OTRAIS BAUSLIS
Dieva otrais bauslis —
Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Debesu Tēvs sevī ir radījis Dieva Dēlu, un Dēlā Dievs radīja visu, kas ir radīts. Nekas nav un nevar būt ārpus Dieva. Dievs ir bezgalīgs, un Viņa lielums nav aprakstāms.
Vārds „Dievs” apvieno vienā vārdā Svēto Trīsvienību — Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars.
Tātad vārds „Dievs” aptver visu, kas ir radīts. Vārds „Dievs” aptver arī mūs ar savu bezgalību. Dieva bezgalība sniedzas līdz cilvēka prātam neapjaušamam lielumam. Mums ir jāzina un jātic, ka Dievs ir bezgalīgi liels visā savā izpausmē.
Dievs aptver debesis un Zemi, uz kuras mēs dzīvojam.
Cilvēkam jāveltī ilgs laiks, lai viņš apceļotu Zemi, kājām vai braucot ar kuģi. Ja lidojam apkārt Zemei ar lidmašīnu, tad to var izdarīt ātrāk, un mēs redzam Zemi no augstuma. Un, skatoties no augstuma, viss, ko ieraugām uz Zemes, ir mazs — upes, ezeri, pilsētas, ceļi. Arī cilvēks redzams maziņš, pa zemi staigājot. No tā mēs varam secināt, cik plašas ir debesis un cik maza tomēr ir Zeme. Vēl mazāks ir cilvēks attiecībā pret debesu plašumu.
Ja pajautātu kosmonautam, kas redzējis Zemi no kosmiskā lidojuma, mēs zinām, ko viņš teiktu: — Zeme ir apaļa, tai var aplidot apkārt. No tāda augstuma pat kontinenti izskatās niecīgi. Cilvēks ar aci nav nemaz saskatāms, jo viņš ir tik sīks, salīdzinot ar Zemes lielumu.
Bet kā no saviem augstumiem uz mums noraugās Dievs? Dievs visu redz un dzird. Dievs sajūt mūsu sirds pukstus, zina mūsu patieso stāvokli.
Dieva pasauļu, debesu pasauļu, aizsauļu valstību daudzums nav aptverams. To skaits izsakāms vairākos miljonos un zināms tikai Dievam.
Dievs visu radījis sevī un radījis tā, lai it visu spētu pārredzēt, pārvaldīt un aptvert. Mēs zinām un ticam, ka visa Radītājs ir Dievs. Mēs varam tikai iztēloties Dieva bezgalīgo lielumu. Dievs visu aptver ar savu Garu un Vārdu. Dieva visu pašauju pārvaldīšanas mehānisms ir pilnīgs. Tam nav trūkumu.
Dievam ir bezgalīgi daudz uzticamu eņģeļu, ar kuru palīdzību Viņš īsteno savu gribu. Dievam ir arī divdesmit četri vecaji, kas aptver augstākus Dieva varas pārvaldīšanas līmeņus. Tās ir antipasaules, kurās cilvēki un eņģeli nevar ieiet, bet no kurām ir pārskatāmas visas pasaules, eņģeļi un cilvēki.
Tātad Dievs visu redz un zina, bet Viņš ir radījis sev arī daudz palīgu, kuri kopīgi pārvalda pasaules un atbild par to, lai viss noritētu pēc Dieva gribas.
Dievam ir arī četras dzīvas būtnes, pilnas acīm no priekšpuses un mugurpuses, tai katrai ir pa sešiem spārniem, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē. Tās pārskata visu, kas Dievam radīts, un ir kā dzīvā Dieva acis, kuras visu redz un zina, un dara zināmu Dievam. Nekas nevar būt ārpus Dieva redzesloka. Neviens dzīvs radījums nevar kļūt Dievam neredzams.
Dievam ir septiņi Dieva Gari, kuri kopā aptver visu, kas radīts visās septiņās dimensijās un saplūst vienā Dievā.
Dieva septiņi Gari ir visur un visā. Tātad Dievs mūs redz uzreiz no septiņām pusēm, septiņās dimensijās. Dievs uz mums neskatās tikai no malas vai no augšas. Viņš mūs redz ari šajā mirklī no visu septiņu dimensiju līmeņiem.
Tātad Dievs mūs redz ne tikai vienkāršajā pirmo triju dimensiju skatījumā no trijām pusēm, bet Viņš mūs redz arī no iekšpuses un visā kopumā — kustībā, darbībā, domās un ticībā. Dievs spēj mūs vadīt un palīdzēt mums ikdienas gaitās.
Tātad Dievs, kas ir visa Radītājs, spēj aptvert visu, kas Viņam ir radīts, redzēt visu un pārvaldīt visu.
Mēs savās lūgšanās pieminam vārdu „Dievs” un piesaucam Dievu palīdzēt. Tajā pašā mirklī Dievs ar visu savu pilnību mūs dzird un uzklausa. Mūsu lūgšanu dzird ne tikai Dievs, kas ir visa pirmsākums, bet arī septiņi Dieva Gari, arī Dieva dzīvās būtnes, arī vecaji un eņģeli — tie, kuri mums ir blakām un palīdz iet pa pareiziem dzīves ceļiem.
Mūsu Dievam teiktais vārds lai ir skaidrs un patiess! Lai mūsu lūgšana nāk no sirds un izsaka mūsu patieso vēlmi! Lai mēs apzināmies, ko lūdzam!
Un ikviena lūgšana lai sākas ar tēvreizi! Tas ir visaugstākā Dieva iekārtots likums, kurš mums jāpilda. Ja mēs lūgšanu sākam ar tēvreizi, tad zinām, ka sagaidīsim atbildi no bezgalīgi pilnīgā Dieva.
Dieva pilnībai nav robežu. Un mēs lūdzam Dievu, kas ir tik pilnīgs savā izpausmē. Dieva vārds ir jāgodā un jāpiemin ar vislielāko cieņu un mīlestību! Dieva vārds ir visaugstākais vārds, ko cilvēks spēj izrunāt. Vārds „Dievs” aptver uzreiz visu, kas ir Dievs.
Vārds „Dievs” aptver visas bezgalīgās pasaules un visu, ko Dievs ir radījis. Dievs savā pilnībā nav cilvēks, kurš sēž krēslā un uzklausa katru, kas Viņu uzrunā. Dievs ik mirkli savā pilnībā aptver visu, kas ir Dievs. Visu, kas ir Dievā, to visu ik mirkli aptver visuvarenais Dievs. Dievs ir bezgalīgs savā pilnībā.
Kad mēs izrunājam vārdu „Dievs”, tad tas aizskan līdz Dievam un Viņš to dzird. Ja Dievs dzird savu vārdu, Viņš uz to reaģē un lemj, kā atbildēt.
Mums nav ļauts nelietīgi valkāt Dieva vārdu! Nav ļauts izteikt vārdu „Dievs” bez vajadzības! Nav ļauts Dieva vārdu iestarpināt teikumā tāpat vien, lai pastiprinātu izteikto domu!
Tātad Dieva vārds ir visspēcīgākais no vārdiem. Un to nedrīkst bez vajadzības valkāt. To nedrīkst izmantot, lai mūsu izteikumi būtu stiprāki. Par katru nepatiesi un bez vajadzības izteikto Dieva vārdu seko atbildība. Par nelietīgi valkātu Dieva vārdu Dievs cilvēku soda.
Otrā baušļa nepildīšana nes cilvēkam grēku, tas ir pēc smaguma otrs cilvēka iespējamais pārkāpums. Ja cilvēks nelietīgi valkā Dieva vārdu, pār viņu nāk bargs sods.
Tātad ziniet — ja lūdzat Dievu, pieminiet Dieva vārdu ar cieņu un mīlestību! Turiet augstu godā Dieva vārdu, un Dievs atbildēs arto pašu!
Bet atcerieties — ja gribat runāt par Dievu, bet nezināt, kā īsti ir, tad labāk klusējiet, jo par katru spriedelēšanu par Dievu pār cilvēku nāk liela atbildība. Cilvēkam ir jāatbild par katru izteikto vārdu „Dievs”.
Tādēļ labāk klusējiet, ja īsti nezināt, ko teikt par Dieva esamību, par Dieva darbiem uz pasaules un debesīs! Jo par otrā Dieva baušļa nepildīšanu pār cilvēku nāk grēks, kurš ir grūti dzēšams, jo to piedot var tikai Dievs.
Ja grēkojat pret otru cilvēku, jūs varat viņam palūgt piedošanu, un grēks tiks piedots. Bet, ja jūs nepildāt otro bausli un nelietīgi valkājat Dieva vārdu, tad pār jums nāk grēks, kuru piedot var vienīgi Dievs.
Tik daudzi cilvēki pasaulē cenšas gudri runāt par Dievu un mēģina apspriest vai apstrīdēt Dieva esamību. Tāpat daudzi kāpj kancelē un spriedelē par Dievu, t. i., nevis lasa Dieva Svētos Rakstus, bet tos apspriež. Ar kādām tiesībām cilvēks var apspriest visaugstākā Dieva Svētos Rakstus? Ar kādām tiesībām var spriedelēt par Dieva lietām, ko zina vienīgi Dievs?
Kāpēc tik daudzi cilvēki runā par Dievu tāpat kā par līdzcilvēku? Kāpēc cilvēks šo vissvētāko vārdu nelietīgi valkā, to pieminot savās tukšajās runās? Tukša runa ar vārda „Dievs” pieminēšanu netaps pilnīgāka.
Kāpēc cilvēki saraksta pat grāmatas, apspriezdami Dieva Svētos Rakstus un izsacīdami savu viedokli? Cik cilvēku uz pasaules dzīvo, tik arī ir viedokļu. Katrs ir tiesīgs uz savu viedokli par pasaulīgām lietām, bet cilvēkam nav dotas tiesības apspriest Dieva lietas, apspriest visaugstākā Dieva Svētos Rakstus.
Tikai tad, ja Dievs caur kādu cilvēku pasaulē grib dot atklāsmi vai skaidrojumu, tikai tad tas ir iespējams, jo tā ir visaugstākā Dieva griba.
Ikviens cilvēks nes pilnīgu atbildību par Dieva vārda pieminēšanu, ikviens atbild par saviem vārdiem. Dieva Vārds pasaulē var ienākt caur kādu cilvēku, un šis cilvēks tad arī atbild Dieva spēkā par rakstīto.
Ja jūs zināt, ka jūsu teiktais vai rakstītais par Dievu ir nācis no Dieva Svētā Gara, tad izpaudiet to. Jo tad cilvēks ir skaidri pārliecināts, ka viņam dotā atklāsme ir nākusi no visaugstākā Dieva.
Lai mums ir miers par tiem, kuri mēģina apstrīdēt Dieva esamību! Ziniet, ka pār visiem viņiem arī darbojas otrais bauslis un tiem par Dieva vārda nelietīgu valkāšanu jānes atbildība. Pār antikristu gariem, elkiem vai dievībām nāk Dieva dusmas, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Ja kāds Dievu neatzīst, lai neaiztiek Dieva vārdu! Lai dzīvo un mācās atzīt Dieva esamību! Un, ja kāds runā pret Dievu, tad arī lai zina, ka tai pašā mirklī pār viņu nāks Dieva dusmas! Ja kāds mēģina apstrīdēt Dieva Patiesību, kas nākusi pasaulē caur Dievam uzticīgiem cilvēkiem, tad Dievs sargās savu kalpu un pār Dieva Patiesības pretinieku izlies savas dusmas. Tā Patiesība, kas nāk pasaulē caur Dievam uzticīgiem cilvēkiem, nāk pēc Dieva gribas. Dievs savu gribu pasaulē atklāj tā, kā pats vēlas. Dievs savu gribu piepilda un to aizstāv. Ja kāds saka, ka redzējis sapnī Jēzu Kristu, tad viņš atbild par saviem vārdiem. Arī tas cilvēks atbild par savu liecību, kas saka, ka dzirdējis Dieva balsi no debesīm. Dievs savu patieso liecību stiprinās ar Svēto Garu un mīlestību.
Dievs pasaulē ienāk caur cilvēkiem. Dievs pats vienmēr ir visur un visā. Viņš visu pats spēj. Mēs arī tikām radīti, lai spētu darīt Dievam vēlamus darbus. Mums jāmācās būt Dievam uzticīgiem. Tad pār mums nāks Dieva uzticība, un Dievs kādu dienu mums atklāsies un uzticēs kādu darbu.
Ikvienam ir iespēja ar savu ticību un paļāvību pierādīt savu uzticību Dievam. Mums ir dota ilga, bet reizē arī īsa dzīve. Nodzīvoto gadu skaits sniedzas līdz septiņdesmit vai astoņdesmit. Daudziem nākas dzīvot uz šīs Zemes īsāku laiku.
Gadā ir divpadsmit mēnešu, mēnesī ir vidēji trīsdesmit dienu. Dienas sastāv no stundām, stundas — no minūtēm. Mums dotas astoņas desmit stundas miegam un atpūtai. Bet pārējais laiks ir jāizmanto lietderīgi.
Ja šajā dienā ir nodzīvota viena minūte, — ko šajā minūtē esat paveikuši, ko labu izdarījuši? Šai minūtei seko nākamās minūtes, un tā paiet stunda. Kas šajā stundā labs izdarīts? Nekas? Tad jūs veselu stundu esat nodzīvojuši veltīgi, jūs neesat to izmantojuši.
Jūs neaptverat, cik daudz vienā dzīves stundā cilvēks spēj izdarīt. Kāds tieši šajā stundā paveica savas dzīves lielāko darbu. Arī jūs taču varējāt paveikt kaut ko sev loti nozīmīgu!
Katram ir iespēja tieši šajā dzīves stundā paveikt visai daudz. Nepalaidiet garām šo iespēju! Ja stundu slinkojat, tad to arī zaudējat. Ja darāt tikai pasaulīgus darbus, kuri paliks pasaulē, arī tad zaudējat.
Katram darbam jābūt arī ar garīgu saturu. Katrā darbā jāieliek kaut nedaudz mīlestības, kaut nedaudz labestības, kaut nedaudz laba vēlējuma, katrā darbā kaut nedaudz jāieliek no jūsu sirds un gara. Tad neviena dzīves minūte nebūs veltīgi aizvadīta.
Ja cilvēks dzīvē un darbā iesaista savu garu, tad viņš dzīvo, lai dzīvotu. Cilvēkam jārod iespēja izteikt arī savu garu, tad dzīve nebūs veltīgi nodzīvota.
Jo pienāks arī tā diena un stunda, kad cilvēks satvers Dieva Patiesību, kura viņā sāks atklāties caur viņa paša garu. Un cilvēka dzīvē ienāks Dievs kā mīļš Debesu Tēvs, kurš viņu ir radījis. Tad iestāsies cilvēka skaistākais dzīves posms, kad viņš sāks veidot attiecības ar Dievu caur Jēzu Kristu.
Tas ir visskaistākais laiks, kad cilvēks sāk sajust savu dzīvību, savu garu un Dievu, kas ir visa pirmsākums. Un tad ikvienai dzīves minūtei būs jēga un saturs. Tik ļoti gribēsies izmantot katru mirkli, lai tas būtu piepildīts! Tad arī laika visam būs gana.
Cilvēks nedzīvo pasaules dēļ. Pasaulē veiktais darbs paliek pasaulei. Cilvēks dzīvo sevis dēļ, lai caur ticību, paļāvību un mīlestību Dievam krātu sevī debesu gara augļus un vairotu sevī dzīvību. Tad cilvēks pilnveidojas un Dieva vārds viņam kļūst svēts. Cilvēkā vairojas mīlestības augļi, un viņš sāk izjust Dieva vārda spēku un pilnību. Tad Dieva vārds var sākt viņā darboties.
Lai tas notiktu, ikvienam ir jāpilda Dieva otrais bauslis —
Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt..
Lai kādos apstākļos cilvēks atrastos, Dieva vārds viņam jātur svēts! Visaugstākā Dieva vārds ir jātur godā! Tas izrunājams īpaši, no sirds un ar mīlestību.
Ticīgs cilvēks sāk izjust Dieva vārda spēku. Dieva vārdam ir bezgalīgs un pilnīgs saturs. No sirds un ar mīlestību izteikts vārds „Dievs” iziet cauri visam ķermenim. To vienlaicīgi sajūt miesa, dvēsele un gars. Pēc tēvreizes noskaitīšanas Dievs var atbildēt cilvēkam. Šo atbildi var sajust kā Dieva Svētā Gara pieskārienu, kurš arī iziet cauri visam ķermenim.
Ja cilvēks ir sajutis abpusēju saikni, tad viņā ir nākusi Dieva dzīvā liecība. Tādā cilvēkā ir dzimusi ticība Dievam, kuru neviens nevar izdzēst, jo to ir dāvājis pats Dievs.
Jūs redzat, cik daudz var dot vārds „Dievs”. Dieva vārds ir dzīvs mūsos un dzīvo visā, tāpēc, izrunājot vārdu „Dievs”, esiet pilnīgi un dariet to ar mīlestību un jēgu!
Nelietīga Dieva vārda pieminēšana cilvēkā rada grēku. Kaut vienu reizi nelietīgi izteikts Dieva vārds rada jūsos grēku, kurš iecietina dvēseli grēka apvalkā. Ja jūs Dieva vārdu nelietīgi pieminat otrreiz, jūsu dvēseli atkal aptver grēka apvalks. Un tā katrreiz, kad tiek nelietīgi valkāts Dieva vārds. Varat iedomāties, cik grēcīgas irto viltvāržu dvēseles, kuras ik dienu nelietīgi izrunā Dieva vārdu.
.. jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
Lai mums ir miers, ka Dievs ar otrā baušļa spēku noliek visus viltvāržus, viltus praviešus vietā! Viņi nelietīgi valkā Dieva vārdu un viņu dvēseles iegrimst grēkā un iecietinās. Tādu cilvēku gars vairs nespēj nonākt šo cilvēku miesā un vadīt to.
Lūk, cik vienkārši un taisnīgi Dievs visu ir radījis! Ja cilvēks mīl Dievu un dzīvo mīlestībā, tad viņā vairojas gara augli un viņa gars kļūst lielāks. Bet, ja cilvēks Dieva vārdu valkā nelietīgi, tad ar to pašu mirkli zaudē.
Lai arī cik liels garā cilvēks būtu uz Zemes miesā dzimis, ja viņš atkāpjas no Dieva, paaugstina sevi un nepilda Dieva Derību, viņā sāk darboties bauslība un grēka likums, kurš par katru grēka darbu cilvēka dvēseli iecietina un nošķir garu no miesas. Tad cilvēka lielais gars vairs miesu nevada un viņš kā bārenis sāk maldīties pa dzīves ceļiem. Dievs vairs neizgaismo dziļā grēkā krituša cilvēka ceļus. Grēcīgā cilvēkā Dieva Svētais Gars nevar ienākt. Dievs ir harmonija un pilnība. Grēks cilvēka miesā rada haosu un nekārtību. Grēks cilvēkā rada slimības un dzemdē nāvi.
Tātad katra atkāpšanās no bauslības cilvēkā dzemdē grēku. Grēks aptumšo cilvēka prātu. Grēcīgs cilvēks vairs nezina, ko dara, jo nu grēks ir viņa vadītājs.
Arī no nelietīgi valkāta Dieva vārda cilvēkā dzimst grēks, kuru spēj piedot tikai Dievs.
Jums ir jāzina, ka katrā bauslī Dievs ir ielicis lielu nodomu, lai mēs kļūtu pilnīgi un paklausīgi Dieva bērni. Tātad katrs bauslis mums ir jāpilda!
Pirmsākumā ir jāsāk pildīt Dieva baušļi! Sāc ar pašu vienkāršāko — centies tos izpildīt! Varbūt uzreiz neizdodas, bet jāmēģina. Var būt, ka roka stiepjas pēc svešas mantas vai acs iekāro cita sievu. Tad apstādini savu roku un novērs aci! Savaldi savu vēlmi! Tev taču ir gribasspēks!
Cilvēk, esi sevis cienīgs! Tas ir tavas dzīvības jautājums. Ja tu šobrīd atturēsi sevi no viena grēka, tad rīt izdosies atturēties no cita grēka. Un tā dienu pēc dienas varbūt izdodas atturēt sevi no apgrēcības. Dievs taču jau pašā pirmsākumā ir iesējis tevī gara īpašību — atturību! Dziļi sirdī tevī ir šis gribasspēks — atturēties grēkot, atturēties nelietīgi valkāt Dieva vārdu!
Ja nav ko teikt, tad klusē, jo ar muti cilvēks grēko visvairāk! Jā! Ja saliktu visus cilvēka grēkus uz svaru kausiem, uz viena — grēkus, kurus viņš ir izdarījis ar savām domām un muti, bet uz otra kausa — pārējos, tad pirmais kauss būtu smagāks par otro. Cilvēka vārds nāk no viņa pašiem dziļumiem. Arī Dieva vārds nāk no Dieva pašiem dziļumiem, no visa, ko aptver vārds „Dievs”. Vārds „Dievs” ir visā, kas ir.
Tad nu nevalkāsim nelietīgi Dieva vārdu, bet turēsim to godā un cieņā! Pieminēsim vārdu „Dievs” ar tēvreizi un no sirds! Pieminēsim vārdu „Dievs” tikai tad, kad mūsu Kungs mums ir loti nepieciešams!
Ceļš pie Dieva ved caur Jēzu Kristu. Tad meklēsim ceļu pie Dieva caur Jēzu Kristu mīlestībā un paļāvībā uz mūsu Kungu!
Lai Dieva vārds mums vienmēr ir svēts!