Ēriks Delpers IESPĒJA BŪT VESELAM

VISBIEŽĀK SASTOPAMIE SLIMĪBU IZRAISĪTĀJI

Vīrusi

Vīrusiem nav šūnu uzbūves. Tie ir izmēru ziņā vissīkākie organismi un parazitē uz citu dzīvības formu rēķina. Vīrusiem nav savas vielmaiņas, un tiem ir ierobežots fermentu skaits. Lai vīrusi vairotos, tie izmanto citu šūnu vielmaiņu, fermentus un enerģiju. Vīrusi eksistē tikai kā šūnu parazīti. Ārpus šūnām tie nespēj vairoties. Piemēram, gripas vīruss, nonācis telpā, pats vairoties nespēj. Vīrusam vajadzīgs “saimnieks“.

Noteikta veida vīruss var atvērt tikai noteikta veida šūnas. Piemēram, herpes vīrusam ir tikai mutes gļotādas atslēdziņa. Ieejot šūnā, vīruss to “uzlauž” un pārprogrammē, “nokož” šūnas DNK (ģenētisko informāciju) un piesaista savu DNK informāciju, un šūna sāk domāt, ka pati ir vīruss. Vīrusu vairošanās, salaužot šūnas, noved pie organisma saslimšanas.

Ir baktēriju, augu, kukaiņu, dzīvnieku un cilvēku vīrusi. Vīrusu ir vairāk nekā 100 veidu. Visus vīrusus mēs tāpat nesatiksim, galvenais ir zināt, kā rīkoties, ja kāds vīruss ir nokļuvis mūsu organismā un uzsācis savu karagājienu. Vīrusi izraisa masalas, cūciņas, gripu, poliemielītu, trakumsērgu, bakas, dzelteno drudzi, ērču encefalītu, vīrusu hepatītu A, B, C, dažas onkoloģiskas slimības, AIDS, herpes vīrusa infekciju. Var izraisīt arī nervu darbības traucējumus un psihiskas slimības, tādas kā šizofrēnija, depresija, hronisks nogurums.

Cilvēka organismā dzīvo daudz dažādu vīrusu, arī tādi, kas neizraisa slimības. Vīruss aktīvs var kļūt tikai novājinātā cilvēka organismā. Vienu reizi tur nokļuvis, tas var atrasties 2 un pat 25 gadus.

Vīruss, ienākot organismā kļūst neaizsniedzams imunitātei. Noslēpjas šūnā un sēž, bet mūsu imunitāte sava organisma šūnas neiznīcina. Ja vīruss būtu ārpus šūnas-limfā, asinīs, tad imunitāte vīrusa šūnas atrastu. Vīruss izdala savus signālus savā frekvencē, un leikocīti to atrod un iznīcina. Leikocīti – tās ir mūsu imunitātes šūnas, mūsu aizsarg kareivji. Tikt galā ar vīrusiem var tikai mūsu imunitāte!

Zāļu pret vīrusiem nav. Neviena antibiotika neiedarbojas uz vīrusu, bet gan uz aknām, un tās pamatīgi noārda. Pret vīrusu infekcijām antibiotikas lietot nedrīkst – ar to mēs pamatīgi kaitējam savam organismam. Notiek spēcīga imunitātes graušana. Kā mums rīkoties?

Pret akūtām vīrusu saslimšanām:

  • daudz dzert siltu ūdeni, (koraļļu kalciju Coral- Mine, vismaz 2x dienā);
  • lietot koloidālo sudrabu (dabīgs antibiotiķis, universāls plaša darbības

spektra antibakteriāls preparāts), kas neļauj vīrusiem elpot un tie iet bojā;

  • mikrohidrīnu – dod spēku, enerģiju, paaugstina imunitāti, spēcīgi atskābina starpšūnu vidi (vīrusi dzīvo skābā vidē);
  • imunitātei – aktivīns, pirmpiens, ehināceja, skudru koka miza;
  • dabīgie vitamīni;

Ko mēs darām? Padzirdinām, dodam spēku un pabarojam savu imūno sistēmu, leikocītus!

Dzerot jau pirmajā dienā, tikko kā ir vismazākās saslimšanas pazīmes, negaidot, kad pamatīgi saslimstam, 1 gramu koraļļu kalcija Coral- Mine uz glāzi karsta ūdens (38-40 grādu pēc Celsija) un 2 l silta Coral- Mine jau parastā koncentrācijā (1grams uz 1,5 l ūdens), jau otrajā, trešajā dienā sākam atklepot, t.i., organisms, atkrēpojot vīrusu “līķus” u.c. izdalījumus, attīrās. Lai mēs būtu veseli, vīrusiem jāsagādā mūsu organismā neciešami dzīves apstākļi. Jācīnās nevis pret vīrusiem, bet par imunitāti.

 

Baktērijas

                Atšķirībā no vīrusiem, tās dzīvo ārpus šūnas. Tie ir patstāvīgi organismi (šūnas), bet tām ir vajadzīga enerģija – dzīva vide. Baktērijām ir dažāda forma-gan garenas, gan nūjiņveidīgas, gan taisnstūra u.c. Tā ir vesela paralēlā pasaule. Baktēriju ir daudz, tās atklāj no jauna un ar visām mēs tāpat nesatiksimies. Baktērijas var patstāvīgi dzīvot un vairoties. Hlamīdijas vienlaicīgi ir gan baktērija, gan vīruss – attiecīgi grūtāk ārstējama. Uroplazma ir sēnīte un baktērija vienlaicīgi. Vispazīstamākās baktērijas ir tuberkulozes nūjiņa, salmonella, stafilakoks, streptokoks.

Hroniska un akūta baktēriju izraisītu saslimšanu ārstēšana (pieeja organisma atveseļošanai) atšķiras. Akūtas saslimšanas gadījumā ieteicams:

  • svarīgākais dabīgais “antibiotiķis” – preparāts, kas iedarbojas uz baktēriju, vīrusu vai sēnīti, nekaitējot cilvēka organismam- tie ir skudru koka miza un koloidālais sudrabs;
  • dzert siltu koraļļu ūdeni Coral- Mine 1,5-2l dienā (1 grams koraļļu kalcija uz 1,5l ūdens) un siltā ūdenī izšķīdinātu mikrohidrīnu;
  • lai stiprinātu imunitāti – pirmpiens, lucerna-lielās devās (2x vairāk, nekā parasti);

Ja visu izdara pirmajās trijās dienās, tiek pārtraukti iekaisuma procesi un tiek galā bez sarežģījumiem. Ja ir galvas sāpes – baktērijas izsauc intoksikāciju. Nepieciešams sorbents. Koloidālos sudrabu var pilināt acīs, ausīs, degunā.

Arī ar baktērijām tāpat kā vīrusiem, cīnās mūsu imūnā sistēma un baktērijām nepatīk sārmaina starpšūnu vide. Ja ir stipra imunitāte, baktērijas nevar vairoties un kaitēt cilvēka organismam.

 

Sēnīšu slimības

Zinātnieki vēl šodien strīdas, kas īsti ir sēnīte – dzīvi organismi vai saprātīgi organismi, briesmīgi radījumi. Tās katru dienu mainās, evolucionē, daudzi to veidi kļūst indīgi. Sēnītei patīk skāba vide, un tādā viņa vislabāk vairojas. Sārmainā vidē sēnīte iet bojā. Ja sēnīte ir uz naga, tas nozīmē, ka tā jau ir izplatījusies pa visu organismu. Nav akūtu sēnīšu slimību – ir tikai hroniskās. Tās lēnām pārņem visu organismu. Un vienmēr jāārstē kā hroniska slimība, un jārēķinās, ka ārstēšanās var ilgt vismaz pusgadu.

Visi funicīdie preparāti ir indīgi, tie grauj mūsu organisma vadošās sistēmas. No Koraļļu kluba preparātiem iesakām koloidālo sudrabu, skudru koka mizu, ķiploku, lucernu, kas baro mūsu šūnas un tās iznīcina sēnīti. Noteikti nepieciešamas labvēlīgās baktērijas (acidofilus, mega acidofilus). Tikai ārēja sēnīšu infekcijas apkarošana nedod pietiekošus rezultātus, bet ārēji var smērēt emu taukus ar tējas koka balzāmu un likt koloidālā sudraba kompreses.

Pozitīvu rezultātu dod gan ārīga, gan iekšķīga ārstēšana.

 

Parazīti

Parazītu ir vairāk nekā 200 veidu gan vienšūņi, gan apaļie, gan arī lenteņi. Pazīstamākie no tiem ir šādi:

  • Spalīši – dzīvo visās zarnu maliņās, arī pa visu organismu. Ja ģimenē slimo viens, tad parasti ir slimi visi ģimenes locekļi. Ja oliņas paliek uz palaga vai vēl kādiem sadzīves priekšmetiem, tur tās var dzīvot apmēram pusgadu. Spalīši vairojas ļoti ātri. Lai izvairītos no parazītu nokļūšanas organismā – stingri jāievēro personīgā higiēna. Noteikt vai ir šādi parazīti var veicot analīzes laboratorijā ar uztriepi uz kociņa.
  • Cērmes – arī apaļais tārps. Inficējamies, ja apēdam cērmju oliņu (atrodas gan zemē, gan pa gaisu – putekļos). Oliņa nonāk zarnu traktā, izšķiļas kāpurs, iziet cauri zarnu sieniņām, nonāk asinīs, plaušās (atkrēpojam, norijam un tikai tad attīstās pats tārps). Ja sabaro parazītus ar vitamīniem, tie var dzīvot ilgāk par pusotru gadu. Visas parazītiskās formas īpaši aktīvas kļūst pilnmēness naktī. Bērni tajā laikā slikti guļ. Tad, ja tārpi pārojas, var saiet kamolos un nosprostot zarnas un tad inficētajam ir lielas sāpes. Ja ir cērmes, grūti atbrīvoties. Šajā gadījumā vēlams iziet 3 ciklus:

– 21 dienu prettārpu programma + 2 nedēļas pārtraukums+21 diena atkārtot prettārpu programma + 2 nedēļas pārtraukums+21 diena prettārpu programmu.

  • Lenteņi – platais lentenis – ļoti izplatīts tur, kur mēslo augsni ar dabīgiem mēsliem, lenteņa oliņas augsnē dzīvo 10-15 gadus un cūkas lentenis. Baidīties nevajag.

Pazīmes: “griež” zobus, tek siekalas (uz spilvendrānas var redzēt, caur siekalām arī izvadās parazītu radītie toksīni no organisma), sāp vēders, caureja. Vēdera sāpes bez redzama iemesla, nomāktība, laiskums, stipra apetīte u.c.

“Koraļļu klubs” izceļas citu uztura bagātinātāju kompāniju vidū ar saviem dabīgajiem preparātiem: tie ir melnā rieksta lapas (nenogalē parazītu, tas iznāk dzīvs un nepūst organismā), papaija, skudru koka miza, zāļu kombinācija Nr.7, zāļu kombinācija Nr.2, un arī koloidālais sudrabs.

Parazītiem nepatīk rūgts, ass, sāļš, krustnagliņas, ķimenes, melnie pipari, selerija, ķiploks, dilles, vērmeles, ķirbju sēklas, kinza, sinepes, garšaugi.

Parazīti nav paredzami – vakar nav, šodien ir.

Bet, ja parazīta oliņa nonāk organismā, kur ir sārmaina vide, laba imunitāte, visi zobi veseli (labi sakošļājam ēdienu), arī kuņģī viss kārtībā – kuņģa sula izdalās laicīgi un pietiekošā daudzumā, tad parazītu oliņa nespēj attīstīties.

Uzmanība jāpievērš roku tīrībai, tās noteikti jāmazgā no rūtiem un pirms katras ēdienreizes. Jāiztīra un jāsakopj telpas. Priekšmeti jācenšas mazgāt ar dezinfekcijas līdzekļiem. Mīkstās mēbeles jāizsūc ar putekļu sūcēju. Invadētajam cilvēkam vislabāk mazgāties dušā, veļa jāmaina katru dienu, tā jāgludina katru dienu.

Mūsu organisms prot pats sevi sargāt. Mums tikai jāļauj viņam to darīt, pareizi pabarojot, padzirdinot ar labu ūdeni, atskābējot (veidojam sārmainu starpšūnu vidi), regulāri stiprinot imūno sistēmu;

Tad mēs esam veseli un laimīgi!

 

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Koraļļu klubs. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.