Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

I

DAĻA

 

 

.. Tiekams debess un zeme zudīs,

nezudīs no bauslības neviens mazākais burts,

neviena svītriņa, kamēr viss tas notiek.

Ja kāds tad atmet tikai vienu no šiem

vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis,

tas būs vismazākais Debesu Valstībā;

bet, ja kas dara un māca neatmezdams,

tas būs liels Debesu Valstībā. 

Mateja ev. 5:18,19

 

LAIME

 

Laime ir pilnības, prieka un mīlestības izjūta, kas meklējama un atrodama pašā cilvēkā. Tas ir iespējams, ja cilvēks tic Dievam un paļaujas uz Dievu.

Laimes avots ir cilvēka gars, kas ir Dieva radīts pašā pirmsākumā. Cilvēka gars ir daļiņa no dzīvā Dieva Radītāja. Mūsu Tēvs ir debesīs, tās aptver visu, kas radīts Jēzū Kristū. Katrā no mums ir daļiņa no Dieva dzīvības un Dieva laimes.

Laime ir tas, ka mēs dzīvojam, ka esam. Laimes avots ir cilvēka dzīvība. Visas dzīvības Radītājs ir Debesu Tēvs. Dzīvība mums ir dota, lai mēs būtu laimīgi Dievā.

Debesu Tēvs sevī radīja vienpiedzimušo Dieva Dēlu un Viņā radīja visu, kas ir radīts. Cilvēka dzīvības vārti ir Jēzū Kristū. Cilvēka ceļš uz dzīvību ved caur Jēzu Kristu un Dieva Dēla atzīšanu. Visu cilvēku dzīvības avotu Debesu Tēvs ir atdevis Dieva Dēlam. Dieva Dēls ir dzīvības maize; kas to atzīs, tas dzīvos. Pestīšana un augšāmcelšanās pieder Jēzum Kristum.

Pasaulē cilvēku var darīt laimīgu dažādi notikumi, mantas un darbi. Loterijas laimests sagādā prieka un laimes izjūtu. Arī iepirkšanās prieks daudziem sagādā laimes izjūtu. Tomēr laime par materiālām lietām ir īslaicīga. Tā atnāk un tikpat ātri arī aiziet.

Cilvēks var būt laimīgs ik mirkli, ja mīl Dievu un savus tuvākos. Cilvēks ir laimīgs, ja zina savas dzīves patieso jēgu.

Dievs mūs ir radījis, lai mēs iemācītos būt laimīgi. Mūsos ir iesēti gara augļi, kas dod prieku, mieru, mīlestību, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību un atturību. Šie cilvēka gara augļi kopā veido cilvēka laimi. Ja cilvēks mīl, viņš ir laimīgs. Ja cilvēks ir bagāts ar skaistajām gara īpašībām, tad viņš varbūt bezgala laimīgs.

Laime ir Dieva dāvana kā pateicība par ticību un paļāvību uz Dievu. Ikvienam cilvēkam ir iespējams gūt laimes izjūtu, ko dod Dieva un tuvāko cilvēku mīlestība.

Dievs dzīvo pilnīgā gaismā, mīlestībā un laimē. Dievs mūsos ir iesējis mazu daļiņu no šīm bagātībām un vēlas, lai mēs tās iegūtu.

Daudzi cilvēki nezina, ka laime ir rodama mīlestībā uz Dievu un cilvēkiem. Ticības ceļa sākums ir arī laimes ceļa sākums.

Viss, kas ir radīts, ir Dieva radīts. Arī mēs, cilvēki, kas pasaulē dzīvojam. Visā, kas ir radīts, Dievs ielicis daļu no sevis, tātad arī gaismu, mīlestību un laimi. Tas viss pastāv līdz ar mums. Mums ir iespējams to satvert un ar to kopā dzīvot.

Daudzi cilvēki vēl joprojām Dievam netic. Viņiem ir ļoti smagi šajā dzīvē, jo viņi neapjauš dzīves īsteno jēgu. Bezdievji maldās pa pasaulīgiem ceļiem un nevar atrast to īsto, Patiesības ceļu. Arī daudzi Dievam ticīgie cilvēki diemžēl ir slinki, sniedzoties pēc Dieva žēlsirdības, caur kuru mums tiek dāvāta laime. Jo Debesu Tēvs gādā par mums, saviem bērniem.

Mēs varam būt laimīgi, ja spējam ticēt pašam galvenajam — ka Dievs ir visa Radītājs un Viņš katrā ir iesējis daļiņu no sevis. Dievs ir mūsos, un mēs esam Dievā. Dievs vienmēr ir ar mums. Tā ir Dieva mīlestība un Dieva Svētais Gars, kas par mums rūpējas. Mūsos ir viss, lai mēs spētu satvert Dieva pilnības augļus, kas iesēti mūsu garā.

Debesu Tēvs mūs visus grib redzēt laimīgus. Dievs savas cerības ir licis uz mums, lai mēs, paklausīgi staigājot Dieva noliktos ceļus, būtu laimīgi. Tātad mums ir jāiziet Dieva noliktais ceļš no sākuma līdz galam, no pirmās cilvēka radīšanas dienas garā līdz mirklim, kad mēs ieraudzīsim Dievu vaigā. Cilvēks varbūt laimīgs, laimīgs mūžīgi!

Cilvēkiem ir dotas Dieva Vecā un Jaunā Derība, ar kuru palīdzību mēs varam iepazīt Patiesību. Jēzus Kristus ir mūsu gaismas un Patiesības ceļš, kas ved uz dzīvību. Caur Jēzu Kristu mēs zinām par savu dzīvību, zinām, ka tā dārgi atpirkta no pasaules grēkiem, lai mēs nepazustu.

Pateicība Jēzum Kristum par Viņa lielajām ciešanām, caur kurām mūsu dzīvība tika atpirkta no nāves! Ar savu ticību Dieva Dēlam mēs varam apliecināt, ka esam uzticīgi Dieva bērni.

Mēs zinām, ka cilvēka lielākā laime ir tas, ka viņš dzīvo. Pateiksimies Dievam, ka mēs esam! Nav svarīgi, kur un kādos apstākļos cilvēks dzīvo, jo katram tie doti atšķirīgi. Galvenais, lai mūsos būtu ticība mūžīgajam Dievam un Jēzum Kristum, caur kuru mēs, ticīgie, tapsim pestīti.

Tas cilvēks, kurš nedomā par savu dzīvību, patiešām kādreiz mirs un sevi vairs neatradīs. Mēs visi gribam dzīvot, tāpēc pavērsīsim savas domas uz Jēzu Kristu! Lai cilvēks dzīvotu, viņam jāsāk domāt par savu dzīvību, par savu Radītāju. Patiesība meklējama caur Jēzu Kristu pie mūžīgā Dieva.

Vai mēs elpojam, vai dzīvojam, vai strādājām, mēs to darām Dieva spēkā. Mūsu dzīvības enerģijas pirmavots ir Dievs. Mūsu laimes avots ir Dievs. Mūsu mīlestības un prieka avots ir Dievs. Arī mūsu dzīvības elpa ir Dieva dota — gaiss, mūsu ķermenis, mūsu dzīvība.

Mēs vērojam ziedus — tie ir tik dažādi un ļoti skaisti! Mēs vērojam debesis — tās ir mainīgas un neizsakāmi skaistas! Vērojam dzīvniekus un priecājamies par tiem. Tik daudz skaista Dievs mums ir dāvājis! Un tas viss radīts, lai mēs dzīvojot iemācītos būt laimīgi. Jā, ceļš ir grūts un garš. Bet Patiesības ceļa galā vienmēr ir saskatāma gaisma, kura spīd no dzīvā Dieva. Tagad mēs zinām, ka dzīvojam, lai iemācītos mīlēt Dievu un iegūtu mūžīgo dzīvību.

Katra diena ir jānodzīvo ar jēgu. Ja tās nav, tad nav arī laimes izjūtas par šo dienu. Ikdienas darbs, ar ko mēs pelnām maizi, nav galvenais. No mēbelēm noslaucītie putekļi vai pagatavotais ēdiens — arī tas nav galvenais. Galvenais katrā dienā ir ticībā uz Dievu atrast sevi, savu garu, kas, nonācis no debesīm, mīt jūsos. Jūs, kas reiz dzīvojāt Debesu pasaulē, tagad esat dzimuši miesā un tajā eksistējat. Jums jāatrod ceļš pašiem pie sevis! Šim ceļam ir jāsākas no rīta — ar tēvreizi un paļaušanos uz Dievu. Viņš jums palīdzēs atrast sevi.

Katra diena cilvēkam dod iespēju pildīt arī neredzamos Dieva darbus. Tie ir dažādi un ir svarīgāki par daudziem pasaulīgiem darbiem. Jūsu gars Dieva darbus zina un pazīst. Jūsu sirds tos atradīs, jo apiet Dieva darbus nevar.

Ja cilvēks strādā pie izcila projekta un to īsteno, tas ir labi. Cilvēks var celt sev skaistu māju, arī tas ir labi. Bet, ja cilvēks ceļ tikai pasaulīgu namu un savu esību aizmirst, tad viņa dzīvība tiek atstāta novārtā. Cilvēka dzīvībai tad var draudēt briesmas.

Kad cilvēks šķiras no šīs pasaules un mirst, viņa dvēsele un gars dodas debesīs pa Dieva taisnās tiesas ceļu. Uzceltā māja ir palikusi šai pasaulē, tai ar debesīs dzīvojošo cilvēku vairs nav nekāda sakara. Tā tikai atgādina par cilvēka paveikto darbu un viņa vārdu. Pašam cilvēkam galvenais ir viņa gars un viņa dzīvība, kas ir garā.

Mūsu dzīvība ir mūsu galvenā bagātība. Cilvēkam par to ir jārūpējas. Pasaulē laiks skrien ļoti ātri, un nevajag to izšķiest veltīgi. Dievs ir vēlējis, lai mēs ik mirkli krātu gara augļus un vairotu savas dzīvības spēku. Cilvēkam ir dots viss, lai zinātu, kā dzīvot. Bībelē Dievs ir devis baušļus un likumus, kuri cilvēkam ir jāpilda. Bībelē ir dota liecība par Patiesību un dzīves jēgu, par to, kā mums ir jāveido attiecības ar mūžīgo Dievu.

Dievs un cilvēks. Cilvēks un Dievs. Mūžīgās dzīvības avots un mūsu dzīvība. Cilvēkam pašam ir jāveido saikne ar Dievu un savu garu. Mēs esam, ja mūsu garā ir dzīvība. Mēs varam būt, ja mūsu garā būs dzīvība.

Mēs dzīvosim, ja iesim pa šauro, pareizo ceļu, kurš ved pie Dieva. Ceļa rādītājs ir Dieva Svētais Gars, kas mūsos darbojas, un ceļa zvaigzne ir Jēzus Kristus. Katram no mums ir dota iespēja būt dzīvam Jēzū Kristū.

Kā tad ikdienā satvert dzīvību un laimi? Ja mēs dienu pavadām slinkumā, mūsos dzīvība nevairojas un mēs tādējādi laimi nesastapsim. Tā var tikt palaista garām iespēja būt laimīgiem. Slinkums nevar cilvēkā radīt laimes izjūtu. Cilvēka slinkums ir viņa zemes ķermeņa īpašība, kas nevairo gara augļus. Cilvēkam slinkums nedod neko.

Bet mēs taču gribam būt laimīgi! Laimīgi, ka dzīvojam un dzīvosim. Vakara stundā var izvērtēt dienas darbus. Ja jūs izjūtat laimi, tad jūs šo dienu neesat nodzīvojuši veltīgi. Tikai gara darbi, kas paveikti pasaulē, sagādā cilvēkam laimes izjūtu. Gandarījums un laime — tie ir dažādi jēdzieni. Pirmais pieder pasaulei, otrais — cilvēka garam.

Ar saviem skaistajiem darbiem, ticību un mīlestību mēs sagādājam prieku Dievam. Ja mēs protam dzīvot ticībā un paļāvībā uz Dievu, tad savus darbus varam dāvāt Dievam, jo tajos ir Dieva mīlestība. Dievs ir mīlestība, un tikai mīlestībā mēs spējam veikt skaistus darbus. Par šiem darbiem Dievs mums dāvā laimes izjūtu.

Visaugstākās laimes izjūta ir tā, kas nākusi no visuvarenā Dieva. Tā dod iespēju ar sirds mīlestību aptvert cilvēkus, pasauli un Dievu. Laime ir bezgalīgs maigums, mīlestība un prieks par visu, kas ir cilvēkā un apkārtnē.

Laime ir bagātība, ko dod Dievs. To nevar nopirkt. Laime pastāv Dievā un arī dziļi mūsos. Pie mums tā var atnākt atkarībā no mūsu ticības un darbiem ticībā uz Dievu. Laime ir Dieva atalgojums par labiem darbiem, atalgojums, kuru mēs pasaulē varam izjust.

Laime dod prieku par paveikto darbu, par nodzīvoto dienu, par ticības un mīlestības ceļu. Laime aptver pagātni un nākotni, tā apvieno visu vienā mirklī, kurš ir savienots ar mūžību. Dievs ir mūžīgs, un mēs varam būt savienoti garā ar Dievu, sevī izjūtot mīlestību un laimi. Dievs ir dzīvs mūžīgi, un arī mums ir dota iespēja tuvoties mūžīgajai dzīvošanai.

Laime aptver visu, tā dod pilnības izjūtu. Tā atver vārtus uz mūžīgo dzīvošanu Jēzū Kristū un ļauj apjaust cilvēka eksistēšanas jēgu. Tad cilvēks spēj saprast un novērtēt katra mirkļa lielumu. Cilvēks var saskatīt skaisto visā, kas ir apkārt, arī otrā cilvēkā.

Laime — tā ir liela bagātība, kura vairojas un nepazūd. Laimes izjūtu dod mūžīgais Dievs, tā krājas cilvēka garā. Laime, tā ir balva par visskaistākajiem darbiem, par taisnīgu dzīvošanu, par visu baušļu pildīšanu, par mīlestību uz Dievu un savu tuvāko.

Cilvēka debesu ķermenī ir gara sirds, kas ir gara augļu krātuve. Visi labie darbi, kas veikti, ievērojot bauslību, cilvēkā vairo gara augļus. Dievs par tiem atalgo, dodams laimi un prieku. Dieva dāvāto laimes izjūtu var salīdzināt tikai ar mīlestības un prieka izjūtām. Laime ir viens no augstākajiem cilvēka mantojumiem, kas nācis no Dieva Radītāja. Dievs vēlas, lai ikkatrs, kas ir dzīvs, būtu laimīgs.

Dievs pasaulē radīja Ādamu un Ievu, viņus svētīja un sacīja: „Augļojieties un vairojieties!” Dievs tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: „No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (I Mozus, 2:16,17) Ādams un Ieva krita grēkā, un pasaulē vairojās cilvēku grēka darbi. Cilvēki tapa varas un grēka darbu pilni, līdz Dievs nolēma pār pasauli sūtīt grēku plūdus, lai grēcīgos cilvēkus izdeldētu no zemes virsas.

Dievs lika cerības uz Nou un viņa ģimeni, lai pasaulē paliktu tikai tie, kas bija bez grēka.

Gadu simtiem ritot, cilvēki atkal apgrēkojās un Dievu neklausīja. Tad Debesu Tēvs pasaulē sūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu, lai caur Viņu tie, kas Dievam tic, tiktu atpirkti no grēkiem. Pateicība Dievam, ka caur Jēzu Kristu mēs tapsim pestīti!

Lai izdzīvotu, mums ir jāiet Dieva noliktais ceļš — jādzīvo bauslībā un mīlestībā. Tas nav viegli, bet tā ir vienīgā iespēja izdzīvot un palikt dzīviem. Pasaulīgā miesa daudz ko kāro, bet mums ir jābūt pret sevi prasīgiem. Miesai labpatīk viss, kas ir grēks. Grēks cilvēkā dzemdē nāvi. Mēs negribam nāvi! Mēs gribam dzīvību! Ja mēs vēlamies saglabāt savu dzīvību, tad mums ir jādzīvo pēc Dieva baušļiem.

Ikdienā cilvēki spriež un runā par daudzām pasaulīgām lietām un darbiem. Katram cilvēkam ir savs uzskats, savs atšķirīgs viedoklis. Tāda spriedelēšana neko nemaina, jo cilvēka viedoklis ir tikai cilvēka viedoklis.

Patiesība visā ir viena, un tā nāk no Dieva. Arī dzīvība cilvēkā pastāv, pateicoties Dievam. Cilvēks it visā ir saistīts ar Dievu. Cilvēkam pašam ir jāatzīst Dievs, tad viņā var ienākt apskaidrība no Dieva. Cilvēka domas ir tikai cilvēka domas. Cilvēks domā, Dievs dara. Dievs vēlas, lai ikviens no mums dzīvotu, bet tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēks Dievam tic, pilda Dieva baušļus un Dievu godā.

Dievs savu vēlmi un apsolījumu ir izteicis Bībelē. Caur Jēzus Kristus Jauno Derību mums ir dota Patiesība par to, kā mums jādzīvo. Katram cilvēkam ir jāiepazīst Bībeles vārdi, jo tie ir Dieva Vārdi. Katru dienu ir jāpilda Dieva Derības prasības, un tad mēs varam būt laimīgi par to, ko darām.

Laimes jēdziens aptver arī mūžību. Laimē mēs varam sajust mūžības dvesmu. Laime cilvēkā ienāk no Dieva, un tā mēs varam iepazīt Dieva esamību. Tieši ar laimi un pilnību Dievs ienāk mūsos. Dievs, radot cilvēku, viņa dzīvībā ielika arī laimes izjūtu. Par šo izjūtu spēcīgāka ir tikai mūsu dzīvība, jo tā radīta vispirms. Dzīvība un laime ir savienotas Dievā. Mūsu saikne ar Dievu veidojas ticības spēkā. Jo stiprāki mēs esam ticībā, jo vairāk mūsos var ienākt Dievs un dot visu nepieciešamo.

Viss, kas nāk no pasaules, pasaulē arī paliek. Bet viss, kas nāk no Dieva, paliek cilvēka gara sirdī. Ja Dievs cilvēka darbu ir atzinis, tad cilvēks par to saņem algu garā, aug cilvēka gara sirds un cilvēks kļūst laimīgs no tā, ko viņš dara. Katrs darbs ir jāveic godīgi un no sirds. Tāds darbs pasaulē ienes gaismu, un izgaismota tiek arī laba darītāja sirds. Laime cilvēkā uzplaukst ticībā un labo darbu rezultātā. Cilvēks pats ir savas laimes sējējs. Cik dienā laimes sēklu ir iesēts, tik pēc laika arī uzdīgs. Dažreiz laime jāgaida ilgi, bet tā noteikti atnāks, ja cilvēks darīs labus Dieva darbus.

Tāpat kā plaukstošs zieds rada prieku, tā arī uzplaukstošais cilvēka dzīvības zieds dod mums bezgalīgi maigu un patīkamu izjūtu, ka mēs dzīvojam un dzīvosim. Laime ienes mūsos spēku, jo tā nāk no Dieva. Laime stiprina mūsu ticību, jo tā nāk no Jēzus Kristus.

Laime vairo mūsu mīlestību, jo Dievs ir Mīlestība!

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.