušies, un uzklausījuši Dieva teikto.

Ādams pamanīja, ka neviens cilvēks nav līdzīgs otram. Katram bija savādāka seja, augums. Katram bija savādāka runa, un visi atšķīrās ar uzvedību. Ādams lūkojās cilvēkos, un tie ar katru mirkli viņam vairāk un vairāk iepatikās. Viņš vēroja viņu vaibstus, viņu kustības un visā saskatīja kaut ko brīnumaini skaistu. Un viņš saprata, cik daudz laika vaja­dzēs, lai iepazītu visus cilvēkus.

Visi bija ģērbti baltos kreklos ar dažādiem rak­stiem, gaišās biksēs ar platām jostām un apmetņos. Katrai ciltij bija savas atšķirības zīmes uz kreklu apkaklēm, aprocēm un jostām. Ādams skatījās uz sava apģērba rakstu zīmēm, un tās bija līdzīgas kā viņa ciltsbrāļiem.

Debesīs spožāk iemirdzējās zeltainā gaisma, līdz pārtapa par starojošu gaismas sauli. Tad visā godībā ugunī virs Ciānas kalna parādījās tas Kungs un Dievs. Ciānas kalna ielejā bijībā visi pieklusa. Arī putnu un dzīvnieku balsis vairs nebija dzirdamas.

Pār cilvē­kiem lielā spēkā kā ūdeņu šalkoņa ska­nēja tā Kunga un Dieva balss:

“Es esmu tas Kungs un Dievs, un jums būs mani klausīt. No Dieva Tēva jūs esat dzimuši Dēlā, un jūs mani pazīstat. Es esmu jums katram parādījies un uzrunājis. Ar Svēto Garu esmu vadījis un šurp visus aicinājis. Šī ir mūsu lielā tikšanās diena. Jūs stāvat sadalīti pa divpadsmit ciltīm un redzat – katram no jums ir īpašas cilts pazīšanās zīmes. Jūsu piederība savai ciltij ir noteikta uz mūžīgiem laikiem.

Astoņpadsmit Gaismas gadus jūs dzīvosiet Debesu Valstības dažādās malās, apgūsiet Dieva gudrību un likumus, līdz sasniegsiet pilngadību. Esiet uzcītīgi un centīgi. Esiet paļāvības pilni, un Svētais Gars ik mirkli jūs vadīs. Jums jāapgūst daudz jo daudz zināšanu, lai jūs garā būtu gudri un stipri.

Kad noteiktais laiks būs pienācis, pēc Tēva gribas jūs dosieties dzīvot ārpus Valstības Debesu pasaulēs un materiālajās pasaulēs izplatījumā. To skaits ir liels. Pasaules būs dažādas pēc dzīves apstākļiem. Jūsu garu Es ietērpšu dvēseles apvalkā. Dvēsele būs gara aizsargs. Tā vēlāk būs arī starpnieks starp garu un pasaulīgo miesu. Dvēselē uzkrāsies visa informācija par labiem un grēka darbiem. Dvēsele būs pasaulīgās dzīves spogulis. Gars un dvēsele veidos debesu ķer­meni, kurš dzīvos Debesu pasaulēs.

Debesu Tēvs rada un radīs arī materiālās pasau­les. Tās būs daudzas jo daudzas planētas ar dabu un dzīvām radībām līdzīgi kā šeit, Valstībā. Tur būs radīti visi nepieciešamie apstākļi, lai pasaulīgā miesa varētu dzīvot un pastāvēt. Debesu Tēvs pasaulē miesā radīs pirmo cilvēku – vīrieti un no viņa ribas radīs sievieti. Vīrietis un sieviete pieķersies viens otram, mīlēs viens otru, un sieviete spēs radīt pēcnācējus. Tā vairosies cilvēku dzimums. Dzimšanas mirklī Svētā Gara spēkā cilvēkbērnā ienāks viņa debesu ķermenis un savienosies ar pasaulīgo miesu. Tā cilvēks, dzī­vojot ma­teriālajā pasaulē, būs vienots garā, dvēselē un miesā.

Materiālajās pasaulēs cilvēku dzīves apstākļi būs visgrūtākie. Bet tā būs vislabākā vide, kurā ikviens ar Dieva Derības prasību izpildīšanu un labajiem dar­biem visātrāk varēs vairot savas gara bagātības. Dieva Derības nepildīšana būs grēks. Visi ļaunie darbi būs grēks. Cilvēka pasaulīgā miesa tieksies uz grēku un būs nepaklausīga. Cilvēka gars Dievu klausīs un tieksies darīt labus darbus. Miesu varēs savaldīt tikai Dievs un cilvēka gars. Jums ik dienu būs jāveido saikne ar mani.

Pasaulē cilvēkam vispirms būs jātic Dievam un ticības spēkā jālūdz, lai Dievs ar Svēto Garu stiprina garu. Un tā bez mitas katru dienu. Ja cilvēks dienas sākumā lūgt Dievu aizmirsīs, tad viņa gars Svētā Gara stiprinājumu nesaņems, netiks svētīta arī miesa, un cilvēks iestigs grēka darbos. Tikai Svētais Gars varēs cilvēkā veidot garu, dvēseli un miesu kā vienu veselu. Un tikai Svētā Gara spēkā cilvēks materiālajā pasaulē spēs pildīt Dieva Derību, krāt gara augļus un tā vairot sava gara lielumu.

Tajā mirklī, kad Debesu Tēvs jūs visus sūtīs dzīvei pasaulēs, līdz ar jums došos arī Es un būšu ar jums līdz pasaules galam, līdz jūsu atgriešanās mirklim Debesu Valstībā. Es būšu pie jums par ceļa rādītāja gaismu un būšu ar jums ik brīdi. Būšu jūsu sirdīs un vadīšu Svētajā Garā. Tāpēc turiet sirdis atvērtas uz mani jau šodien un tā vienmēr. Ja savas sirdis aizvērsiet, tad pār­ trūks saikne ar mani, ar manī esošo Dzīvības avotu.

Visa pirmsākums ir mūžīgais Debesu Tēvs. Viņš mīt manī un Es – Viņā. Mēs esam viens vesels. Tēvs sevi izteic caur Dēlu. Kas redz Dēlu, tas redz Tēvu. Kas atzīst Dēlu, to atzīst Tēvs. Dievs ir visā. Dievs visu pārvalda ar Svēto Garu. Visā, ko jūs redzat, vis­ pirms ir Svētais Gars, tad – Dēls un tad – Tēvs.

Svēto Garu jūs izjūtat vispirms, un tikai tad varu atklāties Es. Tēvu redzu tikai Es. Jūs Viņu redzēt nespēsiet, jo Viņš mīt nepieejamā Gaismā. Tēvu jūs spēsiet dzirdēt, kad Viņš runās. Jūs zināsiet, ka tas ir Viņš. Visas lietas un vara man ir no Tēva dotas, jo Tēvs manī paliek mūžīgi. Tēvs un Dēls – tas ir viens Dievs.

Atgriezties Debesu Valstībā pēc dzīves pasaulēs jūs varēsiet tikai tad, kad būsiet izpildījuši Dieva Derību, būsiet mani atpazinuši un man klausījuši, un gara lielumu vairojuši desmitkārt. Tādas ir Dieva Derības pamatprasības.

Pasaulēs Es jums atklāšos visdažādākajos mirkļos. Būs laiki, kad jūs mani ilgi neredzēsiet. Tikai ticība un paļāvība uz Dievu dos jums spēku izdzīvot. Pa­saulē Dieva Derību jūs varēsiet iepazīt caur praviešiem un mani. Pasaulē, materiālajā miesā, dzimšu arī Es, lai jūs mācītu un pēc tam arī pestītu. To, kas mani atpazīs, man ticēs un būs sakrājis nepieciešamo gara augļu daudzumu, to Es atpirkšu no pasaules, no bauslības, no nāves un no grēka. To Es saukšu par Dieva bērnu, un tam būs daļa pie augšāmcelšanās.

Katra diena, ko dzīvosiet Debesu Valstībā, būs laimes un prieka pilna. Bet līdz ar visu patīkamo jums vajadzēs veidot sevī gribasspēku un iet Dieva paklau­sības ceļu. Jo vairāk jūs pieņemsiet visu, ko Es mācu, jo gudrāki un garā bagātāki kļūsiet. Es visiem cilvē­kiem ik dienu došu vienādu daudzumu laimes, gud­rības un mīlestības. Nevienam netiks atvēlēta īpaša labvēlība, visiem tiks sadalīts vienādi. Bet jūsu centība būs atšķirīga, tā būs atkarīga no jūsu vēlmes mani uzklausīt. Paklausīgais sakrās vairāk gudrības un viņam piemitīs arī lielāks gribasspēks. Savas nākotnes iespējas jūs veidojat jau šodien. Cik dienā jūs iegūsiet, tik jums piederēs mūžīgi. Gara vērtības ir mūžīgas. Tās var iegūt, bet var grēka darbos arī pazaudēt.

Visi cilvēki ir radīti pēc Dieva līdzības. Ikvienam ir dāvātas lielas iespējas. Katrā cilvēkā dziļi sirdī mīt Dievs, un gara sirds vienmēr ir visciešākā saiknē ar mūžīgā Dieva Dzīvības avotu.

Ja cilvēki Dievu klausa, tad viņos vairojas die­viš­ķās īpašības un viņiem tiek dāvātas jaunas un jaunas iespējas.

Dievs ir pati pilnība. Dievs ir absolūta harmonija un līdzsvars. Dievs ir gudrības un Atziņas avots. Mīlestības un Dzīvības avots. Dievs ir visas pilnības pirmsā­kums. Dieva pilnība nav sasniedzama, tai nav gala un nav robežu. Uz Dieva pilnību vienmēr ir jātiecas.

Dievam paklausīgs cilvēks pakāpeniski iemanto Dieva gudrību, harmoniju un mīlestību. Dievam paklau­ sīgā cilvēkā vairojas dzīvība un atklājas Patiesība. Pēc viņa paklausības un labajiem darbiem Dievs cilvē­kam dāvā daļiņu no savas pilnības. Ikvienā no jums dzīva ir tieksme pēc Dieva mīlestības un pilnības.

Lai vienmēr jūs pavada Dieva Patiesības izzinā­šanas tieksme. Katra jauna Dieva pilnības un gudrī­bas atklāsme jums dāvās laimes sajūtu. Esiet laimīgi, un esiet Dievam paklausīgi bērni.

Debesu Tēvs visā ir iedibinājis savu varu un no­ tei­cis savus likumus. Ikvienam cilvēkam ir jāpilda Dieva likumi. Nepaklausība cilvēkā dzemdē grēku, un grēks cilvēkā mazina gara dzīvības spēku, tas nozīmē – dzemdē nāvi. Garā jūs visi esat Dievam paklausīgi. Jūsos šeit nevar būt grēks vai nepaklau­sība, jo Tēvs jūs garā no sevis ir radījis. Tātad arī jūsu gars, kas dzimis no Dieva, ir bez grēka. Jūs tagad esat pašā Dievā. Tāpēc jūs mani spējat redzēt un dzirdēt, jo tie, kas ir manī, mani redz. Debesu Val­stība ir manas mājas. Es mītu Tēvā un Tēvs – manī.

Debesu Tēva noteiktajā laikā Es jūs vedīšu pasau­lēs. Tad jūs būsiet ārpus Debesu Valstības. Cilvēkiem pasaulē būs jāvairo gara bagātības, un tikai manā spēkā jūs varē­siet atgriezties Debesu Valstībā.

Valstībā visa ir pietiekoši. Dienu sāciet ar lūgšanu, klausiet mani, tad Svētais Gars mīlestībā jūs vadīs un vairos jūsu gudrību.

Septiņas dienas – tā ir nedēļa, un četras nedēļas veido mēnesi. Gadā ir divpadsmit mēneši. Katram mēnesim Es dodu vārdu atbilstoši jūsu cilts vārdam: pirmajam Jūdas, otrajam Rūbena, trešajam Gada, cetur­tajam Ašera, piektajam Naftaļa, sestajam Mana­ses, septītajam Simeona, astotajam Levija, devītajam Isašara, desmitajam Zebulona, vienpadsmitajam Jāzepa un divpadsmitajam Benjamīna vārdu.

Septītā nedēļas diena ir Dieva atpūtas diena. Tātad arī jums jāpagodina Dievs ar lūgšanām, pateicību, mieru un prieku. Septītajā dienā jūs varēsiet atpūs­ties pēc sava prāta un ieskatiem. Debesu Tēvs ir radī­jis daudzas un dažādas atpūtas vietas, dāvājis dažādas spēles un pārsteidzošas iespējas. Svētdienas būs tās dienas, kad jūs no sirds varēsiet pateikties Dievam, priecāties, atpūsties un viens otru satikt.

Jūs zināt savu vārdu – dariet to zināmu saviem tuvākajiem, iepazīstieties un sauciet viņus vārdā. Mīliet viens otru un vairojiet savu draudzību. Pakāpeniski astoņpadsmit Gaismas gadu garumā jūs viens otru iepazīsiet, atcerēsieties un mīlēsiet.

Gara prāts spēj iegaumēt visus notikumus, vārdus un likumus. Jūsu gara prāts ir vispilnīgākais visu dzīvo radību vidū. Tas daudzkārt pārspēs arī dvēseles prāta un pasaulīgās miesas prāta iespējas. Pasaulē, satiekot savus Valstībā iegūtos draugus, atpazīsiet tos un atjau­nosiet ar viņiem draudzību. Tāpēc allaž turiet sirdis mīlestībā atvērtas uz Dievu un saviem tuvākajiem.

Gara sirds ir pati pilnība, jo tajā mīt Dievs. Sirds dod gara miesai dzīvības spēku un gudrību. Vispirms nepieciešamo un patieso gudrību zinās jūsu sirds, un tad tā nonāks līdz jūsu prātam. Es vienmēr un visur jums došu visu nepieciešamo, jums tikai ir jāpie­ņem. Lai jūsu sirdis mīlestībā ir atvērtas uz to Kungu un Dievu, un tā mūžīgi!

Tēvs mīlestībā jūs ir radījis un novēlējis mīlestībā dzīvot mūžīgi. Debesu Valstībā mīlestībai nav šķēršļu un traucēkļu. Tā ir visā. Baudiet to un tveriet, dāvā­jiet savu mīlestību tuvākajiem un esiet laimīgi!

Materiālajās pasaulēs vispirms grēka darbi mīles­tībai būs par traucēkli. Mīlestība cilvēku visā dzīvu dara. Mīlestībā cilvēka gars uzzied un dzied. Mīles­tībā visas cilvēka šūnas ir atvērtas un spēj saņemt Dieva dzīvības gaismu. Mīlestībā cilvēks ir visā dzīvs. Mīles­tības spēkā arī pasaulē gars, dvēsele un miesa tiek vienoti vienā veselā un ir saistīti ar Dzīvības avotu. Mīlestībā cilvēka šūnas ir atvērtas kā skaistie lotosa ziedi. Tad cilvēks visā tiek vienots ar Svēto Garu un top pilnīgāks.

Arī tagad mūs vieno mīlestība. Jūsu gara sirdis ir vienotas ar mīlestības gaismas pavedienu, ar mūžīgās Dzīvības avotu, kas ir manā sirdī. Lai spožāk iemir­dzas jūsu sirdis! Es dāvāju jums savu mīlestību un Svētā Gara spēku, lai jūsu ausis kļūst dzirdīgākas, acis – redzīgākas un sirdis – atvērtākas.

Pēc mirkļa jūs uzrunās Debesu Tēvs – visa Radī­tājs. Tēvs visā iedibina kārtību un nosaka likumus. Viņa Vārds visā ir dzīvs un negrozāms likums. Pie­ ņemiet sirdīs Tēva vārdus kā vispilnīgāko Patiesību. Dieva Vārds visā rada, veido un iedibina kārtību.

Lai Dieva Vārds jūsos ir mūžīgi dzīvs! Pieņemiet savās sirdīs Debesu Tēva teikto kā mūžīgo likumu! Gods Dievam augstībā!”

Piepeši tā Kunga un Dieva gaismas spožums pie­ auga. Virs Ciānas kalna iedegās uguns saule, kas vidū kvēloja visspilgtākajā spožumā. No uguns izšāvās zibeņi, kas aiztraucās pa visu Valstību kā mirdzoši stari. Gaismas spožums aptvēra debess jumu, un visā ienāca Dieva godības Gaisma. Ciānas kalns dega spilgtā Tēva Gaismas ugunī.

Tad iedziedājās lielā bazūne, skaņas pie­ ņēmās spēkā, līdz visa Valstība sāka viegli vibrēt. Varenās skaņas nāca no pašiem debesu augstumiem. Cilvēki juta Debesu Tēva – visa Radītāja tuvumu. Gaismas spo­žumā viegli žilba acis.

Cilvēki pazina sava Tēva Gaismu, jo no tās visi bija iznākuši un tā bija arī viņu sirdīs.

Visa tauta cieņā un mīlestībā Debesu Tēva godības priekšā nometās ceļos un klausījās. Atskanēja pērko­nam līdzīga balss. Debesu Tēvs sacīja šādus vārdus:

“Es esmu Debesu Tēvs – visa Radītājs un jūs uzrunāju caur manu vienpiedzimušo Dēlu – Kungu un Dievu. Es un Dēls esam viens Dievs. Kad jūs redzat Dēlu, jūs redzat Tēvu. Es nākšu pie jums un atklāšos Dēlā. Caur Dēlu Es visā iedibinu savu kārtību un nosaku visus likumus. Es tagad runāju no saviem pil­nības dziļumiem. Visu savu gudrību un Atziņu esmu sējis Dēlā un ik mirkli to vairoju.

Šajā mirklī arī jūsos Es sēju savu gudrību, likumus un noslēgšu ar jums Derību! Es esmu visaugstākais Dievs Tēvs – visa Radītājs. Es esmu neizmērojama un neaptverama pilnība.

Mani jūs varat iepazīt tikai caur Dēlu. Es mītu nepieejamā Gaismā, absolūtā pilnībā un harmonijā. Dieva izzināšanas ceļš ir mūžīgs. No manis Dēlā plūst mīlestības un mūžīgās dzīvības dzīvā straume.

Nākot pie Dēla, jūs nākat pie manis, lūdzot Dēlam, jūs lūdzat man un no manis caur Dēlu arī saņemat. Paļaujoties uz Dēlu, jūs paļaujaties uz Tēvu. Es esmu Dēlā, un Dēls ir manī. Mēs esam viens vesels, un tā mūžīgi.

Tas Kungs un Dievs ir Tēvs un Dēls, viens Dievs, kas visu pārvalda ar Svēto Garu.

Es esmu radījis Debesu Valstību un pasauļu visumu un ik mirkli turpinu savu radīšanas darbu. Es visu radu ar savu gudro ziņu un izveidoju pēc sava nodo­ma. Pēc manas Atziņas un gudrības radītais darbojas pilnīgā līdzsvarā un harmonijā. Mana Atziņa darbojas visam pa priekšu un sagatavo radītā darbības ceļu.

Viss radītais ir mana dzīvā organisma sastāvdaļa, un caur manu Dēlu pie visa plūst dzīvības gaisma. Es esmu visā mūžīgi dzīvs, un Dēls manī paliks mūžīgi dzīvs.

Visā radītajā ir dzīva kustība. Katrai radībai, arī Valstības zemei un visam, kas uz tās, ir savs ritms. Un tas ir dažāds.

Arī Svētais Ciānas kalns, tā dārgakmens ir dzīvs, jo Es esmu tajā. Kalna ritms ir lēni plūstošs un mū­žīgs. Svētajā kalnā atbalsojas Dēla mūžīgās Dzīvības avota ritms. Tas atskan arī jūsu sirdīs, kurās mīt Dievs.

Dēls ir mans mūžīgais mantinieks visā un visam, kas radīts, un tā mūžīgi. Es Viņam esmu novēlējis visas valstības un pasaules, visus cilvēkus un dzīvās būtnes. Esmu novēlējis Viņam savu tautu. Viņš jūs mā­cīs un ganīs. Tas Kungs būs jūsu Aizstāvis un Pestītājs.

Dēls uzvarēs visus, kas iestāsies pret Dieva gribu, un vienmēr mantos varu pār visu, ko esmu radījis. Dēls ir manī, un Es esmu Dēlā. Mēs esam viens Dievs itin visā ar Svēto Garu. Mūžīgā Dieva pilnībai nav gala. Dievam ir mūžīgs turpinājums Atziņā, gudrībā, Patiesībā, harmonijā, mīlestībā, žēlsirdībā un radīšanā.

Es paveru jūsu sirdis Dieva Patiesības izzināšanai. Dēla gaismas sirds vārti vienmēr būs atvērti un vienoti ar jūsu sirdīm. Tveriet Dēla doto gudrību un izziniet Dieva Patiesību. Es iesēju jūsu sirdīs tieksmi izzināt Dievu caur to Kungu. Jums katram tiek dota iespēja izzināt manu pilnību vairāk un vairāk.

Mūžīgais Kungs un Dievs ir jūsu patvērums visur un vienmēr. Pār jums ir izplestas Dieva gādīgās rokas. Esiet paklausīgi, un Svētais Gars ar jums būs mūžīgi.

Mani bērni, jūs esat sava mūžības ceļa sākumā. Es jums došu visu nepieciešamo, lai jūs vairotu sevī gud­rību un augtu garā. Novēlu jums pieņemt visu, ko Es caur Dēlu dodu. Mana mīlestība uz jums ir mūžīga!

Kas piesauks tā Kunga un Dieva vārdu, tas taps vadīts, pasargāts un glābts! Es raugos un redzu jūs no septiņām pusēm ar tā Kunga un Dieva septiņām acīm. Es redzu jūs no jūsu sirds dziļumiem. Es pār­ zinu visu radīto un uzturu visā kārtību ar savu spēku un absolūto varu.

Runājiet cits citam patiesību, esiet atklāti un neko sevī neslēpiet – nedz domas, nedz sakāmos vārdus, kas nāk no sirds dziļumiem.

Klausiet savai sirdij. Es jūsu sirdīs runāšu un ielikšu vislabāko domu un vēlējumu.

Jūsu stiprums ir tai Kungā un Dievā. Cik jūs būsiet ar Dievu, tik jūs būsiet stipri un sargāti. Cik jūs nošķirsieties no Dieva, tik jūs no sevis zaudēsiet. Tas Kungs un Dievs ir vienīgais Dievs, kas mīt jūsu sirdīs un dod dzīvības dvesmu.

Es esmu iecerējis jūs izveidot par skaistiem un pilnīgiem cilvēkiem. Jums būs mani tā Kunga vārdā klausīt un izpildīt manu Derību, tad jūs garā augsiet un jūsos atklāsies vairāk dievišķu īpašību. Es jūs esmu radījis pēc savas līdzības un jūsos esmu iesējis savas pilnības graudus. Vairojiet tos, jo pienāks diena, kad tas Kungs ievāks ražu no Tēva sētā lauka. Tiesas dienā mērīs ar mēriem un izvērtēs, cik gara augļu katrs ir sakrājis.

Mūžības ceļš ir garīgās izaugsmes ceļš, kas ved uz Dieva pilnību. Jūsu gara sirdīs krāsies gara bagātības, kas stiprinās gara miesu. Tā augs lielumā un pilnībā. Dzīves ceļš Debesu Valstībā ilgs astoņpadsmit Gais­mas gadus. Tas ir pietiekoši liels laiks. Jūs vairosiet gudrību un izzināsiet savas iespējas. Ārpus Debesu Valstības Es radīšu pasaules visumu ar Debesu un materiālajām pasaulēm. Katrai būs sava nozīme un savs veidojums. Debesu un materiālo pasauļu skaits būs liels. Es radīšu sev palīgus un nosaukšu viņus par eņģeļiem, vecajiem un dzīvām būtnēm. Tie visi būs man uzticīgi palīgi. Es visu pārvaldīšu tā Kunga un Dieva spēkā un būšu neuzvarams.

Pēc astoņpadsmit Gaismas gadiem jūs būsiet sasnieguši pilngadību. Jūs būsiet sakrājuši gudrību un zināsiet visu par manu Derību. Es sūtīšu jūs dzīvot uz Debesu un materiālajām pasaulēm. Jums būs jāpilda mana Derība un jāsakrāj gara augļi.

Dēls pasaulēs nāks jums līdz un būs par ceļa rādī­tāja gaismu, glābēju un Pestītāju. Viņa Valstība ies plašumā. Tiks sakauta ikviena vara, kas būs nepa­klausīga un pacels roku pret Dievu.

Paklausība un ticība Dievam būs stiprums visur un visā. Kas to Kungu klausīs, tam tiks dots. Jums cītīgi jāmācās tā Kunga dotā gudrība, lai pasaulēs esot, jūs būtu garā stipri, lai ticība un gars jūsos neiz­sīktu. Neticīgajam pasaulēs būs grūti.

Pasaulēs jūsu gars tiks ietērpts dvēselē, un to sauks par debesu ķermeni. Tajā dzīvosiet Debesu pasaulēs.

Materiālajās pasaulēs debesu ķermenis tā Kunga spēkā iemiesosies pasaulīgajā ķermenī, kas dzims no mātes un tēva miesām. Materiālajā pasaulē jūsu gars tiks dalīts vīrišķajā un sievišķajā daļā. No vīrišķā dzi­muma sievišķajam dzimumam dzims pēcnācēji – bērni. Tā materiālajās pasaulēs vairosies cilvēku dzi­mums. Vīrišķo dzimumu sauks par vīrieti un sie­višķo – par sievieti.

Cilvēks debesu ķermenī un pasaulīgajā ķermenī taps radīts pēc Dieva tēla un līdzības.

Pasaulē cilvēku miesai būs tieksme uz grēku un ļaunumu. Miesas tieksme būs pret garu. Cilvēka garam piemīt tādas skaistas īpašības kā mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība un atturība. Gara miesa iestāsies pret pa­saulīgo miesu. Ar sava gara spēku jums būs jāsa­valda miesas tieksme. Ticībā uz to Kungu un Dievu jūs saņemsiet Svētā Gara atbalstu un tiksiet pasargāti no ļaunuma.

Debesu Valstībā grēka un ļaunuma iedīgļi nepa­stāv. Arī jūsu gara miesā tie nekad nevar pastāvēt. Gara stiprums un ticība uz to Kungu spēs paglābt ikvienu no ļaunuma un pazušanas.

Kad jūsu gara lielums būs vairots desmitkārt, tad jūs būsiet spējīgi izpildīt manus visaugstākos baušļus – mīlēt Dievu un mīlēt savus tuvākos. Tad jūs būsiet spējīgi pasaulē atpazīt savu Kungu un Dievu, Viņam ticēt un mīlēt vairāk par saviem tuvākajiem. Tikai Dieva Dēls jūs spēs atbrīvot no bauslības, atpirkt no pasaules, Pastarajā dienā augšāmcelt un atgriezt Debesu Valstībā.

Visa valdība guļ uz mana Dēla. Viņš ir jūsu brī­nišķais padoma devējs un miera lielskungs. Viņš ir tas Kungs un Dievs mūžīgi mūžos. Kad runās Dēls, tad caur Viņu runāšu Es. Kad jūs redzēsiet Dēlu, jūs redzēsiet mani, jo Es esmu Viņā.

Dēls būs ar jums ik mirkli Debesu Valstībā un arī pasaules visumā līdz tā galam. Es radīšu planētu, ko sauks par Zemi. Uz tās nonāks dzīvot ikviens cilvēks, ko esmu radījis. Tā būs materiālā pasaule ar visu tās skaistumu un dzīves smagumu. Dzīves apstākļi uz tās būs sevišķi smagi. Miesa tieksies uz grēku, un tikai cilvēka gars spēs apturēt tās vēlmes. Dzīvojot miesā, cilvēka gara izaugsmei būs dotas vislabākās iespējas.

Ja miesu vadīs gars, ja cilvēks negrēkos un pildīs manas Derības prasības, tad viņa gars strauji augs lielumā.

Noteiktā laikā pasaulīgajā miesā piedzims mans vienpiedzimušais Dēls. Viņš dzims no mātes miesām Svētā Gara spēkā. Viņu sauks par Jēzu Kristu. Kas Viņam ticēs, tas taps glābts. Viņš atpirks no bauslī­bas, no grēka, no nāves, no pasaules tos, kas Viņu atzīs kā Dieva Dēlu. Laimīgs būs tas, kurš savu Kungu un Dievu būs atpazinis ar savu sirdi, ticībā un mīles­tībā. Tad Dēls atkal nāks pie cilvēkiem, lai pasauli tiesātu un tās varenos uzvarētu, lai visā iedibinātu Visuvarenā kārtību. Viņš nepagurs un nekritīs, kamēr nenodibinās taisnību virs Zemes. Viņš nemanāmi padarīs Dieva darbu līdz galam.

Uz mana Dēla vienmēr būs mans Gars, un Es būšu Viņā. Es būšu ikvienā Viņa šūniņā. Viņa roka celsies manā spēkā un gudrība nāks no maniem dziļu­miem. Mana Atziņa Dēlam sagatavos ceļu. Visus nepa­klausīgos valdniekus, ķēniņus un varenos Es nolikšu Viņa priekšā par pameslu. Dēls iedibinās taisnību visu dzīvo radību vidū.

Tāpēc lai vienmēr ir ticība un paļāvība uz manu Dēlu. Es esmu Viņu iecēlis par Kungu un Dievu visām tautām uz mūžīgiem laikiem. Tēvs un Dēls – mēs esam viens vesels.

Turiet savas sirdis uz to Kungu atvērtas! Dziediet tam Kungam slavas dziesmu, jo Viņš ir mūžīgais vadonis! Godiniet Viņu un celiet Viņa slavu ik dienu, un tā mūžīgi!

No Dēla sirds uz jūsu sirdīm plūst dzīvības gaisma. Jūsu Dzīvības avots ir tas Kungs un Dievs. Priecā­jieties un gavilējiet, jo Dievs tas Kungs ar jums būs mūžīgi!

Es mīlu tos, kas mīl manu Dēlu. Es uzklausu tos, kas klausa Dēlu. Es sargāju tos, kas uz Dēlu paļaujas. Es paaugstinu tos, kas uz to Kungu un Dievu dzīvo pazemībā. Bagātība un gods ir manās rokās.

Es ienīstu augstprātību un iedomību, nelāgos darbus un netaisnās runas. Es ienīstu ikvienu ļaunu darbu. Ikviens ļaunais kritīs no mana Dēla rokas un Vārda.

Gars ir radīts no manis, un tam piemīt tikai die­višķas īpašības. Tās ir visskaistākās, tāpēc centieties tās vairot. Jums jātop garā stipriem, lai, nonākot pasaulē, jūs spētu pretoties miesas iegribām. Pasau­līgajai miesai patiks grēkot un darīt nelāgos darbus. Gars tieksies pie tā Kunga, bet miesa gribēs savu.

Turieties ik mirkli pie tā Kunga un paļaujieties uz Viņu. Tas Kungs jūs izvedīs pa taisnīgo ceļu. No Viņa jūs saņemsiet gudrību un Svētā Gara spēku. Viņa Atziņa jums dos vienīgi pareizo padomu. Lūdziet to Kungu un slavējiet. Tam Kungam patīk iemājot cil­vēkā ar Svēto Garu dienas sākumā, līdz ar pirmo apziņu.

Dievs tas Kungs ir Debesu Ķēniņš. Viņā ir Dieva Dzīvības avots. Viņš ir sākuma turpinājums, kas nāk no manis. Viņš ir vissvētākais, mīlestības un žēlastī­bas, laipnības un varenības Kungs.

Es esmu visā, kur ir Dēls, un visā darbojos caur Dēlu. Viņš ir mūžīgais Kungs visiem, kas ir un būs, un tā mūžīgi. Dēlam ir piešķirta vara, godība un valdīšana. Viņa vara ir mūžīga. Viņa Valstību neviens nevar iznīcināt.

Redzat, debesis ir gaismas pilnas. Tā ir mana Gaisma, kas caur Dēlu nāk pār visu Debesu Valstību. Debesis ir Dieva goda tronis. Tās ir atspulgs no maniem augstumiem. Un gaisma, kas spoži spīd virs Ciānas kalna kā saule, tā ir Dieva Gaisma, kas staro no Svētās pilsētas Ciānas.

Tēva vārds ir Dāvids, un Dēla vārds ir Dāvids, kas, pasaulē nonācis, tiks saukts par Pestītāju Jēzu Kristu. Jūs redzat Dāvida saules gaismu. No ticīgajiem un paklausīgajiem Es veidošu Dāvida cilti.

Jūs esat Dieva tauta ar divpadsmit ciltīm. Jums visiem ir viena valoda. Jūs esat radīti pēc mana tēla un līdzības. Jūsu gars ir pilnīgs. Tajā Es esmu ielicis daļiņu no manas mūžības. Pakāpeniski ikvienā var atklāties vēl skaistākas un pilnīgākas iespējas. Cilvēka garā Es esmu apvienojis vīrišķās un sievišķās īpa­šī­bas, lai pasaulēs gars vienlaicīgi varētu augt un veido­ties gan vīrietī, gan sievietē. Jūs savu otru pusi meklē­ siet, atradīsiet un mīlēsiet. Tādu Es nosaku gara izaugsmes ceļu pasaulēs.

Es nosaku algu pēc taisnības. Par katru labu darbu – klāt mēriņš gara izaugsmei, un par katru nepaklau­sību viens mēriņš no gara tiks atskaitīts. Kas ievāks gara graudus, tie būs garā bagāti un slavēs to Kungu. Un, kas lasīs ogas vīnam no tā Kunga īstā vīnakoka, tie to arī dzers Dieva Svētnīcas pagalmos.

Kas turēsies pie tā Kunga un klausīs, tas ik dienu vai­ros sava gara bagātību. Pasaulē ticības un paļāvī­bas pilnus cilvēkus tas Kungs mīlēs un mācīs, vadīs un visos dzīves ceļos stiprinās. Vienīgi tas Kungs spēs atpirkt jūs no pasaules un augšāmcelt Debesu Valstībā. Bet pār tiem, kas to Kungu un Dievu savās sirdīs nebūs pieņēmuši, pār tiem būs taisnīga tiesa. Dievam paklausīgie un ticīgie pastāvēs mūžīgi.

Kas ticēs manam Dēlam, tiks pestīti un saukti par Dieva bērniem. Tie piederēs Dāvida ciltij. No Dieva bērnu vidus Es izraudzīšu virspriesterus un apustu­ļus tautām. Ar Dieva bērniem Es slēgšu mūžīgu Derību, un viņu vārdi tiks ierakstīti mūžīgās Dzīvības grāmatā.

Kad atgriezīsieties mājās ar uzvaru, Es dzemdi­ nāšu jūsu jaunākos brāļus. Jums būs, par ko rūpēties. Viņi būs sava dzīves ceļa sākumā, tāpat kā jūs tagad. Un cilvēku dzimums vairosies un ies plašumā. Visam ir paredzēta mūžīga attīstība uz pilnību. Klausiet savu Kungu un vairojiet sevī gara bagātības. Tās jums pavērs ceļu uz manu pilnību.

Ar Atziņu Es veidoju, ar Vārdu Es radu. Mans Vārds darbojas visā, kas ir. Ar savu Vārdu arī šobrīd Es jūsos darbojos un radu. Es jūs veidoju pilnīgākus un iedibinu jūsos savu likumu. Manas domas ir augstā­ kas par jūsējām. Manas domas ir pilnīgas. Jūs esat un vienmēr būsiet ceļā uz manu pilnību. Radītāja gud­rība nav aptverama.

Ik dienas Es jums došu vislabāko domu. Tveriet to, un jūsos vairosies gudrības graudi. Manas domas pie jums nāk ar Atziņu un mana gudrība – ar ma­niem vārdiem. Es darbojos jūsos caur Dēlu ar Svēto Garu. Katram Es došu papilnam savu gudrību. Tveriet to, lai dabūtu skaidru prātu. Ar gudrību un skaidru prātu būsiet svētlaimīgi un jūsu labās dienas vairosies. Gudrības sākums ir tā Kunga bijāšana. Klausiet savai sirdij un kļūstiet dziļi savā atziņā.

Es esmu visaugstākais Dievs Tēvs – visa Radītājs un nodibinu savu Derību ar jums, ka jūs klausāt manu Dēlu un izpildāt manus likumus. Savu Derību Es ceļu starp sevi un jums uz mūžīgiem laikiem, un tas būs visaugstākais likums. Mana Derība būs spēkā Debesu Valstībā un visā izplatījumā.

 

Šie ir manas Derības vārdi:

Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs. Jums nebūs citus dievus meklēt un turēt manā priekšā.

Es esmu taisnīgs Dievs. Visa Dieva godība

un vara ir tai Kungā un Dievā.

Es parādu žēlsirdību visiem, kas mani mīl

un manus likumus tur svētus.

Jums nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt un pieminēt.

Es esmu trīsvienīgs Dievs – Tēvā, Dēlā un Svētajā Garā. Es visā esmu ar Svēto Garu. Savam vienpiedzimu­šajam Dēlam Es esmu devis visu vadību un varu. Es esmu Dēlā un Dēls – manī. Mēs esam viens vesels. Tas Kungs un Dievs ir jūsu ceļa rādītājs un glābējs.

Jums būs godāt Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, lūgt un teikt pateicības vārdus. Turiet uz Dievu, savu Kungu, sirdis atvērtas un esiet patiesi.

Jums jāievēro septītā diena – sabata diena. Tā lai ir brīvdiena, un turiet to svētu. Es atpūšos no visiem darbiem un arī jums to vēlu.

Mīliet viens otru un nedariet savam tuvākam pāri.

Jums būs savu Kungu un Dievu mīlēt no visas savas sirds un ar visu spēku. Esiet uz savu Dievu paļāvības pilni un dziediet tam Kungam slavas dziesmu. Lūdziet, lai tas Kungs jūs vada pēc savas taisnības un gudrības, lai tas Kungs jūs svētī katrai jaunai dienai un ir žēlsirdīgs. Ik dienu sāciet ar lūgšanu, tas Kungs jūs uzklausīs.

Kalpojiet tam Kungam ar bijāšanu. Svētīgs ikviens, kas turēsies pie manas bauslības. Tas Kungs

atspirdzinās paklausīgo sirdis un vedīs viņus

pa taisnības ceļiem.

Tas Kungs ir stiprums un sargs savai tautai.

Tas Kungs ir visaugstākais vienīgais Dievs,

bijājam­ s un varens valdnieks pār visu, kas ir radīts.

Novēliet savu ceļu tam Kungam un ceriet uz Viņu. Dziediet tam Kungam slavas dziesmu:

Tas Kungs ir visaugstākais Dievs,

vienīgais un mūžīgais Tēvs.

Man prieks ir dzīvot pēc Tava prāta,

mans Kungs un Dievs.

Un Tavi likumi lai mūžīgi ir rakstīti manā sirdī.

Nepārtrauc, Kungs, savu žēlastību pār mani.

Taviem likumiem un padomiem nav nekā līdzīga,

Tava gudrība nav izsmeļama, tai ir mūžīgs turpinājums.

Diženas ir Tavas svētības pilnās domas

un lieli Tavi darbi, Kungs un Dievs.

Es lieku visu cerību uz Tevi un paļaujos,

liec spīdēt savai gaismai pār savu bērnu.

Tas Kungs ir mana mūžīgā gaisma

un brīnišķais greznums.

Es paļaujos uz Tevi, Kungs un Dievs!

Es esmu jums devis dzīvības ūdens upi, kas iztek no tā Kunga un Dieva, un dzīvības koku, kas nes augļus divpadsmit reizes gadā, katru mēnesi savu augli, un tā lapas dod dziedināšanu.

Tas ir vissvētākais dzīvības ūdens un vissvētākais auglis. Dzeriet šo dzīvības ūdeni un ēdiet dzīvības koka augli reizi mēnesī, un jūs būsiet garā stipri.

Katra gada pirmajā sestdienā Es savākšu savu tautu vienuviet svētām un nopietnām pārdomām. Es jūs uzrunāšu un teikšu savu sakāmo.

Un katra gada pirmā svētdiena lai ir lielākie svētki. Es atdarīšu debesis un Gaismā Dēlā nākšu pie jums. Es atdarīšu vissvētākos pazemes avotus, lai jūs tajos veldzētos. Es likšu uzziedēt viskrāšņākajiem ziediem, lai tie jūs priecē. Es atdarīšu jūsu sirdis mīlestībai un laimei.

Vienmēr ziniet – Es, tas Kungs, esmu jūsu Dievs un savā Dēlā Es atklājos jūsu priekšā. Augsti godājiet savu Dievu to Kungu. Dēla spēks ir mans spēks. Tēva vara ir dota Dēlam, un tā mūžīgi.

Ievērojiet rūpīgi tā Kunga, sava Dieva, Derību līdz ar baušļiem un likumiem, ko pildīt Es uzlieku par pienākumu.

Es savu Dēlu esmu cēlis par ķēniņu Ciānā, savā Svētajā pilsētā, un Viņam esmu devis tautas par īpa­šumu un pasaules par mantību. Viņam esmu novē­lējis valdīt ar taisnību un stingrību. Tā Kunga balss ir pilna varenības un godības. Klausiet Dieva Vār­dam – un būsiet laimīgi!.

Tas Kungs un Dievs jūs vadīs un mācīs astoņpa­dsmit Gaismas gadus. Jūs dzīvosiet Dieva mīlestības gaismā. Jums visiem tiek dota darbības brīva izvēle. Cik būsiet paklausīgi un uzcītīgi, tik arī garā augsiet un uzņemsiet gudrību.

Debesu Valstībā var dzīvot tikai paklausīgie un taisnie. Grēciniekiem šeit vieta nav paredzēta. Tāpēc atgriezties mājās varēs vienīgi taisnie, tie, kas būs atpirkti no grēka un pasaules.

Kā samaksu par paklausību un uzticību Dievam jūs iemantosiet mūžīgo dzīvošanu Debesu Valstībā. Es saviem bērniem būšu sagatavojis vietu savā namā un došu tiem mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts. Es radīšu jums Svēto pilsētu Jeruzālemi. Pilsētas mūra pamati būs rotāti ar viskrāšņākajiem dārgakmeņiem, vārti būs no pērlēm, un pilsētas ielas – no tīra zelta kā caurspīdīga kristāla.

Pilsētas spožums būs tā Kunga un Dieva godības spožums. Un Dievs pats dzīvos cilvēku vidū, un tau­ tas staigās Dieva gaismā. Tur dzīvos tie, kas būs ierakstīti tā Kunga Dzīvības grāmatā. Kungs Dievs pār viņiem izlies savu gaismu un viņi valdīs mūžu mūžos.

Svētajā pilsētā dzīvos ikviens, kas savu gara lielumu būs vairojis desmitkārt. Pirms augšāmcelšanas ikvienā Dieva bērnā Es sēšu Zelta graudu no savas sirds krātuves. Ar manas mūžīgās dzīvības spēku tas ticīgajā vairos garu divkārt. Tā būs mana alga par uzti­cību un paklausību. Zelta graudu saņems ikviens, kas būs pelnījis.

Savam Dēlam esmu atdevis visu varu spriest taisnīgu tiesu pār ikvienu. Viņš izvērtēs katru, tad pār­baudīs. Tas Kungs no visām debess pusēm savāks savus izredzētos un Lielajā dienā augšāmcels. Pārē­jiem nāks tiesa. Svētīgs būs ikviens, kam būs daļa pie pirmās aug­šāmcelšanas. Kas piesauks tā Kunga vārdu, tas dzīvos!

Es, Debesu Tēvs – visa Radītājs, ko esmu solījis, visu laikā izpildīšu. Turpmāk daudziniet manus likumus un ņemiet manu Derību savās sirdīs. Es bieži pieminēšu savu Derību, kādu Es savā un jūsu starpā esmu noslēdzis. Derība visiem ir kā negrozāms un piepildāms likums.”

No debesīm atplūda varenās bazūnes skaņa. Gais­mas spožums visā pierima. Tautas priekšā caur Gaismu un zibeņiem pērkonīgā balsī bija runājis visa Radītājs – Debesu Tēvs. Cilvēki redzēja Dieva godību un vare­nību. Viņos vēl skanēja Debesu Tēva vārdi, kas uz mū­žīgiem laikiem tika ierakstīti ikviena sirdī kā nemainīgs likums. Dieva Svētā kalna ielejā Debesu Tēvs bija nostiprinājis savu Derību cilvēku vidū uz mūžīgiem laikiem.

Ieleja pielija ar zeltainu gaismu. Cilvēki atkal ieraudzīja savu Kungu un Dievu. Viņa vaigs bija kā visspožākā saule un mati – kā sniegbalta vilna. Viņa tērps bija no tīra zelta ar jostu ap krūtīm, un uz gal­vas spīdēja zeltīts kronis ar septiņiem dārgakme­ņiem. To mirdzums bija līdzīgs dimanta mirdzumam, un to gaisma bija Debesu Tēva Gaismas atspulgs. Septiņus dārgakmeņus kroņa vidū vienoja visspožākais dimants smalki slīpētām šķautnēm. Kronis liecināja par Dieva varenību un spēku.

Tā Kunga acis dega kā uguns liesmas. Un Viņa vaigs staroja kā saule. Tas Kungs teica:

“Es esmu tas Kungs un Dievs mūžīgi mūžos. Lai Debesu Tēva Derība jūsos darbojas kā likums. Lai Dieva Vārds jūsos ir mūžīgi dzīvs! Gods Dievam augstībā!

Tagad celieties un nāciet pie dzīvības ūdens upes un dzeriet. Remdējiet savas slāpes un vairojiet sevī dzīvību. Pēc tam ejiet pie dzīvības koka un raujiet katrs vienu augli. Ēdiet to bez steigas un krājiet sevī spēku. Tas izkusīs jūsu miesā un dos dzīvības spēku. Un raujiet pa lapai no šī koka un glabājiet pie sevis. Tās jūs dziedinās un noņems sāpes.

Pēc tam atpūtieties ielejā. Rītdien būs svētā diena, atpūtas diena. Es dāvāšu jums rītdienu skaistu, prieka un pārsteigumu pilnu. Staigājiet Dieva svētībā.”

Tas Kungs un Dievs aizgāja padebešos, līdzi paņem­dams savu zeltaino spožumu. Debesis pierima un iekrāsojās savā ierastajā gaismā.

Dieva tauta priekā apkampās, un ļaudis sveica viens otru. Viņos bija ienākusi Dieva apgaismība, un cilvēku sirdīs bija ierakstīta Derība uz mūžīgiem lai­kiem. Cilvēki zināja par Debesu Tēva nodomu viņos un visā radītajā.

Cilvēki viens pēc otra tuvojās Dieva upei un dzēra dzīvības ūdeni. Tas notika bez steigas, ar vislielāko svētību. Ūdens bija Dieva gaismas un maiguma pilns. Dzīvības ūdens izstaroja Dieva svētību un mīlestību. Cilvēkiem gribējās vēl un vēl smelt šo Dieva ūdeni. Ikviens veldzēja slāpes, un gara miesa pildījās ar Svēto Garu. Cilvēki pateicās Dievam.

Dzīvības ūdens upe iztecēja no paša Dieva, un tās ūdens spēja veldzēt un vairot dzīvību ikvienam cilvē­kam. Šo ūdeni dzēra visa tauta, un upes ūdens neiz­sīka. Tas nāca no mūžības, un cilvēka miesā savienojās ar gara sirdī mītošo Dieva Tēva doto kristālu. Mūžība savienojās ar mūžīgo dzīvību, kas iesēta cil­vēku sirdīs. Dievs izlēja savu pilnību dzīvības ūdens upes ūdeņos, lai to vairotu ikviena cilvēka sirdī.

Tie, kas bija ūdeni padzēruši, devās pie dzīvības koka. Tas bija liels jo liels augļu koks ar iegarenām un spīdīgām, zaļām lapām. Tās bija viegli caurredzamas un spēja mainīt savu nokrāsu, pieskaņojoties augļu tonim.

Dzīvības koka augļi bija lieli, viegli, mīksti un sulīgi. Tie apkopoja visu labāko augļu garšu un smaržu. Un pārspēja visus pēc sulīgā un bagātā satura. Koka zari bija pilni ar dzīvības augļiem – no koši dzelteniem, maigi zaļiem līdz sārtiem.

Cilvēki nāca pie koka un rāva katrs vienu augli. Dzīvības koks nolieca savus zarus cilvēku priekšā, tā katrs bez piepūles varēja noraut savu augli. Augļu pietika visiem un vēl palika pāri.

Koka stumbrs un zari bija no dzīva zelta. Un vare­nās saknes pletās plašumā un aptvēra upi un ieleju. Dzī­vības koks ar savām saknēm arī dzēra dzīvības ūdeni.

Cilvēki norautos dzīvības koka augļus noskūpstīja, klusībā pateicās Dievam un ēda – lēni, ar baudu un bez steigas. Augļi bija neparasti sulīgi. Nokostais kumoss mutē izkusa, tas savienojās ar visu gara miesu. Tas bija dzīvības eliksīrs. Cilvēkā ienāca Dieva dāvātais spēks un možums. Cilvēks sajuta augļa bagātīgo saturu. Salds un reizē arī viegli rūgtens, tas bija kā visas dzīvības auglis. Ikviens cilvēks, kas tika baudījis augli un dzēris ūdeni, laimē un priekā sta­roja. Viņā bija viss, lai dzīvotu. Dievs savā mīlestībā un gādībā iepriecināja savus bērnus.

Visas tautas izvietojās pa ciltīm plašajā ielejā. Cil­vēki viens otru mīlestībā uzrunāja un veltīja cits citam daudzus skaistus vārdus. Ciānas ieleja pielija ar Dieva svētību. Debesis iekrāsojās zeltītas. Tuvojās atpūtas laiks. Pieklusa dzīvās radības un daba. Arī cilvēki atrada sev tīkamas vietas un ziedošajā pļavā atlaidās mieram un atpūtai.

Savās domās un sapņos cilvēki, Dieva Svētā Gara vadīti, aizlidoja skaistajās, tālajās Dieva Valstībās, apmeklēja Dieva dārzus, kalnus un ielejas.

Cil­vēki dzirdēja Dievu sakām:

“Esiet laimīgi, mani mīļie bērni. Es ik mirkli esmu ar jums mīlestībā un gādībā. Lai miers un prieks ir ar jums!”