Ēriks Delpers: grāmata ATKLĀSME


Categories:

I DAĻA

Ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka liecība, kuru viņš dod par mani, ir pareiza.

Jāņa ev. 5:32

 

CEĻŠ UZ PATIESĪBU

Es pateicos Dievam vienmēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums dota Kristū Jēzū, jo ar viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās, viscaur mācībā un atziņā, tāpēc ka Kristus liecībai ir likti stipri pamati jūsu vidū. Viņš jūs arī darīs stiprus līdz galam, nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.

Pāvila I vēst. kor. 1:4-6, 8

Laimīgs ir tas cilvēks, kurš uzdod sev jautājumu — kāda ir šīs dzīves jēga? Tad var sākties atbildes meklēšanas ceļš.

Cilvēks alkst pēc patiesības. Dzīvē mēs sastopamies ar bez­gala daudziem jautājumiem, uz kuriem ir dažādas atbildes. Bet kuras ir pareizās? Uz vienkāršākiem jautājumiem ir skaidrākas atbildes. Ja jautājumu jēga top sarežģītāka, tad atrast īsti pareizo atbildi kļūst grūtāk.

Dievs pasauli un cilvēku ir radījis tā, ka patiesība ir meklējama pie Dieva. Uz materiālas dabas jautājumu var atrast atbildi materiālajā pasaulē. Tikko jautājums skar smalkāko pasauli, tā atbilde rodama jau garīgajā līmenī. Garīgas lietas ir garīgi ap­spriežamas. Jo patiesāk cilvēks uz Zemes dzīvo un negrēko, jo vairāk patiesības Dievs cilvēkam atklāj. Cilvēka patiesības apziņa nenāk no izlasīto grāmatu skaita, bet Dievs to atklāj cilvēka sirdī. Cilvēka gara sirds ir spējīga izgaismot prātu uz patiesību.

Ceļš uz patiesību ir grūts, bet reizē arī skaists. Cilvēks vienā mirklī var aptvert to, ko iepriekš nav spējis. Skolās un augst­skolās cilvēks apgūst pasaulīgās gudrības. Intelektuāls cilvēks ir skaists, viņš spēj aptvert materiālās gudrības un izmantot tās savā dzīvē. Cilvēkam ir dvēsele un gars. Gars arī alkst pēc patiesības. Uz Zemes cilvēkam ir dota unikāla iespēja augt garā un attīstīt garīgās spējas.

Cilvēka dzīve uz Zemes tiek nodzīvota ātri. Bet kas paliek pēc šīs dzīves? Cilvēks dzīvo arī pēc šīs dzīves, un es redzu, kur viņš nonāk debesīs trešajā dienā. Cilvēks turpina dzīvot debesīs sveiks un vesels, tikai katrs ar savu sakrāto gara bagātību vai nabadzību. Tad Dievs līdz taisnajai tiesai sūta cilvēku dzīvot vienā no aizsaulēm. Eņģeli augšāmcelto cilvēka garu aizved uz dvēseļu un gara pasauli, lai tur viņš turpinātu dzīvot. Tās pasau­les ir tikpat reālas kā mūsu Zeme, tikai eksistē smalkākā līmenī. Dievs par mums gādā ik dienu, bet kādi esam mēs paši?

Cilvēkam patiesību var atklāt viņa paša gars. Dieva Valstība ir iekš mums. Dieva Valstība ir radīta garā, un mūsos arī ir gars. Tikai cilvēka gars var ieiet Dieva Valstībā. Arī eņģeļus Dievs ir radījis garā. Dievs ir gars, un arī patiesību Dievs cilvēkam atklāj tikai garā. Cilvēkam jāmeklē un jāatrod savs gars. Tikai taisnīgs cilvēks ar Dieva palīdzību var atrast sevi — savu „es”. Cilvēka „es” ir cilvēka gars. Tas uztur miesā dzīvību, vada to un apgaismo uz visiem labiem darbiem.

Taisnīgs cilvēks ir tas, kurš pilda Dieva baušļus un uz kura pieres ir Jēzus Kristus zīme. Grēcīgs cilvēks nevar saprast Dieva Patiesību, jo grēks viņam ir par traucēkli. Cilvēka grēki uzkrājas dvēselē, kas ir vidutājs starp cilvēka miesu un garu. Grēku var dzēst, lūdzot Dievam piedošanu, vai arī lūdzot piedošanu savam tuvākajam, kuram tika nodarīts pāri.

Bībelē Dievs atklāj baušļus, kas cilvēkam uz Zemes ir jāpilda. Jēzus Kristus Kalna runā norāda mums uz tiem likumiem, kuri ir jāpilda. Pamēģiniet ievērot Dieva baušļus, un laika gaitā jūs redzēsiet, kā jums izdodas tos sākt pildīt. Dievs palīdz iet šo grūto ceļu. Ja cilvēks ir sācis pildīt Dieva baušļus, tas nozīmē, ka ir uzsākts ceļš uz Patiesību. Ne uzreiz izdodas izpildīt visus baušļus, bet galvenais — censties to darīt. Pienāks diena, kad tu spēsi izpildīt Dieva baušļus.

No Bībeles nedrīkst izmest nevienu teikumu, nevienu burtu. Bībele ir Dieva likums, kas tiek dots cilvēkam Dievam zināmā veidā. Bībeli var iegādāties katrā valstī. Ja cilvēks nav lasījis Bībeli, tas nozīmē, ka viņš nav gribējis iepazīt Dieva likumus. Likumu nezināšana neatbrīvo cilvēku no atbildības. Katrs cilvēks izvēlas, pa kādu ceļu iet. Pasaulē ļaudis ir ļoti atšķirīgi. Vienos dzīvo prieks, miers, mīlestība, citos tieši otrādi — dusmas, naids, nemiers, ļaunums. Kādu sēklu cilvēks ikdienā sevī sēj, tāda arī uzdīgs.

Katrs cilvēks ik dienu mēģina sevi veidot. Tikko piedzimis, cilvēks ir skaists, jautrs un nevainīgs bērns. Paiet gadi, un cil­vēks sevi izveido tādu, kāds viņš ir. Jēzus Kristus man ir devis iespēju redzēt cilvēku tādu, kāds viņš tiešām ir — miesā, dvēselē un garā. Tas nav viegli — redzēt cilvēka dvēseli tādu, kāda tā īstenībā izskatās. Dvēsele ir cilvēka spogulis. To, ko cilvēks savā dzīvē pielūdz vai kādus grēka darbus viņš dara, to atspoguļo arī dvēsele — ar raksturīgām krāsām un smaržām. Skaistam cilvē­kam dvēsele ir tīra kā bērnam. Kamēr nebūsim kā bērni, mums Dieva Valstības neredzēt.

Tātad — kādu mēs sevi gribam redzēt? Visskaistākie gara augļi — mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība mīt cilvēka garā. Ja cilvēks meklē sevi, viņš atrod sevī arī šos skaistos augļus. Meklējot sevi, cilvēks sāk aptvert Dieva Patiesības augļus.

Patiesība ir pie Dieva, un Dievs to cilvēkam dod garā. Cilvē­ka gara prāts satver šo patiesību un tālāk atklāj cilvēka pasaulī­gajam prātam. Ceļš uz patiesību ir iespējams, ja cilvēks atzīst Jēzu Kristu. Viss, kas ir no Dieva radies, tas radies caur Dieva Dēlu Jēzu Kristu. Mēs dzīvojam Dieva Dēlā Jēzū Kristū. Tikai Jēzus Kristus atzīšana dod iespēju sākt izzināt patiesību.

Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. (Jāņa I vēst. 5:12)

Cilvēkam ir gara miesa, un tajā ir gara sirds. Gara sirds lielums nosaka cilvēka lielumu garā. Jo bagātāks cilvēks garā, jo spožāka un gaismas pilnāka ir viņa gara sirds. Es redzu cilvēka garu un gara sirdi. Kā zvaigznes debesīs — viena spožāka, cita mazāk spoža —, tā arī cilvēku gara sirdis ir dažāda lieluma un dažāda spožuma. Ja cilvēks ir atzinis Jēzu Kristu, tad uz šā cilvēka pieres (galvas) ir balts krusts — Jēzus Kristus zīme. Es redzu šīs zīmes. Vienam cilvēkam lielāks, citam mazāks balts krusts uz pieres. Kādam citam tādas zīmes nav. Ja cilvēks neatzīst Jēzu Kristu no Dieva dzimušu, tad uz pieres krusta nav. Tā kļūst re­dzams, vai cilvēks ir sācis iet patiesības izzināšanas ceļu, vai nav.

Pasaulē ir bezgalīgs skaits grāmatu un to autoru. Katrs autors izsaka savas domas vai arī savu viedokli. To mēs grāmatā varam izlasīt. Bet tas ir tikai šā autora viedoklis. Tā nav patie­sība. Patiesība ir tikai Bībelē. Pārējās grāmatās autori, esot tuvāk vai tālāk no Patiesības, izsaka savu viedokli, atklāj savu domu. Ir bijuši daudzi gudri cilvēki, un viņi rakstījuši filozo­fiskas grāmatas, bet dzīvotspējīga ir tikai Dieva Patiesība.

Paiet gadu simts vai tūkstotis, un daudzu grāmatu jēga pazūd. Dieva Patiesība, ja tā atklāta grāmatā, dzīvo un paliek cilvēkos. Cilvēce kopš Ādama un Ievas dzimšanas ir izveidojusi bagātu vēsturi. Mēs zinām svarīgākos vēstures notikumus. Bet pašā pamatā visos gadsimtos cilvēkus nodarbināja viena doma — kā iepazīt Dievu un sevi? Kas būs pēc tam?

Dievs visu ir radījis sevī un pār visu ik mirkli pārvalda. Cil­vēks ir mazs Dieva priekšā. Cilvēku ir radījis Dievs, un Dievs ir mūsu Tēvs. Vai mēs atzīstam savu Tēvu un Radītāju?

Cilvēks uz Zemes zina un ciena savus vecākus. Bet pirmsā­kumā garā cilvēku ir radījis Dievs. Kur paliek cilvēka pateicība Dievam par to, ka viņš ir radīts, ka viņš šobrīd ir dzīvs? Kā var aizmirst savu Radītāju — Dievu?

Lai kā cilvēks dzīvotu, viņš ir iekļauts Dieva likumos, caur kuriem piepildās Dieva nodoms cilvēkā. Cilvēkam pašam ir brīva izvēle — iepazīt vai neiepazīt Dieva baušļus, iepazīt vai neie-pazīt Patiesību. Un galu galā — dzīvot mūžīgi vai mirt?

Patiesība ir viena, un tā ir pilnīga. Ceļš uz šo Patiesību ir skaists, bet reizē arī grūts. Tas sagādā daudz ciešanu. Laimīgs ir tas, kurš jau ir uz šā ceļa. Patiesība var atklāties kā jaunā, tā arī vecākā cilvēkā. Viss ir atkarīgs no cilvēka vēlēšanās iepazīt sevi un Dievu.

Ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un fari­zeju, tad jūs nenāksit Debesu Valstībā. (Mateja ev. 5:20)

Daudzi ir sapinušies savos meklējumos. Tikai Dievs var uzvest uz šaurā patiesības ceļa. Pirmsākumā cilvēkam jāatzīst tas, kurš viņu ir radījis. Tieši šī atzīšana — Dievs ir visa pirmsā­kums un visa Radītājs —, dod iespēju cilvēka garam pamosties un sākt apskaidrot cilvēka prātu. Gaisma un tikai gaisma — Dieva Svētais Gars — cilvēkam dod spēku sākt dzīvot arī garīgu dzīvi. Kamēr cilvēks iepazīst tikai pasauli — viņš dzīvo pasau­līgu dzīvi, bet Dievs katram dod vienlaikus dzīvot arī garīgu dzīvi. Tātad gars pamostoties gādā, lai cilvēks nepazustu, bet lai dzīvotu mūžīgi.

Cilvēka miesa velk uz pasaulīgo, uz grēku, cilvēka gars — uz dzīvošanu. Dzīvot — tas nozīmē dzīvot arī pēc šīs dzīves. Jēzus Kristus parāda man katru, no šīs dzīves aizgājušu, cilvēku, par kuru jautāju — kur viņš ir un kādā pasaulē dzīvo?

Es šos cilvēkus skaidri redzu dzīvojam citā pasaulē un darām dažādus darbus.

Jēzus Kristus ir dzīvības maize, kas to ēd, tas dzīvos mūžīgi. Patiesības ceļš, tas reizē ir arī Jēzus Kristus iepazīšanas ceļš. Jo vairāk cilvēks uzticas Jēzum Kristum, jo pa pareizākiem dzīves ceļiem Dievs izved cilvēku uz patiesību. Jēdziens „patiesība” aptver reālu iespēju iepazīt visu radīto, pareizi tajā dzīvot un to izmantot. Ceļš uz Patiesību, tas ir arī ceļš uz mūžīgo dzīvošanu.

Cilvēks cenšas savu patiesību pierādīt. Dieva Patiesība nav jāpierāda, tā vienkārši ir un pastāv. Dievs gādā, lai Viņa Patie­sība būtu pilnīga.

Ceļš uz šo patiesību ir bezgalīgs un skaists. Cilvēks izskaidro tās lietas, kuras ir iepazinis. Cilvēks spēj izskaidrot acīm redza­mas lietas. Gara lietas ir acīm neredzamas, un tās var cilvēkam atklāt tikai viņa paša gars, ko savukārt var apskaidrot Dieva Svētais Gars.

Dieva pilnība cilvēkam nav saprotama, jo cilvēks ir tikai cilvēks. Vienīgi pēc labiem nopelniem Dievs pakāpeniski atklā­jas cilvēkam. Dievs — visa Radītājs — ir noteicējs, kam un kādā veidā var atklāt Patiesību. Patiesība ir viena. Tā pastāv bezgalīgi daudzos līmeņos. Bībelē Dievs ir ielicis septiņus Patiesības līmeņus, kurus Dievs var cilvēkam pakāpeniski atklāt. Aiz katra Patiesības līmeņa ir patiesība, kas aptver visu to, kas iekļauts šajā patiesības atklāsmē. Dieva Patiesība cilvēkā atklājas līdz ar cilvēka gara izaugsmi. Pirms pirmā patiesības līmeņa, kas atklā­jas Jaunajā Derībā, ir zemāki patiesības līmeņi, kuri aptver šau­rāku un vienkāršāku patiesības loku jeb patiesību par vienkār­šākām lietām. (1. zīmējums)

Pēdējo gadu laikā grāmatu tirgus ir pilns ar dažāda satura grāmatām. Garīga satura grāmatas atspoguļo dažādus garīgos līmeņus. Jo tuvāk teksts atbilst Bībelē rakstītajam, jo tuvāk tas ir

arī Patiesībai, bet tā vēl nav Patiesība. Tas ir tikai viens no ceļiem uz patiesību.

Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Cilvēki ar dažādu gara lielumu var piemeklēt sev dažāda līmeņa garīgo literatūru. Tas ir sākums uz sevis iepazīšanu. Dievs ir gādājis, lai pat garā visma­zākais cilvēks spētu atrast pasaulē sev piemērotu literatūru, ar kuras palīdzību varētu sākt aptvert garīgās lietas. Dievs saved kopā atbilstoša gara līmeņa cilvēkus, lai viņi vieglāk varētu saprasties un kopā ejamais ceļš būtu interesants.

Cilvēkam, garā pamostoties, ir iespēja iepazīt pakāpeniski gara līmeņus citu pēc cita, līdz pienāk diena, kad viņš ir gatavs pieskarties Bībelei. Vecajā un Jaunajā Derībā Dievs ir atklājis pamatpatiesību par daudzām lietām. Patiesība vienmēr paliek patiesība. Cilvēkam pašam jāatklāj, vai turpināt maldīties pa pasaules mūžamežiem vai sākt iepazīt Dieva Patiesību. Ne uzreiz izdodas uztvert Bībelē teikto Patiesību. Pat dzīves laikā daudziem neizdodas to pilnīgi aptvert. Galvenais ir censties to iepazīt un dzīvot pēc Dieva likumiem.

Ja cilvēks atzīst Dievu kā visa Radītāju, viņš sāk atzīt arī sevi kā no Dieva pirmsākumā dzimušu. Cilvēks sāk iepazīt sevi, savu dvēseli un garu. Gara spējas ir pilnīgākas par miesas spējām. Jo pilnīgāks cilvēks, jo garīgi pilnīgākas lietas sāk interesēt cilvēku, un Dieva Patiesības vārdi Bībelē viņam kļūst nepieciešami un saprotami. Katram Bībelē rakstītam vārdam ir dziļa jēga.

Es novēlu jums saprast to, ko Dievs grib Svētajos Rakstos atklāt!

Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvei; kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis.

Jāņa ev. 6:27