GRĒKS
Tādēļ ēs jums saku: ikvienu grēku un zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos. Un, ja kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, viņam piedos, bet, ja kas ko runā pret Svēto Garu, tam nepiedos ne šinī, ne nākamās pasaules laikā (aionā).
Mateja ev. 12:31,32
Debesu Tēvs sūtīja pasaulē savu vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu, lai atpestītu Dieva tautu no grēkiem. Ja nebūtu pasaulē nācis Dieva Dēls, tad pasaule pazustu, jo tautas grēka nasta bija bezgalīgi liela.
Redzu grēkus un grēku pavedienus katrā cilvēkā kopš brīža, kad Jēzus Kristus man atklāja šo noslēpumu.
Cilvēka grēki krājas viņa dvēselē. Grēka auglis cilvēkā ir materiāls veidojums dvēseliskajā līmenī, kas top pēc grēka izdarīšanas.
Mazs bērns ir bez grēka. Viņa dvēsele ir dzidra kā avota ūdens, acis skaistas, pilnas patiesuma un gara gaismas.
Kad cilvēks kļūst pieaudzis, viņš sāk atbildēt par katru savu vārdu un darbu. Cilvēka darbība ārpus bauslības nes grēku. Miesas darbi ir grēka darbi, gara darbi ir no Dieva un nesatur
grēku. Kamēr cilvēks ir savas miesas vergs, tikmēr viņš grēko. Dievs devis iespēju lūgt piedošanu un piedot savam tuvākajam.
Tam, kurš ir atzinis Jēzu Kristu un lūdz Dievam grēku piedošanu, tam tiek piedots. Ja cilvēks, nodzīvojis garu mūžu, nav iemācījies piedot savam tuvākajam un lūgt Dievam piedošanu, tad viņā krājas grēki, un dažiem cilvēkiem ir ļoti liela grēku nasta, kas atklājas dvēselē.
Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks. (Jāņa ev. 20:23)
Dvēsele ir cilvēka spogulis. Tā parāda cilvēka grēkus, un redzams, kā cilvēks šo dzīvi ir dzīvojis. Katram grēka darbam dvēselē ir citāda, paliekoša nokrāsa. Jo smagāks grēks, jo smagāka dvēseles krāsa. Pēc katra padarītā grēka visā dvēselē iekrāsojas šis grēks ar savu krāsu, un tas kļūst redzams. Vēl starp cilvēkiem, kas saistīti ar grēka darbiem, starp darītāju un cietušo, izveidojas grēka pavediens. Grēka darītāja dvēsele aptumšojas un ir saistīta ar tā cilvēka dvēseli, uz kura šis grēks tika darīts.
Jo vairāk grēka darbu cilvēks dara, jo vairāk aptumšojas dvēsele un jo vairāk grēka pavedienu saista ar cilvēkiem, uz kuriem darīts grēks. Tad cilvēks sevī ir sapinies kā zirnekļa tīklā un nevar tikt vajā no saviem grēkiem, kamēr nelūdz grēku piedošanu. (18. zīmējums)
Miesas spogulis ir acs. Jo vairāk grēku cilvēks ir darījis, jo vairāk acis aptumšojas un nedod gara spīdumu. Acis kļūst smagas, tādās acīs ir grūti skatīties.
Cilvēks savu grēku no Dieva noslēpt nevar. It kā neviens neredz un nezina, ko cilvēks domā vai dara, bet Dievs un Viņa eņģeļi visu zina un redz. Tikai vairākums cilvēku par to nezina, turpina darīt grēka darbus un sevi attaisnot. Un jo vairāk grēka darbu cilvēks dara, jo vairāk sevi cenšas attaisnot. Viens grēks dzen uz jaunu grēku.
Pienāk brīdis, kad cilvēks ar savu gribu vairs nevar atturēties no grēka. Grēka auglis ir salds, bet tas ved uz pazušanu. Cilvēka grēki, kas krājas dvēselē, aizēno cilvēka garu. Tautā runā — viņam nav gribasspēka atturēties no grēka. Patiesi, tāds cilvēks savu garu ir iecietinājis ar grēku, un cilvēka gara miesa vairs nevar viņam palīdzēt.
Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.
(Mateja ev. 26:41)
Cilvēkā gars ir iecietināts, un pasaulē tas miesai vairs nespēj palīdzēt. Tikai Jēzus Kristus spēj piedot un dzēst grēkus cilvēkā. Tad cilvēks var atbrīvoties no grēka un atkal atrast sevi. Ar grēka darbiem sevi pazaudēt var dažās dienās, bet, lai atgūtu sevi, nepieciešami gadi un vajadzīga ticība Jēzum Kristum.
Katram cilvēkam ir iespēja piedot grēkus, tādējādi daļēji atbrīvojot grēkotāju no grēka smaguma. Mums ir iespēja palīdzēt daudziem cilvēkiem. Neturēsim Jaunu prātu uz otru cilvēku un piedosim viņa grēku. Dosim šiem grēka darītājiem iespēju saprast paša nodarīto grēku.
Ar gaismas un mīlestības pilnu sirdi mēs varam palīdzēt saviem tuvākajiem atbrīvoties no grēka. Grēka piedošana un mīļš vārds atvieglos tuvākā sirdi. Tad varbūt arī cilvēkam pašam apskaidrosies prāts un viņš lūgs piedošanu. Mēs varam palīdzēt saviem tuvākajiem saprast grēku un norādīt pareizo ceļu.
Cilvēka darbi tiek pierakstīti. Eņģeļi, kas stāv blakām, fiksē gan cilvēka darbus, gan grēkus. Labie darbi nes gara izaugsmi, grēka darbi ved uz pazušanu. Tajā lielajā tiesas dienā Jēzus Kristu liks uz svaru kausiem visus cilvēka darbu vērtējumus. Labos darbus labajā kausā, grēka darbus — kreisajā kausā. Eņģeļi, kas aprakstījuši cilvēka dzīves darbus, liecinās par katru, kas nāks uz taisno tiesu.
Ja cilvēks grēka darbu ir sapratis un grēks ir piedots, tad pazūd dvēseliskais grēka apvalks un zūd grēka saikne, kas saistījusi ar otru cilvēku. Cilvēks ticībā uz Jēzu Kristu caur grēku piedošanu var īsā laika posmā kļūt brīvs no grēkiem.
Pat vissmagākais grēks pasaulē var tikt piedots, ja cilvēks grēku ir sapratis un Dievam patiesi lūdz grēku piedošanu. Tieši uz Zemes visātrāk var atbrīvoties no grēkiem, ja cilvēks tic Jēzum Kristum. Caur Jēzu Kristu pasaule tiek atpirkta no grēkiem. Ja tas tā nebūtu, tad daudzi cilvēki neizturētu savu grēku smagumu un vienkārši pazustu.
Gars caur grēku slāni dvēselē nespēj piekļūt pie miesīgā cilvēka. Prāts grēkā aptumšojas, un cilvēks nespēj atrast izeju no šī stāvokļa. Jo vairāk grēku cilvēks dara, jo aptumšotāks kļūst viņa prāts. Tad cilvēks spriež, vadoties no grēka radītā viedokļa. Tādam cilvēkam nevar ieskaidrot, ka balts ir balts. Viņš redz ar savu grēcīgo aci pelēku, un saka „pelēks”, kur īstenībā ir balts.
Jēzus viņiem atbildēja: Patiesi, patiesi, es jums saku, ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. (Jāņa ev. 8:34)
Jo vairāk cilvēks ir grēkā, jo izteiktāk veidojas grēka viedoklis, un cilvēks to uzskata par vienīgo patieso. Tad cilvēks absurdi aizstāv sevi un melo. Pat zaglis sevi cenšas attaisnot —bet tas maciņš, kuru es paņēmu, vienkārši stāvēja uz galda.
Grēcīgam cilvēkam ir grūti sevi saskatīt. Taisnīgs cilvēks redz grēcīgu cilvēku. Taisnīgs cilvēks vainu par padarīto cenšas meklēt vispirms sevī un tikai tad novērtēt citus.
Grēcīgam cilvēkam vienmēr liekas, ka vainīgi ir citi. Grēks cenšas savu grēka darbu attaisnot. Padarīts grēks dzemdē nāvi. Katram ir dota brīva izvēle — iet dzīvības ceļu vai iet pa ceļu, kas ved uz pazušanu.
Dievs, mīlēdams cilvēku, uzliek viņam ciešanas, jo tikai caur ciešanām cilvēks var ātri izpirkt savu grēku. Izdarītā grēka nojēga un saprašana par padarīto nāk caur ciešanām no cilvēka gara. Ciešanas atver vārtus uz cilvēka garu, kas apskaidro cilvēku.
Tikai saprasts un piedots grēks dara cilvēka dvēseli tīru no grēka. Grēku piedošana — tas ir cilvēka dzīvības jautājums.
Ikviens, kurš tic uz Jēzu Kristu un grēku piedošanu caur Dieva Dēlu, ir glābts. Tikai Jēzus Kristus var paņemt cilvēka grēku un dzēst to ar savu Dieva Gara spēku.
Ja cilvēks ir grēkojis uz citu cilvēku, tad starp šiem cilvēkiem, neatkarīgi no atrašanās vietas pasaulē, visu laiku, līdz grēka piedošanai, saglabājas šis smalkais grēka pavediens. Tātad cilvēks, dzīvojot pasaulē, var būt ar daudziem cilvēkiem saistīts ar grēka saistību, ja grēks ir padarīts. Grēka ietekme darbojas ik mirkli, kamēr grēks pastāv. Jo vairāk grēka darbu, jo vairāk šo grēka pavedienu. Cilvēkam tad ir grūti dzīvot, jo grēka pavedieni bremzē cilvēka dzīves ritmu, darbus un rodas sarežģījumi cilvēku attiecībās.
Ja cilvēkam ir maz grēku, tad viņam ir vieglāk dzīvot. Bērna dvēsele ir dzidra un tīra. Arī pieauguša cilvēka dvēselei ir jābūt tīrai no grēka.
Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks. (Pāvila vēst. rom. 7:19,20)
Grēks ir katra netaisnība. Ja no cilvēka iziet Jaunas domas, nešķīstības, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdības, viltība, ienaids, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība, tad tas viss apgāna cilvēku un rada grēku.
Pārkāpēja ceļš ir grūts. Ko cilvēks sevī sēj, to arī saņem. Grēka sekas cilvēkā nes nāvi.
Ja kāds saka, ka viņā nav grēka, tad viņš maldina sevi. Tikko cilvēks ir dzimis miesā, tā viņa miesa ir grēka auglis un rada grēku. Mūsos ir Dieva radīts debesu ķermenis, kurā nav grēka, jo tas ir ar Dieva Garu garā radīts. Cilvēka pasaulīgā miesa nes grēka augļus, un cilvēka gara miesai tie ir jāpārvar.
Dievs ir pacietīgs uz mums un negrib, ka kāds no mums pazūd. Dievs grib, lai mēs visi atgrieztos pie ticības Jēzum Kristum un dzīvotu. Tikai grēku nožēla Dieva priekšā nes grēku piedošanu. Tad cilvēks atgriežas pie Dieva, un viņš dzīvos.
Ja cilvēks netic Dievam, tad visi viņa darbi nes grēku. Jo, kas nav no Dieva, tas ir grēks. Tikai ticība Dievam var cilvēku izglābt no pazušanas. Ja kāds Dievu neklausa, tad Dieva dusmī-ba paliek uz viņa. Taisnās tiesas dienā bezdievīgais grēcinieks tiks izdeldēts, un pazudīs viņa dzīvība. Tāds caur mūžīgām ciešanām uguns un sēra jūrā izpirks savu nepaklausību Dieva bauslībai. Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.
Svētīgs tas cilvēks, kas nestaigā bezdievīgo gaitās. Mums vienmēr būs lūgt Dievu par grēku piedošanu un nebūs pagurt. Tad Jēzus Kristus žēlastība nāks pār mums un mūsu grēki tiks piedoti. Ticība Dievam mūs pakāpeniski atbrīvo no grēka, un Jēzus Kristus ir mūsu Kungs un Pestītājs.
Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svētdzīve un tās gals — mūžīga dzīvība.
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva žēlastības dāvana ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Pāvila vēst. rom. 6:22, 23