Ēriks Delpers: grāmata ATKLĀSME


Categories:

 

CILVĒKS

Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks ir tas Kungs no debesīm. Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.

Pāvila I vēst. kor. 15:47, 49

Debesu Tēvs pašā pirmsākumā cilvēku ir radījis debe­sīs, dodams katram dzīvību. Dzīvība cilvēkā tiek uzturēta ar īpašu dzīvības kristālu. Dzīvības kristāls atrodas cilvēka gara miesas sirdī. Tas ir cilvēka dzīvības pamats, un šis dzīvības kristāls ik mirkli ir saistīts tieši ar Dievu. Dzīvības kristāls dod dzīvības spēku un visu veidu enerģiju dzīvības procesu uztu­rēšanai cilvēka garā, dvēselē un miesā.

Cilvēka gara miesa — tas būtībā ir pats cilvēks, kas aug un attīstās dažādās pasaulēs un dažādos apstākļos.

Pienāk laiks, kad Dievs sūta cilvēku dzīvot pasaulē uz Zemes. Pirms tam Dievs šo cilvēku sagatavo, izveido apkārt viņa garam dvēseli, lai viņš spētu dzīvot zemes ķermenī. Dvēsele ir gara apvalks un starpnieks, vidutājs starp cilvēka zemes ķermeni un debesu ķermeni. Tikai Dieva radītā dvēsele var uzturēt dzīvību miesā un veidot saikni starp garu un miesu. Kamēr cilvēkā ir dvēsele, tikmēr cilvēks uz Zemes ir dzīvs.

Tieši cilvēka dzimšanas mirklī Dievs no debesīm ķermenī ieliek garu un dvēseli. Tad cilvēks ir dzīvs visā — miesā, dvēselē un garā. Dievs katram cilvēkam uz Zemes dod iespēju aptvert ne tikai pasauli, bet arī smalkāko gara pasauli. Katrs cilvēks var būt bagāts un dzīvot pilnīgu dzīvi. Laimīgs ir ikviens, kurš sajūt savu garu un ieklausās savā sirdsbalsī. (10. zīmējums)

Gars ir daudz pilnīgāks par miesu un vada to. Dievs ir gars, un Dievs runā uz cilvēku garā. Tātad vispirms dzird cilvēka gars, un tikai cilvēka gars spēj pateikt cilvēkam miesā to patie­sību, ko Dievs atklāj cilvēkam garā. Tieši gara, dvēseles un miesas vienotība dod iespēju cilvēkam dzīvot visā pilnībā.

Cilvēks jūtas labi tikai tad, kad ir vienots sevī ar sevi pašu. Cilvēka „es” ir viņa paša gars, kas ir dzīvojis, pirms šī pasaule tika radīta.

Cilvēkam pašam ir jāgādā, lai viņš būtu vienots sevī. Cilvēks no rīta pamostas, un pamostas viņa miesa. Bet kā ir ar dvēseli un garu? Dvēseles spēks no jauna aptver miesu, bet garam ir vis­grūtāk savienoties ar dvēseli un miesu. Un tikai rīta tēvreize un Dieva lūgšana palīdz cilvēkam pamosties ari garā.

Tikai ar Dieva Svētā Gara palīdzību cilvēka gars tiek stip­rināts, lai tas spētu aptvert visu miesu. Tad cilvēks šajā dienā nedzīvo tikai miesā, bet līdz ar viņu blakām un pilnīgi dzīvo arī cilvēka gars.

Mēs esam izvēles priekšā — vai dosim sev iespēju dzīvot tajā dienā pilnīgi vai ne. Cilvēks pats, dzimis garā, var īsteni dzīvot tikai tad, kad ir vienots ar savu pasaulīgo miesu. Un šo iespēju var dot vienīgi Dieva Svētā Gara spēks, kas stiprina cilvēku katrai dienai.

Tāpēc jums būs tā lūgt:

Mūsu Tēvs debesīs,

Svētīts lai top Tavs vārds.

(Tavs vārds lai top turēts svēts.)…

Katru dienu mums ir jālūdz Dievs, kā Jēzus Kristus mums to mācījis. Ja mēs vienu dienu izlaižam, tad tajā dienā mēs dzīvo­jam tikai daļēji. Tad tajā dienā mēs daudz zaudējam. Zaudējam mūsu gara augļus, mūsu Dieva radīto garu, kas ir visa skaistā pirmsākums.

Būsim skaisti katru dienu un sāksim dienu ar klusu, tikai Dievam un jums dzirdamu lūgšanu, un dzīvosim pilnīgu dzīvi!

Cilvēka gars ir mūžīgs. Pēc Dieva nodoma tas var mājot cil­vēkā uz Zemes un arī debesīs. Cilvēka gara īpašības ir ļoti skaistas un pilnīgas.

Cilvēka gars nav pakļauts pasaulīgajiem likumiem. Tas nav pakļauts pasaulīgajam laikam un telpai. Kad cilvēks guļ, viņa gars darbojas debesīs pēc Dieva nodoma un likumiem. Tāpēc, pamostoties no rīta, mums jālūdz Dievs vai, vienkārši pārkrus­toties, jāpiesauc Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Tad cilvēka gars ar Dieva svētību atkal dzīvo cilvēkā pilnīgi.

Cilvēkā ir dvēsele, kas saista garu un fizisko miesu. Dvēselei cilvēkā ir septiņi pamatlīmeņi, kuros uzkrājas informācija par šo dzīvi. Tajā uzkrājas visi cilvēka grēki. Dvēsele ir cilvēka spogulis. Cilvēka dvēsele parāda cilvēka patieso būtību. Cil­vēka dvēsele ir daudzkrāsaina. Tai ir arī sava smarža. Katram cilvēkam ir sava dvēsele un arī atšķirīga dvēseles krāsa un smarža.

Jēzus Kristus astoņu gadu laikā man ir atklājis daudzus pasaulei nezināmus noslēpumus par cilvēka uzbūvi, cilvēka dzīvības un atdzimšanas procesiem. Pienāk laiks, kad Dievs pakāpeniski pasaulei atklāj daudzas pamatpatiesības. Pasaulē ir daudz maldu ceļu, un Dievs pieļāvis, lai tādi pastāvētu. Tikai pie Dieva var atrast patiesību.

…Lai nāk Tava Valstība.

Tavs prāts (griba) lai notiek

kā debesīs, tā arī virs zemes...

Cilvēka dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju dod Dievs. Debesu Tēvs šajā pasaulē cilvēkam ir noteicis likumu — 85% enerģijas visiem dzīvības procesiem dod Dievs dažādos veidos, pārējos 15% enerģijas cilvēks saņem ar ēdienu, ko ikdienā lieto. Lielāko enerģijas daudzumu Dievs cilvēkam dod ar Dieva Svēto Garu, ko cilvēks saņem gan tiešā veidā, gan arī no Saules, Zemes, augiem, ūdens, sniega un dažādos citos veidos.

Mazāko dalu enerģijas cilvēks saņem no ēdiena. Ja cilvēks tur godā Dieva baušļus, tad Dievs var samazināt cilvēkam nepieciešamo uztura daudzumu līdz minimumam. Jūs zināt, ka gavējot cilvēks jūtas loti labi, gandrīz vai nelietojot ēdienu. Cilvēkam ēdiens ir nepieciešams, lai uzturētu zemes ķermenī dzīvībai nepieciešamos procesus.

Tas cilvēkam tā nolikts, lai viņš strādātu un strādājot nopel­nītu sev iztiku. Tieši darbs un darba augli nes iztikai nepiecieša­mos līdzekļus. Darbs dod cilvēkam arī prieku un baudu. Darbā mēs iemācāmies strādāt citu labā, arī Dieva labā. Kā lai mēs zinām, ka dodam Dievam? Tad, kad dodam savam tuvākajam, mēs dodam Dievam. Darbs citu labā darītājam nes prieku un darba augļus.

Cilvēks var izmantot visu enerģiju, ko dod Dieva Svētais Gars, var arī to izmantot tikai daļēji. Tas ir atkarīgs no cilvēka faktiskā stāvokļa, ka arī no tā, cik cilvēks ir taisns Dieva priekšā. Ja cilvēks dara mazāk grēku, tad šajā cilvēkā viss ir sakārtots pareizi un cilvēks ir spējīgs aptvert vairāk Dieva dotās enerģijas.

Ļoti svarīgi ir tas, cik pilnīga ir cilvēka gara saikne ar dvēseli un miesu. Cilvēks enerģiju saņem garā no Dieva Svētā Gara. Tālāk šī enerģija izplatās dvēselē un miesā.

Cilvēkā ir septiņi enerģētiskie centri (čakras), kas pirm­sākumā ir aizvērti. Kamēr šie centri ir aizvērti, cilvēks saņem dzīvībai nepieciešamo enerģiju, lai dzīvotu tikai pasaulīgo dzīvi.

Kad cilvēkam sāk atvērties šie centri, viņā ienāk arī gara līmeņa enerģijas un viņš sāk dzīvot arī garīgu dzīvi. Tad cilvēks Dieva radīto pasauli uztver daudz pilnīgāk un dziļāk. Cilvēks sāk saprast pamatpatiesību, no kā viss ir radies, kā ir radies un kādi procesi visam ir pirmsākums. Cilvēks, kurš ir garīgi atvērts, var radīt garīgas lietas, kas ir mūžīgas. Tad cilvēks var saprast arī citu radītās gara bagātības.

Laimīgs ir tas, kurš spēj sajust un saklausīt gara pasaules vērtības.

Cilvēka enerģija riņķo viņā no apakšas uz augšu, veidojot astoņnieku. Cipars 8 guleniski ir bezgalības zīme. Cilvēks šajās enerģijās pirmsākumā ir savienots ar Dievu. Dievs savu Svēto Garu sūta no debesīm. Dievs cilvēkā enerģijas virza tieši no apakšas uz augšu. Dievs tā cilvēku ir radījis — tādus enerģijas kustības veidus ir noteicis.

Ja cilvēks ir vesels, tad enerģijas lauks viņā darbojas pilnīgi. Vispirms enerģiju saņem kāju pēdas, tad ceļgalos enerģija tiek sadalīta pa svarīgiem enerģētiskajiem centriem. Pirmais un gal­venais enerģētiskais centrs ir mugurkaula pamatnē (asteskaulā). Tālāk enerģija tiek sadalīta pa visiem dzīvību nesošiem orgāniem.

Ja cilvēks ir vesels, tad pilnīgs ir arī cilvēka enerģētiskais lauks (biolauks). Ja cilvēks ir slims, tad šis biolauks samazinās. Tad cilvēka miesai sāk trūkt enerģijas, un tas var progresēt līdz zināmai robežai.

Ja cilvēks nepiegriež vērību savam faktiskajam stāvoklim, tad veselība neuzlabojas. Enerģētiskais lauks cilvēkā samazinās līdz minimumam. Cilvēks griežas pie ārstiem, un viņi palīdz atveseļoties. Bet vienmēr rodas jautājums — kāpēc cilvēks sasli­ma? Kāds ir šīs slimības cēlonis? Kur ir slimības pirmsākums? Ja neatrod slimības pirmsākumu, tad nevar cilvēku pilnīgi izārstēt. Kā atrast slimības pirmsākuma iemeslu?

 

Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.

Un piedod mums mūsu parādus,

kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem…

Dievs radījis cilvēku ļoti pilnīgu. Pasaulē zinātne ir spējīga cilvēkā pamanīt tikai to, ko ar acīm un mikroskopu var ierau­dzīt vai ar dažādiem procesiem izzināt. Tā ir vismazākā cilvē­kam zināmā šūniņa ar atomiem un to kodoliem. Bet kas stāv aiz tā? Jēzus Kristus man to ir atklājis, un es to atklāšu arī jums.

Cilvēkā atrodas daudzi dzīvību nesošie centri. Tie ir kā vidutāji starp cilvēka miesu un garu. Kamēr cilvēks nemeklē sevi, garā dzimušu, un netic Dievam, tikmēr šie centri ir aizvērti. Cilvēks dzīvo tikai ar pasaulīgām enerģijām, un cilvēka gars jeb viņš pats sevi ir iecietinājis. Ja cilvēks nemeklē sevi, viņš sevi neatrod.

Tieši ticība Dievam dod iespēju noticēt arī sev kā pirm­sākumā garā dzimušam. Cilvēks sāk domāt par dzīvi pēc šīs pasaules dzīves. Jo vairāk jautājumu par gara lietām cilvēks sev uzdod, jo vairāk viņš sāk aptvert, ka viņā ir kaut kas no mūžības. Un ka šai dzīvei ir jēga.

Ja cilvēks sāk iet gara iepazīšanas ceļu un sāk atzīt Jēzu Kristu, tad Dievs pakāpeniski sāk atvērt cilvēka dzīvību nesošos cen­trus. Pirms vēl nav atvērti šie centri, cilvēks izmanto tikai 20% no visas Dieva dotās enerģijas daudzuma. Tātad cilvēks dzīvo tikai daļēji. Cilvēkam dotās iespējas netiek izmantotas pilnībā.

Tāpat ir, ja dzīvoklī no sadales skapja pienāk elektrība, bet mēs to izmantojam, tikai lai iedegtu trīs spuldzītes. Vairāk izman­tot elektroenerģiju nav iespējams, jo nav aprīkoti ne slēdži, ne kontakti.

Kad Dievs cilvēkā sāk atvērt šos septiņus enerģiju sadalošos centrus, tad cilvēks sāk izmantot vairāk Dieva dotās enerģijas (30%, 40% utt.). Tāpat, ja mēs dzīvoklī iemontējam kontak­tus, slēdžus, mēs sākam izmantot elektroenerģiju plašāk –

televizoram, radioaparātam, velasmašīnai u. c. Par Dieva doto enerģiju nav jāmaksā. Tā vienkārši ir. Un tad ir atkarīgs no paša cilvēka, cik pilnīgi viņš vēlas uz Zemes dzīvot. Kā spēs šo Dieva doto enerģiju izmantot? Tas, kurš nopelnījis, tas arī ir gatavs saņemt Dieva doto Svēto Garu. Tad arī sāk atklāties cilvēka saikne ar paša cilvēka garu. Tad cilvēks spēj saklausīt savu sirdsbalsi un šī pasaule kļūst bezgalīgi pilnīga. Katrai dienai ir savs atklājums un arī nozīme.

Cilvēka enerģijas centri ir kā lotosa ziedi, un katra zied­lapiņa novirza enerģiju uz savu vietu organismā, lai tas kļūtu pilnīgāks. Katras lotosa ziedlapiņas atvēršanās cilvēkā ir liels notikums. Tas ļauj vairāk sajust un aptvert Dieva radīto smalko pasauli. Tas ir liels palīgs pasaulīgajā dzīvē. Tāds cilvēks stāv manāmi augstāk par citiem savā dzīves gudrībā, palikdams vienkāršs un patiess. Patiesība slēpjas tieši visā vienkāršajā.

Uz pasaules šobrīd nav daudz cilvēku, kuriem ir atvērusies visi enerģētiskie jeb gara centri. Es viņus skaidri redzu — gara gaismas pilnus un pilnīgus savā būtībā, patiesi vienkāršus un skaidrus savā izteiksmē. Šie cilvēki ir kā ceļa rādītāja gaisma. Viņi atklāj pasaulei Dieva Patiesību un dzīvo mīlestībā uz visiem. Gadsimtu gaitā mēs pazīstam izcilus cilvēkus. Tie bija un ir garā lieli cilvēki. Tie ir gan mūziķi, gan rakstnieki, gan mākslinieki. Viņi nesuši pasaulei daudzus atklājumus.

Visus atklājumus pasaulē sākumā no Dieva saņem cilvēka gars, un tikai gars atklāj cilvēka prātam ģeniālo ideju. Visi ģe­niālie izgudrojumi pasaulē nākuši no Dieva, apskaidrojot cilvēka prātu. Tā radās arī uguns aizdegšanas māksla vai riteņa izgudro­jums. Arī datora izgudrojums pirmsākumā nāca no Dieva. Tā Dievs ar garā lielu cilvēku palīdzību virza visas cilvēces attīstību.

…Un neieved mūs kārdināšanā (pārbaudījumos),

bet atpestī mūs no ļauna.

Jo Tev pieder Valstība un spēks un godība mūžīgi. Āmen.

 

Ja Dievs cilvēkā atver gara centrus, tad Dievs tos var arī aizvērt. Tas atkarīgs no mums — cik taisnīgi mēs dzīvojam. Ja cilvēks sāk smagi grēkot un noiet no Dieva noliktā ceļa, tad viņā gara spējas aizveras. Pār visām gara un pasaulīgām lietām Dievam ir pilnīga vara.

Viss, kas cilvēkā saistās ar garu, ir Dieva rokās. Neticiet, ja kāds saka — es to vai šito garā izdarīšu, piemēram, noņemšu lāstu. Lāsts ir ar ļaunu vārdu un domu cilvēka gara miesā izdarīts ievainojums. Gara miesa ir tik smalks veidojums, ka tikai Dievs spēj šo miesu sadziedēt.

Pirmsākumā bija Vārds,

un Vārds bija pie Dieva,

un Vārds bija Dievs.

Dievs vārdam devis ļoti lielu spēku. Labs vārds dara labu, ļauns vārds dara ļaunu. Ļauna darītājam jau ir sava tiesa.

Meklējiet sevi caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!

Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko es runāju, ir gars un dzīvība.

Jāņa ev. 6:63