PIRMAIS AUGSTĀKAIS BAUSLIS – MĪLĒT DIEVU
Dieva augstākais bauslis –
Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, no visas dvēseles un no visa sava prāta.
Šis ir augstākais un pirmais bauslis, ko Jēzus Kristus mums ir devis.
Dieva mīlestība ir pilnīga. Viss, kas Dievam ir radīts, radīts mīlestībā un Dieva spēkā. Viss radītais tiek izgaismots ar Dieva mīlestību.
Dievs ir mīlestība, un mīlestības spēkā mēs varam dzīvot. Mīlestības spēkā mēs varam būt dzīvi. Mēs varam elpot ar Dieva mīlestību. Mēs varam satvert Dieva mīlestību pilnīgi visā, ja mēs jau spējam Dievu mīlēt.
Dieva mīlestība ir visaugstākais kalns, kurā mums savas dzīves laikā ir jāuzkāpj un kas ar savu sirdi jāsatver.
Jēzus Kristus ir mūsu cels uz mīlestību!
Dieva Dēls no Debesu Tēva atnesa Dieva mīlestību, un tagad tā ir pasaulē. Līdz Jēzum Kristum galvenie bija Dieva desmit baušļi. Tie ir spēkā arī šodien. Bet pēc desmit baušļu izpildīšanas un Jēzus Kristus atzīšanas mums ir dots Dieva pirmais augstākais bauslis — tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, no visas dvēseles un no visa sava prāta.
Dievs pasaulē sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, lai pasaule tiktu atpirkta no grēkiem un tajā ienāktu Dieva mīlestība.
Grēcīgā pasaulē un grēcīgos cilvēkos Dieva mīlestība nevar ienākt. Dievs ir absolūta harmonija. Dieva mīlestība ir absolūtas harmonijas pilna. Dievs pie cilvēkiem vispirms nāk ar savu mīlestību.
Ja cilvēks grēko, grēks viņā izraisa haosu, rada slimības un pārveido dvēseli. Bērns ir harmonijas pilns, jo viņā nav grēka. Bērna dvēsele ir skaidra un dzidra. Bērna miesa izstaro mīlestību un prieku, jo viņa gars izgaismo miesu.
Mums jātop kā bērniem, skaidriem sirdī, dzidriem dvēselē un patiesiem prātā. Tad Dievs mūsos varēs ienākt ar Svēto Garu un darīt mūs laimīgus.
Jūs tagad saprotat, ka cilvēks ar savu grēku rada sevī apstākļus, kādos Dievs ar savu mīlestību nevar ienākt. Debesu Tēvs ir radījis cilvēkus, un mūsu Kungs mūs ļoti mīl. Dievs loti vēlas redzēt mūs skaistus un pilnīgus. Dievs katrā cilvēkā grib atvērt sirdi mīlestībai uz Dievu.
Bet kāpēc cilvēks tik loti negrib būt laimīgs? Kāpēc cilvēks neprot Dievu mīlēt?
Cilvēkam jāsāk ar pašu vienkāršāko patiesību. Viņam jāatzīst, ka visa Radītājs ir Dievs. Cilvēkam ir jāatzīst, ka pasaule Dievam ir sakārtota un tajā valda Dieva likumi — baušļi.
Ikvienā valstī valstiskuma spēks ir valsts augstākās likumdevējas varas noteiktie likumi. Ar likumiem valstī tiek uzturēta kārtība. Likuma varas spēks ļauj valstij būt stiprai. Likumi valstī sabalansē ekonomiku. Pēc likumu sakārtotības ārzemēs novērtē katras valsts iespējas.
Tāpat arī Dievs, radot Zemi un visu, kas ir uz tās, pasaulei deva baušļus, kas ir Dieva likumi cilvēkiem. Ar bauslības spēku tiek nošķirti ticīgie no neticīgajiem. Ar bauslības spēku top nošķirts labais no ļaunā. Ar bauslības spēku top nošķirts cilvēks no grēka. Bauslības pildīšana cilvēku atbrīvo no grēka, jo bauslības nepildīšana ir grēks.
Cilvēku izbrīna tas, kā tikai desmit baušļi var ietvert tik daudz. Dievs ir noteicis bezgalīgu skaitu likumu, kurus cilvēks nezina. Šie likumi aptver fizisko, dvēseļu un gara pasauli, un visas pārējās debesu pasaules. Cilvēkam nav dots zināt visus Dieva likumus un Dieva noslēpumus. Dievs savus likumus un gribu izteicis desmit baušļos. Tas ir Dieva likumu apkopojums, kurš cilvēkam pasaulē ir jāpilda.
Ja cilvēks pilda visus desmit Dieva pamatlikumus, tad viņā nav grēka, viņš kļūst brīvs no grēka verdzības un var sākt iepazīt Dievu ar savu gara mīlestību.
Tātad — kā cilvēks var aizsniegties līdz visuvarenā Dieva mīlestībai?
Cilvēks miesā ārpus kosmiskās telpas izlidot nevar. Cilvēka dzīvošana uz Zemes ir ierobežota. Daļai cilvēku iespējas pārvietoties pa pasauli ir pavisam niecīgas, citiem — lielākas. Bet līdz Dievam cilvēks ar zemes ķermeņa iespējām aizsniegties nevar.
Tāpēc cilvēkam ir debesu ķermenis, kas garā ar mīlestības saikni var aizsniegties līdz Dievam. Tikai mīlestība veido tiešu saikni ar Dievu.
Dieva Svētais Gars piekļūst pie visa, kas radīts, bet ne visi cilvēki var aizsniegties līdz Svētajam Garam.
Dieva Svētais Gars nāk no Dieva Tēva un Dieva Dēla, tas nāk no Dievišķās gaismas augstumiem, bet līdz tiem neviens nevar aizsniegties. Dieva Svētais Gars nāk no vissmalkākās Gara pasaules. Tāpēc Dievs ar savu pilnīgo un vissmalkāko būtību brīvi piekļūst pie visa, kas ir radīts.
Cilvēks mīt pasaulē, kura Dievam ir radīta no visrupjākajām materiālajām šūniņām un atomiem. Arī cilvēka zemes ķermenis ir radīts no visrupjākajām miesas šūniņām. Tātad gan prāta spējas, gan redzes, dzirdes, ožas, garšas un visu citu sajūtu spējas ir ierobežotas un ar tām var darboties tikai pasaulē. Ar cilvēka zemes ķermeņa spējām nevar satvert un saprast gara līmeņa patiesību. Cilvēka prāts nevar satvert un saprast Dieva Patiesības graudus, kas ir veidoti no vissmalkākās Dieva Svētā Gara gaismas.
Tāpēc Dieva Svētais Gars cilvēkā var ienākt brīvi un piekļūt pie visām cilvēka zemes ķermeņa šūniņām. Bet cilvēks pasaulē ar savām iespējām pats to nevar.
Cilvēkam ir dots arī gars un gara un miesas starpnieks — dvēsele. Ticīgs cilvēka gars var aizsniegt un satvert Dieva Svēto Garu. Cilvēka gars dzird, redz, saprot un jūt Dieva Svētā Gara pieskārienu. Tātad mūsos ir gars, ar kuru mēs tiešā veidā varam būt saistīti ar Dieva Svēto Garu.
Cilvēka gars zemes ķermenī ienāk cilvēka dzimšanas brīdī. Līdz ar to cilvēka spējas kļūst atkarīgas no viņa zemes ķermeņa. Mūsu miesa ir vide, kurā dzīvo mūsu gars, un tas ir pilnīgi atkarīgs no miesas stāvokļa. Cilvēkam zemes ķermenī ir jātic, ka Dievs ir visa Radītājs, un tad var sākt veidoties saikne ar paša garu.
Mūsu miesa var būt harmonijas pilna, tajā var arī valdīt haoss. Ja mēs grēkojam, tad mūsu dvēsele būs pilna grēku. Vai mēs protam lūgt Dievu un piedot grēkus, lai mūsu dvēsele taptu dzidra un skaista? Vai pār mums valda grēku pilna dvēsele vai mēs paši esam noteicēji pār sevi? Vai mēs gribam būt labi un mīlestības pilni vai izvēlamies grēka ceļu?
Protams, cilvēkam ir dota brīva izvēle, pa kādiem ceļiem šajā pasaulē staigāt. Tomēr cilvēka gars tajā pašā mirklī var tikt ierobežots, jo tā Dievs radīja šo pasauli, lai cilvēka gars būtu atkarīgs no viņa vēlmes iepazīt Dievu un pildīt Dieva baušļus šeit, pasaulē. Mēs varam arī turpmāk ierobežot savu garu — un tas pakāpeniski nosmaks mūsu grēka spīlēs.
Bet katram cilvēkam ir dota iespēja izdzīvot. Tas nozīmē, ka mums ir jādod iespēja mūsu garam izpausties mūsu miesā. Gars var apspīdēt miesu, un tad apskaidrosies arī mūsu prāts. Ja cilvēks paļaujas tikai uz sava prāta spējām, tad viņam šajā pasaulē ir grūti, jo prāts pareizo atbildi nezina. Tas meklē variantus un kādu no tiem izvēlas. Piemēram, darba jautājumu risināšanas procesā rodas desmit dažādi risinājuma varianti. Bet kurš tad ir pareizais?
Cilvēka gars šo pasauli pārzina daudz pilnīgāk un orientējas arī laikā uz priekšu. Cilvēka garam ir zināms pareizais risinājums un pareizā atbilde. Jūs jautāsiet, kā tas iespējams?
Ļoti vienkārši. Dievs ir radījis šo pasauli un cilvēkus un sakārtojis uz Zemes visu ar Dieva Svēto Garu tā, ka visu Viņš pārvalda un zina, kam jānotiek. Cilvēka gars ir tieši saistīts ar Dieva Svēto Garu, kas arī apskaidro cilvēka garu visās nepieciešamajās lietās. Tātad, ja cilvēks nokļuvis kādā situācijā, tad gars jau zina, kā jārīkojas. Cilvēkam atliek ieklausīties sava gara sirdsbalsī.
Un, lūk, mēs atkal nonākam pie paša galvenā, kas cilvēkam sevī ir jāiedibina, — viņam ticībā uz Dievu ir jāizveido saikne ar savu garu. Tas ir panākams ar grēka piedošanu, ar sevis sakārtošanu un ar ticību Dievam. Tas ir vienīgais ceļš, kā atrast sevi, kā izveidot saikni ar savu garu.
Tātad, pirmkārt — ticība Dievam un paļāvība uz Jēzu Kristu, otrkārt — Dieva bauslības pildīšana un dzīvošana bez grēka. Treškārt — mācīšanās mīlēt Dievu un savu tuvāko.
Tieši mīlestība paver vārtus uz cilvēka garu, kas ir dzīvā saiknē ar Dieva Svēto Garu. Cilvēka mīlestība nāk no viņa gara. Cilvēks ar vēlmi pakļauties Dieva Vecās un Jaunās Derības prasībām savā miesā rada vidi, kurā var ienākt paša cilvēka gara gaisma. Tā spēj apspīdēt ikvienu miesas šūniņu un virzīt visu miesu uz apskaidrību. Arī uz pareiza lēmuma pieņemšanu. Un, galvenais, uz mīlestību.
Cilvēka gara gaisma var ienākt cilvēka pasaulīgajā miesā tad, ja viņš ik dienu uztur ciešu saikni ar Dievu, no rīta sākdams Dieva uzrunu ar tēvreizi un dienas gaitā saglabādams šo skaisto saikni ar domām un darbiem. Tātad atcerieties — ne jau mēs esam tie visstiprākie, kas visu spēj, bet gan Dievs, uz kuru tad lai ir mūsu paļāvība ik dienu un tā mūžīgi!
Ar šo dzīvo saikni gars mūsu miesā kļūst dzīvs, un tas mūsos var ienest mīlestību un arī citus gara augļus. Mīlestība ir gara auglis, un tā var ienākt tikai un vienīgi no mūsu gara.
Tātad, ja mūsos sāk ienākt gara mīlestība, tad mēs varam mīlēt Dievu un savu tuvāko. Sāk veidoties svētā saikne: Dievs—cilvēka gars—cilvēka miesa, un tā mēs esam savienoti ar Dievu caur savu garu. Šai saiknei jābūt dzīvai katru dienu.
Ja mēs kaut vienu dienu Dievu nepieminam, tad šī svētā saikne pārtrūkst, un ir nepieciešams laiks, lai to atkal atjaunotu. Nepārtrauktā gara saikne ar Dievu cilvēkā rada iespēju mīlēt Dievu un savu tuvāko.
Ja jūs ar labu draugu saraujat draudzīgās attiecības, tad, lai tās atjaunotu iepriekšējā līmenī, ir nepieciešams laiks un pacietība. Pēc tam, kad attiecības ir atkal atjaunotas, vēl ir vajadzīgs laiks, lai atjaunotos uzticība draugam. Uzticība cilvēkam — tā ir augsta cilvēku attiecību pakāpe. Pēc uzticības nāk paļāvība un stipra draudzība.
Neaizmirstiet, ka dzīvā saikne ar Dievu ir svēta! Tātad tai ir jāvelta galvenā uzmanība. No šīs saiknes ir atkarīgs, vai mēs spēsim mīlēt Dievu, vai mēs spēsim būt dzīvi garā.
Lai katram no mums veicas šajā Dieva mīlestības ceļā!
Mīlestība ir gaisma, kas staro no sirds uz sirdi, no sirds uz Jēzus Kristus sirdi. Un tā lai jums ir mūžīgi!
Nav viegli aizsniegt šo visaugstāko — Dieva mīlestības virsotni. Tam jāvelta visa apzinīgā dzīve. Tikai šeit, uz Zemes, visgrūtākajos apstākļos, kādus Dievs īpaši ir radījis, var piepildīt Dieva visaugstāko bausli. Mūsu mīlestība tad ir apliecinājums, ka mēs Dieva baušļus esam pildījuši un pildīsim. Ja Dieva mīlestība var ienākt mūsos un mēs varam Dievam ar mīlestību atbildēt, tad zinām, ka ir sācies mūsu dzīves visskaistākais posms. Tad mums ik dienu ir jāapliecina uzticība un paļāvība uz Dievu. Visi darbi ir jādara Dievam un cilvēkiem par prieku.
Lai mūsu sirdīs skan Dieva Svēto Rakstu vārdi! Lai Dieva Vārds mūsos ir dzīvs, tad arī mēs tapsim dzīvi! Droši paļausimies uz Dievu! Dzīvosim Jēzus Kristus mīlestībā, caur kuru mums ir dota pestīšana!
Jēzus Kristus ir ceļš, patiesība un dzīvība. Nav cita ceļa pie Debesu Tēva kā vien caur Jēzu Kristu. Neapejiet Dieva Dēlu, bet paļaujieties uz Jēzu Kristu!
Dieva Dēla Gars ir aptvēris Zemi un debesis. Jēzus Kristus ir uzvarējis, un Debesu Tēvs visu varu pār pasaulēm un tautām ir nodevis Dieva Dēlam. Neaizmirstiet, ka kopš Jēzus Kristus atklāšanās pasaulē Debesu Tēvs ir noteicis tikai vienu ceļu — cilvēks dzīvību var iemantot tikai caur Jēzu Kristu! Dieva Dēlam ir dota vara spriest taisno tiesu pār visām tautām.
Jēzus Kristus ir īstais vīna koks, un mēs esam Viņa zari. Ja mēs atzīstam Jēzu Kristu, tad Viņš paliek mūsos un dod mums dzīvību.
Ja kāds Jēzu Kristu neatzīst, tad tāds zars tiek aizmests prom, un tas nevar dot augļus. Tad šos sakaltušos zarus savāks un iemetīs ugunī, lai tie sadeg.
Tātad mēs varam būt dzīvi, ja atzīstam Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, kam Debesu Tēvs atdevis visu varu pār tautām un pasaulēm. Tas ir galvenais, kas jāsaprot. Mūsos var tikt saglabāta dzīvība, ja mēs patiesi un no sirds atzīstam Dieva Dēlu. Debesu Tēva pilnība ir ienākusi Jēzū Kristū, un līdz ar to Dieva Dēla vara pār visu ir pilnīga. Arī pār koku, kas blakām aug, un ziedu, kas dārzā zied, pār putniem, kas debesīs lido un pār mums, mūsu Tēva bērniem.
Mēs jau sen dzīvojām dažādās pasaulēs, kas ir debesīs, un Dievs mūs katrreiz mācīja dzīvot mīlestībā pēc Dieva likumiem. Dievs radīja debesis, Zemi un visu, kas ir uz tās, ar nodomu, ka tieši šeit atklāsies Dieva Dēls un tieši šeit cilvēkam ir jāiepazīst Dievs caur Svētajiem Rakstiem un jātic Jēzum Kristum.
Zeme ir vienīgā vieta izplatījumā starp pasaulēm, uz kuras miesā dzimis Dieva Dēls un atnesis mums no Debesu Tēva mīlestību un Patiesību. Katrs no mums var atvērt Jēzus Kristus Jauno Derību un lasīt Patiesības vārdus. Dievs gādājis, lai katrā valstī ikvienam cilvēkam būtu iespēja iepazīt Svētos Rakstus.
Mums visiem šī iespēja ir jāizmanto. Mēs taču gribam dzīvot!
Tas laiks strauji tuvojas, un pienāks Dieva apsolītā taisnās tiesas diena.
Vai jūs jūtat savu sirdi? Vai jūs protat mīlēt?
Ja jūs savu sirdi nejūtat un neprotat mīlēt, tad ziniet, ka jūsu dzīvība ir briesmās. Jūsu grēks tad ir iecietinājis jūsu garu. Lūdziet Dievu un paļaujieties uz Jēzu Kristu, tad Dievs glābs jūsu dzīvību!
Cilvēks bez mīlestības ir kā koks bez ūdens. Tad dzīvība cilvēkā gluži vienkārši sāk izžūt.
Cilvēks bez Jēzus Kristus ir kā nolauzts koka zars, kas vārgst un kalst. Sniedzieties pēc Jēzus Kristus! Dieva Dēls ir jūsu glābējs! Uz kura lūpām būs Jēzus Kristus vārds, tas nepazudīs.
Vai jūs savus bērnus pamestu slīkstam upē? Nē!
Tāpat arī Debesu Tēvs mūs nav pametis. Dievs sūtīja mums savu Dēlu, lai visi, kas tic Jēzum Kristum, tiktu glābti.
Jūs redzat, cik lielu maksu par mums Dievs ir devis, sūtīdams pasaulē savu vienpiedzimušo Dēlu, lai caur Viņu mēs tiktu glābti un pestīti.
Atcerēsimies, tā ir vienīgā un galvenā iespēja! Citu iespēju Dievs mums nav devis. Mums ir jātic Dievam! Mums ir jātic Dieva Vārdam Svētajos Rakstos! Mums ir jātic Jēzum Kristum! Mums jāpilda Dieva baušļi! Mums jāmācās mīlēt Dievu un savu tuvāko! Tas ir vienīgais pareizais, šaurais, Dieva noliktais ceļš. Mēs taču gribam dzīvot, dzīvot un dzīvot mūžīgi.
Kā mēs zinām, ka mīlam Jēzu Kristu?
Mūsu prāts spēj mīlēt arī iedomu līmenī. Ja vīrs domā, ka mīl savu sievu tāpēc, ka viņa labi gatavo ēdienu, tad vīrs mīl tikai ar prātu. Ja sieva domā, ka mīl savu vīru tāpēc, ka viņš nelieto alkoholu un laikus nāk mājās, tad sieva mīl tikai ar prātu.
Cilvēkam tīk mīlēt pasaulīgas lietas, skaistas mantas, arī skaistu apģērbu. Mēs priecājamies par gaumīgi ģērbtu cilvēku, bet tas viņa vērtējumā nav noteicošais, jo par pasaulīgo izskatu priecājas cilvēka prāts. Tam tīk mīlēt visu, kas ir ārēji skaists, — arī cilvēkā.
Patiesā mīlestība mīt cilvēka garā. Tātad, ja cilvēks ar prātu domā, ka mīl Jēzu Kristu, tad tas vēl nenozīmē, ka patiesi, ar visu sirdi un dvēseli viņš mīl Dieva Dēlu.
Ja jūs turat godā visus desmit Dieva baušļus un tos pildāt, tad jūsos var būt viss, lai Jēzu Kristu patiesi mīlētu.
Ja jūs baušļus nepildāt, tad jūsos nevar ienākt Dieva mīlestība un jūs arī nevarat mīlēt Jēzu Kristu patiesi un no visas sirds.
Sāciet ar Dieva baušļu pildīšanu, tad jūsos var pavērties ceļš uz mīlestību, kas mīt jūsu sirdīs.
Atveriet savas sirdis Jēzum Kristum un paļaujieties uz Viņu! Katram ir dota iespēja ticēt un izdzīvot.
Jēzus Kristus Jaunajā Derībā paver Patiesības vārtus, un jūsos var sākt dzīvot Dieva Vārds! Ļaujiet, lai jūsos ienāk Dieva Vārds! Tātad atveriet Dieva Svētos Rakstus un lasiet tos!
Katram evaņģēlija vārdam ir no Dieva dots spēks, kas, izlasīts un sirdī pieņemts, sāk jūsos dzīvot un darboties. Ja kāds cilvēks citē Bībeles tekstu, tad arī šādi dzirdētajam ir tāds pats spēks kā paša lasītajam, jo tas ir viens un tas pats Dieva Patiesības vārds no Bībeles.
Ja jūs lasāt grāmatu, caur kuru Dievs atklāj Patiesību, tad tai ir Dieva Vārda spēks. Cilvēka gars skaidri atšķir Dieva Vārdu no viltus vārdiem. Tātad, ja jūs spējat saklausīt savu sirdsbalsi, tad paļaujieties uz to, jo tā nevar pievilt!
Dieva Vārds cilvēkā ienāk pamazām. Jāļauj sevī ienākt Dieva Vārdam. Jau pirmais Dieva Vārds sagatavo vietu nākamajiem Dieva Vārdiem, un tā cilvēkā pakāpeniski ienāk Patiesība.
Mīlestības gaisma visātrāk satver Dieva Vārdu. Cilvēka mīlestība nāk no cilvēka gara, un tai ir septiņdesmit līmeni. Ja cilvēkā ir atvērts ceļš uz viņa garu, tad viņā var sākt dzīvot mīlestība. Cilvēka debesu ķermenis sastāv no septiņdesmit līmeņu smalkām gara šūniņām. Katram gara miesas līmenim ir dota sava mīlestības gaismas intensitāte un spēks. Jo smalkāks gara miesas līmenis, jo spožāks ir mīlestības gaismas starojums.
Tātad ziniet, ka jūsu mīlestībai ir iespējas jūsos augt un augt. Un sniegties līdz Dievam debesīs.
Pirmā gara līmeņa mīlestības spēks ir vājāks nekā otrā gara līmeņa spēks. Visaugstākais un vispilnīgākais mīlestības gaismas spēks nāk no septiņdesmitā gara miesas līmeņa, kurš savienots ar gara sirdi un Jēzus Kristus sirdi.
Vispirms cilvēkā ir jāienāk pirmā līmeņa mīlestības gaismai, kas aptver cilvēka dvēseli un miesu. Šā līmeņa mīlestības gaisma spēj satvert un ienest cilvēkā pirmā līmeņa gara Patiesību.
Jūs zināt, ka pasaulē pastāv septiņi Dieva Patiesības līmeņi. Ja cilvēks ir atzinis Jēzu Kristu, tad viņā Dievs ar Patiesības Garu var atklāt pirmā līmeņa gara Patiesību par Dievu un Dieva radītām lietām pasaulē un debesīs.
Dievam viss ir sakārtots tā, lai cilvēks, ejot pa Jēzus Kristus atzīšanas ceļu, pakāpeniski sāktu iepazīt Dieva Patiesību. Tātad ziniet, ka nav iespējams aizsniegt Dieva Patiesību uzreiz. Nav iespējams iepazīt Patiesību bez Jēzus Kristus atzīšanas. Un nav iespējams iepazīt Dieva Patiesību bez mīlestības.
Protams, mīlestība ir sākums — cilvēka gars sāk atklāties miesā un tajā var ienākt mīlestība. Tā sirds un patiesā gara mīlestība, kurai Dievs ir devis bezgalīgi daudzas un mūžīgas iespējas, var darīt cilvēku bagātu un laimīgu. Mīlestība cilvēkā ir kā gaismas ceļvedis uz Dieva Patiesību. Tikai ar mīlestības gaismu izgaismotā miesas šūniņā var sākt ienākt Dieva Patiesība. Tikai tad Dievs var sūtīt un dot cilvēkam Dieva Patiesības Garu.
Tātad ziniet — lai pār jums nāktu Aizstāvis, Dieva Patiesības Gars, jūsu miesā un garā mīlestībai ir jābūt dzīvai. Tieši mīlestība sagatavo ceļu, pa kuru cilvēkā var ienākt Dieva Patiesība. Tas ir visskaistākais laiks cilvēka dzīvē, kad viņā ienāk mīlestība. Tā pakāpeniski sirds mīlestība aptver visu miesu, un cilvēks kļūst skaists, jo viņā mīt mīlestība.
Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, no visas dvēseles un no visa sava prāta.
Vai zināt, ka ar mīlestību apgarots cilvēks izstaro gaismu? Tā redzama ne tikai acīs, bet aptver arī visu miesu. Un tā jūs varat redzēt mīlestības oriela ieskautus cilvēkus. Tādi cilvēki top daiļi, jo no viņiem staro visskaistākā un vispilnīgākā no gaismām — mīlestības gaisma. Tā virmo acīs, matos, sejā, augumā, pat elpā. Visa cilvēka aura staro mīlestībā.
Kam acis ir redzīgas, tas ieraudzīs. Mīlestības pārņemts cilvēks spēj ieraudzīt otra cilvēka mīlestības pilno augumu, jo tas atšķiras no citiem cilvēkiem. Mīlestība cilvēkā paver visus miesas visdziļākos enerģētiskos centrus. Tieši mīlestības spēkā tie veras visātrāk. Parasti enerģētisko centru jeb čakru atvēršanās ir lēna.
Līdz ar čakru atvēršanos cilvēkā izmainās izjūtas un paplašinās iespējas ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā ir dziļākā skatījumā. Tad agrāk neredzamās lietas kļūst redzamas. Cilvēka skatiens var aptvert cilvēka dvēseles un gara līmeņa redzējumus. Cilvēkam paplašinās daudzu iespēju loks, kas dod papildus informāciju par lietu patieso būtību.
Mīlestības spēkā cilvēks var labāk izjust smaržas un garšas. Cilvēks var labāk orientēties savās izjūtās par citiem cilvēkiem. Tātad ziniet — ar pirmo gara mīlestību jūsos sāk atklāties Dieva Patiesība, kas jūs darīs pilnīgākus. Paļaujieties uz Jēzu Kristu un dzīvojiet mīlestībā! Tad pavērsies vārti uz Patiesību, kas mīt jūsu sirdīs!
Dieva mīlestībai ir savs Dieva ritms. No Dieva vienmēr staro pilnīga harmonija. Pasaulē Dievs nonāk ar Dieva Svēto Garu. Debesu Tēvs sūtīja arī savu vienpiedzimušo Dēlu, lai pasaulē ienāktu Dieva mīlestība un harmonija. Jēzus Kristus mīlestība mīt mūsu sirdīs, bet mums ir sevi jāatver Dieva mīlestībai. Ja mēs varam sevi atvērt Dievam, tad mūsos ienāks Dieva mīlestība, kurai ir savs Dieva ritms.
Šis ritms aptver visu, kas ir Dievā, un Dievs ar savas mīlestības ritmu aptver visu un valda pār visu.
Ja kāds neprot mīlēt, tad viņš nevar iekļauties Dieva mīlestības ritmā. Tāds cilvēks ir ārpus harmonijas un ir tālu no pilnības.
Jo tālāk cilvēks ir no Dieva un jo mazāka ir viņa ticība, jo lielāks haoss valda šajā cilvēkā. Šāda cilvēka miesu nomāc grēka smagums, kas spiež viņu pakļauties zemes ķermeņa iegribām. Neticīgs cilvēks ir savas miesas vergs un neapjauš, ka ar katru nodzīvoto dienu viņā zūd dzīvība.
Mēs, ticīgie, gribam palīdzēt ikvienam bezdievim. Bet šis bezdievis negrib mūs uzklausīt. Tādā gadījumā lai pats cilvēks izvēlas, ko darīt!
Bet mums, ticīgajiem, ir jāzina, ka mūs ir radījis Dievs un, sūtīdams savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, parādījis savu bezgalīgo žēlsirdību. Jūs saprotat, ka Dievs mūs tik ļoti mīl un nežēlo sevi, lai mēs taptu glābti. Tad lai mums ir mierīgs prāts, ka spējam ticēt Jēzum Kristum!
Ja kāds vēl netic, tad pievērsīsim viņa prātu ticībai! Bet, ja cilvēks nevēlas, tad lai gaida Pastaro dienu, kura jau vīd aiz debess juma.
Mēs dzīvojam tik grūtā, bet vienlaikus arī ļoti skaistā laikā. Pasaulē Dievs ar savu Dēlu sēj Patiesības graudus, lai tie iekristu cilvēku sirdīs un dotu bagātu ražu. Lai mūsos uzplauktu mīlestības zieds un vērtos plašumā. Kopsim mūsu mīlestību ar maigumu, uzticību un paļāvību! Neielaidīsim savā sirdī greizsirdību, ķildas, strīdus, skaudību un izlaidību! Neļausim nezālēm ieaugt mūsu skaistajā mīlestības dārzā!
Lai viss plaukst un zied un mūsos paveras katra šūniņa paļāvībai uz Jēzu Kristu šodien, rīt un tā mūžīgi!
Ja mūsos ir dzimusi mīlestība, tad lai tā ar katru dienu kļūst pilnīgāka! Atcerieties septiņus Patiesības līmeņus! Atcerieties septiņdesmit mīlestības līmeņus! Tos visus savā dzīves laikā mēs varam aptvert.
Katram ir dota iespēja mīlēt Dievu un būt bagātam ar Dieva Patiesību. Viss ir atkarīgs no mums pašiem.
Lai mīlestībā dzimst jūsu laime!