JĒZUS KRISTUS ATZĪŠANA
Visas lietas man ir mana Tēva nodotas, un neviens nepazīst Dēlu kā vien Tēvs, un neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.
Mateja ev. 11:27
Kad laiks bija pienācis, Debesu Tēvs sūtīja savu Dēlu pasaulē, lai atpirktu no bauslības tos, kuri ticēja Dievam. Tiem, kuros ticība bija pietiekoša un kuri pazina Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, tika dotas Dieva bērnu tiesības. Caur Jēzu Kristu mums ir nākusi žēlastība un patiesība. Mūsu ticības spēks ir pamats dzīvošanai. Caur ticību Jēzum Kristum mums ir dota iespēja kļūt par Dieva bērniem.
Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls. Šī ir otrā gara lieluma robeža. Otrā robeža ir galvenā, tā atdala nāvi no dzīvā cilvēka. Aiz šīs robežas ir mūžīgā dzīvošana. Šī ir Jēzus Kristus kā Dieva Dēla atzīšanas robeža. (17. zīmējums)
Pēc pirmās Dieva dāvanas — ticības iegūšanas — cilvēki auga garā un viņos stiprinājās ticība Dievam. Tikai tas, kurš bija sasniedzis pietiekamu gara lielumu un ticības stiprumu, bija spējīgs saskatīt Dieva Patiesību — Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.
Tāds cilvēks pārkāpa šo ticības slieksni, aiz kura seko mūžīgā dzīvība. Mūžīgā dzīvība ir Jēzū Kristū. Un tienij kas atzina Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, tiem Dievs dāvāja savu Garu. Šie cilvēki piedzima no augšienes, Dieva Gara miesā. To skaits bija 144 000, pa 12 000 no visām Izraēla bērnu ciltīm.
Tiem, kas nodeva Jēzu Kristu, jau ir sava alga. Tie staigā pa Zemes virsu un nezina, ka viņu vairs nav. Neviens gars, kas neapliecina Jēzu Kristu, nav no Dieva. Tas ir antikrista gars. Tāds nav ticējis tai liecībai, ko Dievs ir devis par savu Dēlu.
Ja cilvēks tic uz Dieva Dēlu, tad viņā ir liecība. Tam ir pietiekoši ticības, lai tā būtu mūžīga. Dievs tam devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Jēzū Kristū. Kam ir Dieva Dēls, tam ir dzīvība; kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. Patiesā dzīvība nāk no patiesā Dieva. Jēzus Kristus ir mūžīgā dzīvība. Ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva Valstības. Kas no miesas dzimis, ir miesa, un kas no Gara dzimis, ir gars. (Jāņa ev. 3:3, 6) Miesa ir pasaulīga, un gars ir pakļauts bauslībai. Kas apliecina, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, tajā paliek Dievs un viņš Dievā. Tad Dievs dāvā savu Garu šim ticīgajam, un tad viņā ir Dievs. Viņa garā dzīvo Dievs, viņš vairs nav pakļauts bauslībai. Neviens, kas no Dieva dzimis, negrēko.
Mēs esam ticējuši Jēzum Kristum un mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Un mēs esam mīlējuši Dievu no visas savas sirds. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs — viņā. Ar mīlestību mums ir paļāvība taisnās tiesas dienā. Un, kā mēs mīlam Dievu, tā mīlam arī viens otru. No tā mēs pazīstam viens otru, kā no Dieva nākušus.
Mīlestībā Dieva baušļi ir viegli pildāmi. Ikviens, kas dzimis no Dieva, pasauli ir uzvarējis. Pār tādu cilvēku pasaulei nav varas. Pār tādu cilvēku spīd Dieva spožā gaisma, un viņa sirdī mīt Jēzus Kristus gars. Kā Jēzus Kristus ir mūžīgās dzīvības avots, tā arī jūs tagad esat mūžīgās dzīvošanas mantinieki. Jūsos ir uzvarējusi ticība Jēzum Kristum.
Ikviens, kas dzimis no augšienes, ir izgaismots ar Jēzus Kristus krustu pār visu augumu. Uz Dieva bērna ir Dieva uzvaras vainags un sirdī Jēzus Kristus gars, Jēzus Kristus augšāmcelšanās gars. Kas tic uz Jēzu Kristu, netiek tiesāts. Apkārt Dieva bērnam ir gaismas pilna augšāmcelšanās aura. Tā ir savienota ar Jēzu Kristu debesīs.
Ikviens Bībelē teiktais vārds tiek piepildīts. Dieva Patiesība ir dzīva. Tā nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību. Jēzū Kristū ir dzīvības maize un augšāmcelšanās spēks.
Es liecinu par to, ko man ir liecinājis Jēzus Kristus debesīs. Viss ir dzīvs un sagatavots lielajai dienai. Dieva Gars cilvēkā dod ticību augšāmcelšanai caur Jēzu Kristu. Jēzus Kristus ir jūsos, lai augšāmceltu. Blakām nolikti Dieva eņģeļi, lai Dieva apsolījums varētu sākties.
Es liecinu, ka jūsu ticības spēks Jēzum Kristum ir devis mūžīgo dzīvību. Es redzu garā debesis atvērtas, un debesīs ceļš ved uz Jauno Jeruzalemi. Jūsu ticība ir jūsu uzvara. Jūsu uzvara ir pavērusi vārtus uz Debesu Valstību. Jūsu uzvara ir liecība pasaulei par mūžīgo Dievu un Debesu Tēva mīlestību uz mums.
Dzīvojiet mīlestībā un vairojiet gara augļus sevī! Tā diena nāks nemanāmi kā zaglis, un pēkšņi viss pārvērtīsies. Mana liecība ir priekš jums, lai jūs stiprinātu lielajai dienai. Tā ir ļoti tuvu. Jēzus Kristus gars ir pār Zemi un piepilda doto apsolījumu.
Ticība Jēzum Kristum ir ticība Debesu Tēvam, kas sūtījis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai mēs tiktu glābti.
Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. (Jāņa ev. 3:17)
Kā mēs esam dzīvi Jēzū Kristū, tā Jēzus Kristus ir dzīvs Tēvā. Kā mēs esam dzīvi, tā Debesu Tēvs ir dzīvs. Tā tēvreizes vārdi ir dzīvi. Tā mūsu lūgšanas ir dzīvas. Mēs nevaram nākt pie Tēva, kā vien caur Jēzu Kristu. Un tas ir Dieva likums. Mūsos ir Dievs, un mēs paļaujamies uz Dievu. Mēs paļaujamies uz Dievu lielajā augšāmcelšanās stundā. Dzīvojiet paļāvība un ticībā uz mūžīgo Dievu!
Dievs ir no augšienes, un mēs, dzimušie no Dieva, esam no augšienes. Tur ir mūsu mājas. Kam dārga pasaule, tas tajā arī paliks. Kas dzīvo mīlestībā uz Dievu, tas Dievā arī dzīvos. Un Dievs izlies savu gaismu pār saviem bērniem, un mēs uzticīgi kalposim Dievam.
Kalpošana Dievam, tā ir kalpošana sev. Dievs visu ir radījis priekš mums, lai mēs dzīvotu un lai mēs garā augtu. Kad mēs dzīvojam mīlestībā uz Dievu, tad saņemam Dieva žēlastību un mūsos dzīvo Dievs, kas dod prieku kalpot sev. Bet pirms tam ir ceļš ticībā, kalpošana Dievam un savam tuvākajam.
Tāpat kā Dievs priekš mums nekā nežēlo, tāpat arī mēs nežēlojam priekš citiem, un, kalpojot Dievam un citiem, mēs kalpojam sev. Tad vārds „kalpot” ir mīļš un saprotams. Tā nav verdzība kaut kam nezināmam vai nesaprotamam. Tad visas lietas kļūst skaidras.
Jo, dzīvot Dievā, tas nozīmē būt visam Viņā — kā Jēzum Kristum, kas ar savām ciešanām mūs izpirka no nāves un, atdodot sevi augšāmcelšanai, atvēra arī mums ceļu uz debesīm. Kas iziet caur Jēzu Kristu, tas ir glābts no nāves. Tas ir Dievā uz mūžīgo dzīvošanu. Tas iziet gaismā, lai dzīvotu mūžīgi.
Debesu Valstība Dievā ir bezgalīgi tālu no pasaulēm. Tas ir neizmērojams attālums visdažādākajā izpratnē. Pasaule pakļauta iznīcībai. Debesu Valstība ir mūžīga, kā mūžīgs ir Dievs. Dievs ir bezgalīga gaisma. Debesu Tēvu neviens nav redzējis, kā tikai Dieva vienpiedzimušais Dēls.
Un tad debesīs mēs augšāmcelti dzīvosim Dievā, kas ir bezgalīga un pilnīga gaisma ar visu, kas vajadzīgs, lai ikviens tur būtu laimīgs un mīlestības pilns. Debesu Valstību savā pilnībā nevar salīdzināt ar pasauli. Var vienīgi teikt — kā Dievs ir pilnīgs, dzīvo pilnībā un visu pārvalda pilnīgi, tāpat Dieva bērni dzīvos pilnībā un laimē.
Tātad, ja cilvēks ir paaugstinājis Jēzu Kristu, Debesu Tēvs viņu paaugstina Jēzū Kristū, kas ir paaugstināts Dievā. To, kurš mīl Jēzu Kristu, to arī Debesu Tēvs mīl. Un Dievs mums ir sūtījis mūsu Aizstāvi, Svēto Garu. Tas ir mūsos un mūs dara dzīvus.
Mums ir miers, gaidot Dieva nolikto pastaro dienu, jo mūsos ir mūžīgā dzīvība.
Kā Jēzus Kristus pār mums izlej mūžīgās dzīvības garu, tā mūsu gars, paaugstināts Dievā, vairs nemirst miesā, bet miesu dara dzīvu, ka tā tic un kalpo Dievam. Patiesības gars, kas iziet no Debesu Tēva, apskaidro mūs un dod liecību par mūžīgo Dievu.
Mums ir paļaušanās uz Dievu šajā stundā un mūžīgi mūžos.
Jo tāda ir mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība, un es viņu celtu augšā pastarā dienā.
Jāņa ev. 6:40