DIEVA DĀVANA — TICĪBA
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas tic uz viņu, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Jāņaev. 3:16
Katram cilvēkam uz Zemes ir dota iespēja iepazīt Dievu caur Jēzu Kristu. Mēs varam iepazīt Dieva Veco Derību un Jēzus Kristus Jauno Derību. Tā mēs varam iepazīt Patiesību. Patiesība visā ir viena, un tā ir pie Dieva. Bet kā noticēt visam, ko Dievs Bībelē ir atklājis?
Tieši caur ticību nāk cilvēka pirmā uzvara pasaulē. Šī ticība ir iespējama caur Dieva bauslības pildīšanu. Ik dienu cilvēks, būdams taisns Dieva priekšā, var uzkrāt sevī gara bagātības. Tādā cilvēkā ik dienu aug gara lielums un ticības spēks vairojas.
Svētīgi tie, kas neredz, un tomēr tic.
Cilvēka gars atšķir patiesību no meliem, un cilvēks patiesībai tic. Meli ir gaistoši, tie reizē ir arī grēks. No meliem tumšojas cilvēka acis, un viņš sapinas savos grēkos. Ticība iegūstama tikai ar Dieva bauslības pildīšanu, un tā ir gara auglis.
Kāpēc daudzi cilvēki, pat skaidri redzot parādību, nespēj tai noticēt? Tāpēc, ka viņos trūkst ticības. Kāpēc, lasot Bībelē skaidri redzamos vārdus, cilvēks netic? Tāpēc, ka trūkst ticības. Tātad cilvēks, taisnīgi dzīvojot, var iegūt lielu bagātību — ticību. Ticība — tas ir gara auglis, kas dod spēku ticēt Dieva Patiesībai. Ticība dod spēku ticēt arī vienkāršajai pasaulīgajai patiesībai, jo gars atšķir patiesību no meliem. Ja cilvēkā ir pietiekoši ticības, tad viņš ir spējīgs ticēt arī visaugstākai Dieva Patiesības atklāsmei, kas ir Bībelē.
Bet kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti. (Jāņa ev. 3:21) Tikai tad, ja cilvēks ir sasniedzis noteiktu gara lielumu un gara augļu šajā cilvēkā ir pietiekošā daudzumā, Dievs viņam dāvā pirmo lielo dāvanu — ticību.
Ticība ir pirmā dāvana cilvēkam no Dieva kopš viņa radīšanas. Tad cilvēks ir sasniedzis šo pirmo gara lieluma robežu, pēc kuras Dievs ar savu Svēto Garu dāvā cilvēkam ticību Dievam. Šī ticība ir ticība Dieva Patiesībai. Tad cilvēks neredzot tic, tic Dieva vārdam un Dieva Patiesībai. Ar šo ticības spēku cilvēks spēj atšķirt patiesību no meliem.
Neviens nevar atņemt šo ticību Dievam, jo tā ir no Dieva nākusi. Tad cilvēka gara miesa ir īpaši apgarota ar Dieva Svēto Garu. Viss cilvēks pāriet jaunā kvalitātē — viņā sāk dzīvot Dieva Svētais Gars, kas gādā cilvēkam ticības spēku. Svētā Gara ticības spēks cilvēkā dod spēku arī pasaulīgai miesai ticēt Dievam. Tad cilvēkā ticības auglis ir dzīvs. Tad cilvēka gars turpina strauji augt.
Pirmsākumā Dievs radīja garā cilvēkus ar vienādu gara lielumu un deva iespēju katram garā augt. Viens to vēlējās, otrs slinkoja, bet kāds cits tvēra tikai pasaulīgos labumus. Katram tika dota brīva izvēle. Tikai ar lielu gribasspēku un pacietību apveltīts cilvēks klausīja Dievam un pildīja baušļus.
Un, lūk, pagājis ļoti liels laika posms, un mēs redzam rezultātus. Vienā cilvēkā dzīvo Dieva Svētais Gars un vairo ticību un gara augļus, bet otrs vēl joprojām meklē tikai pasaulīgos labumus. Tā mēs pasaulē redzam, kādi esam. Vieni dzīvo mīlestībā un labestībā. Otri meklē, kur kaut ko nozagt un ko nokaut. Mēs redzam cilvēku acis, un ar Dieva Svētā Gara ticības spēku mēs varam atšķirt vienus no otriem. Mūsos ir gara sirds, kas jūt otru cilvēku.
Tikai šaurais, visgrūtākais, daudzu ciešanu ceļš dod iespēju garā augt un saņemt pirmo Dieva dāvanu — ticību. Uz tāda cilvēka galvas ir Dieva zīme, balts krustiņš, un Dieva Svētā Gara zīme, mazs, balts aplītis tieši virs galvas. Es redzu cilvēkus, kuri ir saņēmuši šo Dieva dāvanu — ticību. Es redzu šīs Dieva zīmes uz cilvēku galvām un esmu pārliecinājies, ka viņi Dieva vārdam tic. Tādi cilvēki spēj atšķirt patiesību no meliem. Pār tādiem cilvēkiem nav varas viltus praviešiem no sektām. Šajos cilvēkos ticība dzīvo ar lielu spēku, un Dieva Svētais Gars ir ar viņiem.
Ticība dod spēju ticēt Jēzum Kristum, un šajā ticībā cilvēka gars aug, līdz cilvēks ar visu savu gara miesu atzīst Jēzu Kristu kā patiesi vienpiedzimušo Dieva Dēlu. Pēc šīs pirmās uzvaras cilvēks ir ceļā uz galveno — ticības apliecinājumu Jēzum Kristum.
Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies Debesu Valstībā, bet tas, kas dara mana Debesu Tēva prātu.
Gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēkiem, pasaulē ieraugot Jēzu Kristu, bija ar ticības spēku jāapliecina, ka viņi tic, ka Jēzus Kristus patiešām ir Dieva Dēls. Daudzi spēja tam ticēt, bet daudz vairāk bija to, kas nespēja noticēt, ka Jēzus Kristus patiesi ir Dieva Dēls. Arī šodien katrs cilvēks aug ticībā, un katram ir jāapliecina patiesā ticība Jēzum Kristum — miesā, dvēselē un garā. Tas ir visaugstākais ticības apliecinājums un reizē arī vislielākais pārbaudījums.
Vai jūs spētu ticēt, redzot miesā cilvēku, ka Viņš ir Dieva Dēls? Tāds, lūk, pārbaudījums bija cilvēku priekšā.
Ticība ir kā cements javā. Cik daudz cementa tiks piebērts smiltīm, gatavojot javu, tik stiprs būs arī mūrējums. Ticība cilvēkā veido pārliecību par Dieva esamību, par Dieva Patiesību un Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Ticības ziņā ir iespēja augt garā, lai piedzimtu no augšienes.
Katra lūgšana ir stipra tikai ticībā. Bez ticības lūgšanai nav spēka, tā paliek pašā cilvēkā, tā nesavienojas ar cilvēka garu, kas šo lūgšanu var aiznest līdz Dievam.
Ticība gādā, lai cilvēks būtu vienots sevī ar savu garu.
Ticība gādā, lai cilvēkā ienāktu Dieva Patiesība.
Tikai Dieva Patiesība var atklāt Dieva noslēpumus. Dieva Patiesība ir kā gaisma, kas izgaismo cilvēka miesu, un ticība ir tā, kas satver šo Dieva Patiesības gaismu. Bez ticības Dieva Patiesība nav satverama. Tā vienkārši izgaist.
Kas tic Jēzum Kristum, tam ir dzīvība. Tam ir iespēja garā augt un dzīvot mūžīgi. Kas tic uz viņu, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.
Jāņa ev. 3:18