Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

DZĪVES JĒGA

 

Cilvēks savas dzīves jēgu var saprast un aptvert tad, ja viņš atzīst to, ka visu ir radījis Dievs. Cilvēkam jāatzīst, ka pirmsākumā viņu ir radījis Dievs. Dievs ir mūžīgs, un arī cilvēkā gars, kas ir no Dieva radīts, var būt mūžīgs. Un tas ir atkarīgs no paša cilvēka. Cilvēkam savas attiecības ar Dievu ir jāveido. Ja viņš Dievam tic, tad Dievs gādās, lai cilvēks iepazītu sevi visu — debesu ķermeni, dvēseli un zemes ķermeni.

Dievs mīt Garā, un cilvēks to var aptvert un saprast tikai ar savu garu. Tātad veidojas saikne: Dievs — cilvēka gars (debesu ķermenis).

Šajā pasaulē cilvēks dzīvo zemes ķermenī. Cilvēkam jāveido attiecības ar viņa paša debesu ķermeni. Un cilvēka debesu ķermenis ir viņa zemes ķermenī.

Tikai Dievs cilvēkam var dot iespēju apjaust savu debesu ķermeni. Dievs valda pār visu. Dievs veido pasauli un cilvēkus tā, lai vienmēr spētu visu pārvaldīt. Neviens nevar izrauties ārpus Dieva esamības. Tātad neviens nevar būt arī ārpus Dieva noteiktajiem likumiem un baušļiem. Itin visā pastāv stingri noteiktā Dieva kārtība. Arī cilvēka zemes ķermeņa un debesu ķermeņa attiecības ir noteiktas pēc Dieva gribas. Cilvēks var aptvert šo vienkāršo patiesību tikai tad, ja atzīst Dievu.

Tikai pēc Dieva atzīšanas var sākt veidoties cilvēka zemes ķermeņa un debesu ķermeņa attiecības. Tātad, ja cilvēks atzīst Dievu kā visa Radītāju, tad Dievs gādā, lai cilvēks tic, ka viņā ir debesu ķermenis, kurš dzīvo arīdzan pēc šīs pasaules dzīves.

Cilvēkam ir jāveido attiecības ar Dievu, kas veido viņā attiecības ar tā debesu ķermeni un zemes ķermeni. Dievs pasauli ir iekārtojis bezgalīgi skaistu. Tajā ir viss, lai cilvēks spētu iepazīt Dievu. Tomēr pirmais solis ir jāsper cilvēkam. Jau mazam vai arī pieaugušam esot, cilvēkam jāatzīst Dievs kā visa Radītājs. Tas ir katra cilvēka pirmais un lielākais darbs — atzīt, ka visu, kas ir, arī viņu pašu ir radījis Dievs.

Viens cilvēks to atzīst jaunībā, cits — tikai vecumdienās. Bet neatkarīgi no tā šis ir pirmais un galvenais darbs, kas cilvēkam ir jāveic. Bez šā atzinuma cilvēks vienkārši eksistē. Viņš elpo, ēd, dara darbu, bet īstenu jēgu tam visam neatrod. Dzīves patiesā jēga ir iepazīt mūžīgo Dievu, kas uztur mūsu dzīvībai nepieciešamos procesus ne tikai zemes, bet arī debesu ķermenī. No mūsu pasaulīgās dzīves atkarīgs, vai debesu ķermenis spēs dzīvot vai arī ies uz pazušanu. Tieši no mūsu dzīves, no ticības, no darbiem ir atkarīga mūsu dzīvība. Šobrīd mēs elpojam, dzīvojam pasaulīgu dzīvi. Bet kas būs pēc tam?

Katrs no mums grib dzīvot un nevēlas mirt. Dievs, mūs radot, katrā ir iesējis daļiņu no sevis, no mūžīgās dzīvības ar noteikumu, lai mēs šo Dieva dzīvības sēklu sevī nepazaudētu. Lai mēs to izaudzētu par mūžīgajai dzīvei piemērotu cilvēka garu, kas ar savu mīlestības spēku varētu dzīvot kopā ar gaismas un mīlestības pilno Dievu. Jau kopš radīšanas katram no mums ir dota šī iespēja — iemantot Debesu Valstību mūžīgajai dzīvošanai.

Tātad iespēja mums ir dota, un Dievs ik mirkli gādā, lai mēs varētu to izmantot. Daudzus gadu tūkstošus kopš Ādama un Ievas radīšanas cilvēki ir izmantojuši šo Dieva doto iespēju. Bet vai visi?

Kāpēc Israēla tauta, četrdesmit gadus Dieva un Mozus vadībā dzīvojot tuksnesī, tā arī nespēja šo iespēju pilnīgi izmantot? Kāpēc pasaulīgie elki un pasaulīgās lietas gāja viņiem vairāk pie sirds? Tas notika viņu vājuma un negribēšanas dēļ.

Lai kaut ko panāktu, cilvēkam vajag gribēt. Cilvēka miesai tīk ielaisties slinkumā. Slinkums cilvēkā kavē visus labos centienus, kuri nāk no cilvēka debesu ķermeņa (gara).

Cilvēka debesu ķermenis, kas debesīs ir skaists un pilnīgs, ienākot dzimuša cilvēka miesā, grib dzīvot un izteikt sevi šinī pasaulē. Tas pats cilvēks, kurš debesīs ir dzīvs, ar smaidu un mīlestību, ar pilnību sirdī nonāk uz Zemes — vidē un apstākļos, kas ir zemes ķermenis jeb cilvēka miesa.

Jā, miesa — tā ir vide, kurā eksistējam mēs paši, mūsu debesu ķermenis ar saprātu, ar skaistiem gara augļiem, ar pilnību sirdī. Cilvēka gars ir visaptverošs. Tas zina daudz vairāk nekā mūsu zemes ķermenis. Mēs liedzam sev izpausties šajā pasaulē, liedzam sev būt pilnīgiem un skaistiem, un apgarotiem. Mēs liedzam savam debesu ķermenim ieraudzīt gaismu šeit, virs Zemes, kur jāpavada visa dzīve, bet galvenais — jāiemanto mūžīgā dzīvība.

Atgriežoties Debesu pasaulē, mūsu garam ir jābūt dzīvam! Tam jābūt apveltītam ar gara augļiem, kuri dod spēku mūsu dzīvībai. Tieši šobrīd mēs krājam debesu augļus, lai tie būtu mūsu bagātība, kas dotu spēku dzīvei debesīs. Tikai ar gara spēku apveltīts cilvēks spēj uzturēt savu dzīvību.

Tātad Debesu Tēvs mūs ir radījis garā, devis pirmsākumā dzīvību, bet tālāk mums pašiem jāgādā, lai šī dzīvība neizdzistu. Ja mēs klausām Dievu un dzīvojam pēc Debesu Tēva likumiem, tad mūsos krājas gara augļi, kuri vairo dzīvības spēku. Tas nav grūts uzdevums — dzīvot mīlestībā un ievērot Dieva baušļus. Bet, lai to īstenotu, mums jāaizdzen slinkums, kas ir mūsos, un ar gribasspēku jāgādā sev dzīvības gara augļi.

Ceļš uz mūžīgo dzīvošanu nav viegls, bet tas ir paveicams.

Nepieciešama tikai mūsu vēlēšanās dzīvot — apzināta vēlēšanās dzīvot. Cilvēks sāk apjaust savu vēlēšanos dzīvot, kad atceras, ka tikai mirklis var šķirt dzīvību no nāves. Tikai viens vienīgs mirklis — un cilvēks var nebūt. Ja mēs pieņemam, ka tā var notikt, tad sākam domāt — kā dzīvot, lai tomēr nemirtu, lai mūsu dzīvība neizgaistu.

Kam ir vara pār mūsu dzīvību? Dievam un tikai Dievam. Un mēs atkal esam nonākuši pie galvenā — cilvēkam Dievs ir jāatzīst kā visa Radītājs un jāpateicas Dievam par to, ka mēs dzīvojam. Cilvēkam ir jāmeklē gaisma un Patiesība, kas nāk no patiesā Dieva. Mūsu debesu ķermenis tiecas pēc Dieva un dzīvības. Cilvēka gars ir maza daļiņa no Debesu Tēva. Dievs mūsos iesēja dzīvību un cerību, ka atzīsim vienīgo patieso Dievu, klausīsim Viņu un priecēsim Debesu Tēva sirdi ar savu mīlestību un darbiem. Ir tik vienkārši: Debesu Tēvs, mūsu Radītājs — un mēs, Viņa bērni.

Pasaulē mēs atzīstam savus vecākus un viņus cienām. Uzturam saikni ar vecākiem un gādājam par viņiem, tāpat kā viņi gādāja par mums. Bet kāpēc cilvēkam ir tik grūti atzīt mūsu Debesu Tēvu, kurš mūs mīlestībā radījis un mīlestībā mūs soda? Ik brīdi no debesīm uz katru dzīvu cilvēku spīd Debesu Tēva gaismas stars. Tas ir pirmais gaismas stars kopš paša pirmsākuma. Uz cilvēku spīd gaismas stars arī no Dieva Dēla Jēzus Kristus. Trešais gaismas stars — Dieva Svētais Gars — no debesīm spīd tikai tad, kad cilvēks ir kristīts Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara vārdā.

Dievs ik mirkli par mums gādā, lai mēs izdzīvotu. Mums ir gaiss, ko elpojam, mums ir ēdiens, ko ikdienā varam lietot, mums ir skaista Zeme ar visu, kas uz tās atrodas. Dievs mums ir devis visu, lai mēs dzīvotu un atrastu ceļu pie mūsu Debesu Tēva. Tātad mums ir itin viss, lai mēs izmantotu Dieva doto iespēju.

Kāpēc cilvēks nemeklē ceļu pie Dieva? Pasaulē zemes ķermenim ir daudz kārdinājumu. Cilvēka zemes ķermenis alkst daudz. Miesas darbi ved uz grēku, un tad grēks cilvēkā dzemdē nāvi. Ja cilvēks sāk pildīt visas savas vēlmes un dod vaļu miesai, viņa debesu ķermenis kļūst par miesas vergu. Cilvēks, izpildot savas miesas iegribas, pakļauj savu garu verdzībai. Tas nozīmē, ka pats cilvēks, kurš dzīvs nācis no debesīm, zemes ķermenī top iecietināts un šeit, pasaulē, vairs nenieka nespēj. Cilvēka miesa apvīst, kļūst ļengana, miesas šūniņās zūd dzīvības spēks. Zūd cilvēka gribasspēks un spējas pretoties miesas vēlmēm. Tāds cilvēks ir kā novītis zieds.

Kā viņu atdzīvināt?

Tādu cilvēku var atdzīvināt vienīgi ar paša cilvēka gara spēku, kas no Dieva tapis stiprināts ar Dieva Svēto Garu. Kā izkaltušā zemē novītušu puķi var atdzirdīt tikai ar ūdeni, tā arī cilvēku var stiprināt ar Dieva Svēto Garu, kas, ienācis cilvēka debesu ķermenī, atkal dod dzīvības gaismu katrai miesas šūniņai.

Cilvēka miesas šūniņā dzīvības spēks ieplūst dziļi no iekšienes, no cilvēka gara. Tas pakāpeniski Dieva Svētā Gara spēkā aptver pakāpi pēc pakāpes cilvēka debesu ķermenī, tad dvēselē, pēc tam arī zemes ķermenī. Padzērusi ūdeni, dzīvā puķe atkal pacel savu galviņu uz gaismu un debesīm. Tā arī cilvēks Dieva spēkā var tikt atgriezts pie dzīvās miesas, kas tad ir apgarota ar viņa paša garu. Tādam cilvēkam ir iespēja pareizi dzīvot. īstais ceļš ved caur Jēzu Kristu pie Debesu Tēva. Kurš to ir atradis, tas vairs negribēs pazaudēt.

Kā nezaudēt iegūto?

Mums ceļu ir norādījis Dieva Dēls Jēzus Kristus. Bībelē mēs varam iepazīt Patiesību un Dieva likumus, kā mums jādzīvo. Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienpiedzimušo Dēlu, lai cilvēki, kas Dievam tic, tiktu glābti. Jēzus Kristus savās uzrunās cilvēkiem skaidri atklājis Dieva prasības un atklājis patiesi lielo Dieva mīlestību uz cilvēkiem.

Tik loti Jēzus Kristus mūs mīl, mīl ar visu savu spēku un dod mums iespēju mīlēt un būt mīlētiem!

Dieva mīlestība paver cilvēkā dzīvības vārtus. Mīlestība ir dzīvā Dieva gaisma, kas dod cilvēka dzīvībai visu nepieciešamo. Ar mīlestības spēku Dievs cilvēkam dod dzīvības spēku, un ar mīlestības spēku cilvēks var to satvert. No sirds uz sirdi mīlestības spēkā top aptverti cilvēki un Dievs. Dieva mīlestības gaisma spīd pār Zemi. Vai daudzi to jūt? Vai daudzi to var satvert?

Dievs mums gādā spēku un enerģiju, lai mēs, ejot pa pareizo ceļu, spētu satvert Dieva mīlestību. Tā ir visur un visā. Kā Saules gaisma spīd pār Zemi un aptver visu, kas uz tās atrodas, tā Dievs ar savu mīlestības gaismu aptver Zemi, cilvēkus, katru dzīvību un augu — pilnīgi visu. Kā gan to var nejust?

Diemžēl vairākums cilvēku ir sevi iecietinājuši grēkā. Grēks kā blīvs aizsegs pārklāj cilvēka garu, un gara gaisma nespēj apspīdēt miesu. Kā blīvs mākoņu klājs, aizsedzot Sauli, aiztur tās spožos starus, un uz Zemes tad ir krēsla, tāpat arī cilvēka grēks aizsedz gara gaismu, un miesa to nesaņem. Ikvienā cilvēkā ir debesu ķermeņa gaisma, kura var apspīdēt cilvēka miesu. Žēl, ka ne visi cilvēki to zina, un maz ir tādu, kas pilnībā izmanto šo unikālo Dieva radīto debesu ķermeni, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Proporcionāli tam, cik daudz cilvēks izmanto sava gara spējas, tik pilnīgi vai mazāk pilnīgi cilvēks dzīvo uz Zemes.

Cilvēka zemes ķermenim ir prāts. Bet prāts ir arī cilvēka debesu ķermenim. Tikai debesu ķermeņa prāts ir daudzkārt pārāks par pasaulīgo prātu. Cilvēks ar pasaulīgo prātu var saprast un aptvert tikai pasaulīgas zināšanas, tas nespēj aptvert gara lietas. Bet daudzas gudrības un Dieva Patiesība ir aptveramas tieši ar debesu ķermeņa gara prātu. Gara prāts vienkārši un patiesi redz pasaulīgas lietas un notikumus, spēj tos analizēt un sniegt pareizās atbildes. Bet vai cilvēks ar pasaulīgo prātu spēj tās uztvert? Kāpēc cilvēks nespēj saprast to, ko jau sen ir sapratis cilvēka gara prāts?

Mēs esam nonākuši pie būtiskiem jautājumiem. Cilvēce pazīst daudz personību, kuras sava gara lieluma spēkā prata pasaulei atklāt to, ko zināja debesu ķermeņa prāts. Dievs daudziem cilvēkiem debesīs garā ir atklājis zināšanas par to, kas un kā ir radīts, kā Dievs rada un pārvalda pasaules un cilvēkus, kādas likumsakarības Dievs ir noteicis pasaulēs un kā tās tiek īstenotas ikdienā. Dievs atklāj uzticamiem cilvēkiem un eņģeļiem Patiesību, lai caur to viss pasaulē taptu skaistāks un pilnīgāks. Dievs visu ir radījis cilvēku un eņģeļu labad. Dievs mums dod iespēju visu veidot skaistu un pilnīgu — arī mūs pašus.

Dieva visskaistākais radījums ir tas, kurš nācis no paša Dieva, — cilvēks. Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības. Dievs cilvēkam pirmsākumā ir devis Dievam piemītošas īpašības. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš ir saglabājis un vairojis šīs gara īpašības. Tie ir mūsu gara augļi: mīlestība, prieks, miers, pacietība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Mēs ikviens varam būt bagāti ar saviem gara augļiem, tā dāvājot Dievam to, ko Viņš mūsos ir sējis pašā pirmsākumā. Tad mēs varam atdot savam Debesu Tēvam to, ko Viņš mūsos bija ielicis no sevis. Ar to pašu mirkli mēs varam iegūt dzīvību, jo Dievs par šo mūsu darbu atmaksā ar dzīvības daļu.

Jo vairāk gara augļu mēs esam sevī krājuši, jo vairāk mūsos top dzīvības, līdz pienāk mirklis, kad dzīvības kauss ir kļuvis pilns. Tas dod spēku ticēt Dieva vienpiedzimušajam Dēlam, caur kuru tiek dota mūžīgā dzīvošana. Ja cilvēks savā ticības spēkā var aptvert Jēzu Kristu ar mīlestību un paļāvību, tad no Dieva cilvēkā dzimst mūžīgā dzīvība, tā, kura nekad nepazūd, jo to uztur pats Dievs. Kā Dievs ir mūžīgs, tā arī cilvēkā var ienākt mūžīgās dzīvības sēkla — tajā cilvēkā, kurš ir atzinis Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, satverot Dieva ticības spēku un mīlestību, gara pilnību itin visā, dzīvu un mūžīgu.

Kas ar katru savas miesas šūniņu tic Jēzum Kristum, tas ir glābts, jo viņā tad ienāk dzīvā Jēzus Kristus Gars, kas stiprina cilvēka garu mūžīgajai dzīvošanai. Nepieciešama pilnīga ticība visuvarenajam Dievam Jēzū Kristū un pilnīga paļāvība uz mūsu Kungu Jēzu Kristu šodien, rīt un mūžīgi!

Lai mūsos nav vietas šaubām, tās no miesas lai ir pazudušas! Ilgs ir cilvēka dzīves ceļš, līdz viņš sasniedz šo mirkli. Pirmie bija apustuļi un Dieva izredzētie, jo uz tiem Dievs lika savas cerības un nekļūdījās. Tādos cilvēkos viņu gara lielums spēja aptvert miesu un atpazīt Dieva Dēlu Jēzu Kristu.

Jēzus Kristus bija pasaulē un darīja Debesu Tēva dotos darbus. Cilvēkam Jēzum Kristum nebija īpašu pazīmju kā tikai patiesā Dieva Vārds un liecība visos darbos, ko Viņš darīja. Vienīgi cilvēku gara lielums deva iespēju aptvert Patiesību un pazīt Dieva Dēlu, nākušu no Debesu Tēva. Ticības spēks, mīlestība, paļāvība uz Jēzu Kristu un paklausība Dievam deva spēju apustuļiem izpildīt tos darbus, ko Dievs viņiem uzticēja.

No Bībeles vārdiem zinām, ka daudzi pravieši dzirdēja Dievu un klausīja Dieva Vārdam. Reizēm tiem uznāca šaubas, bet Dievs stiprināja katru izredzēto ar sava Gara spēku, lai tie spētu atklāt Dieva Vārdus tautai, darīt zināmus Dieva darbus, ko Debesu Tēvs šeit, uz Zemes, ir nolēmis piepildīt. No Bībeles teksta mēs zinām, kas ir bijis un kas būs. Katrs Vecās un Jaunās Derības vārds ir Patiesība.

Visi vārdi, kas nāk no Dieva, ir patiesi. Tos kādreiz pauda Mozus, Elija, Jēzus Kristus un Viņa apustuļi, tie tapa pierakstīti, un tagad mēs tos varam lasīt. Arī rakstvedi vai tulkotāju vada Dievs. Dieva Vārdi top pēc Dieva gribas. Arī tie, ko jūs tagad lasāt.

 

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.