Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

DEVĪTAIS BAUSLIS

 

Dieva devītais bauslis —

 

Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.

 

Katrs Dieva bauslis ietver Dieva likumu. Tātad Dieva desmit baušļi, kas pasaulē nākuši caur Mozu, un divi augstākie baušļi, kurus mums deva Jēzus Kristus, aptver pilnīgi visus Dieva likumus. Aiz katra Dieva baušļa ir likums, kurš aptver daudz plašāku jēgu, ne tikai tos vārdus, kurus mēs izlasām baušļos. Dievs mīt Garā un pasaulei deva baušļus, kas sevī aptver pasauli ar dziļu jēgu arī garā.

Ja cilvēks neiekāro sava tuvākā namu, bet tiecas pēc sava tuvākā varas vai arī valstsvīrs tiecas iekarot kādu citu valsti, tad viņš pārkāpj Dieva devīto bausli.

Iekārot sava tuvākā namu cilvēku dzen viņa paša skaudība vai arī tieksme pēc mantas un varas. Pats pirmsākums ir meklējams cilvēka skaudībā. Tātad, ja jums žēl, ka otram ir labāka māja vai kāda cita manta, tad jūsu dvēselē sāk dzimt skaudība. Pasaulē esošā manta ir domāta, lai cilvēkam būtu viss nepieciešamais dzīvošanai un viņa eksistencei. Bet reizē manta ir kā purva staignājs, kurš kādā mirklī var ieraut visu cilvēku. Tātad mantkārīgu cilvēku var pārņemt mantas kāre, no kuras ir grūti tikt vaļā. Līdz ar mantkārību cilvēka dvēsele top pārņemta ar izteiktu atkarību no mantas un tajā parādās tāda īpašība kā skaudība. Cilvēks nevar nopirkt uzreiz visu. Ja, piemēram, kaimiņš iegādājas kādu vērtīgu lietu, tad mantkārīgam cilvēkam tas skauž.

Jūs esat lasījuši Jēzus Kristus vārdus: Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva Valstībā.

Manta un bagātība cilvēku piesaista Zemei. Uz Zemes viss pakļauts nāvei un iznīcībai. Gars tiecas pēc debesīm un gara bagātībām, jo caur to tiek iegūta dzīvība. Pirmajā mirklī liekas, ka kāda lieta ir tik nepieciešama, bet paiet laiks, un šī lieta zaudē savu vērtību. Tātad tai nav noteicošā loma cilvēka dzīvē.

Ja cilvēks katru dienu domā par savu vai arī par citu cilvēku mantu, viņš vairs nedomā par sevi un savu dzīvību. Cilvēka gars top atstāts novārtā. Cilvēka miesa un dvēsele ir augsne mūsu garam vai, vienkārši sakot, pašam cilvēkam. Tātad cilvēkam ir iespēja radīt labu augsni sev pašam.

Mēs reizēm nopērkam kādu skaistu un noderīgu mantu. Tas ir labi, bet kāpēc gan par to līksmot nedēļām ilgi vai to pat savā veidā pielūgt? Jo vairāk uzmanības cilvēks mantai pievērš, jo atkarīgāks no tās kļūst.

Cilvēka dvēsele ir starpnieks starp cilvēka zemes ķermeni un debesu ķermeni. Ja cilvēks savā dzīvē vairāk domā par savu debesu ķermeni, tad viņa dvēsele vairāk pievēršas cilvēka garam. Bet, jo vairāk cilvēks domā par zemes ķermeni, mantu un pasaulīgām lietām, jo viņa dvēsele top vairāk piesaistīta pasaulei, tātad visam grēcīgajam un mirstīgajam. Dvēsele nevar sadalīties uz pusēm, jo tā ir viena.

Bērnam dvēsele ir tīra, un svaru kausi, kas izvērtē miesu un garu, ir līdzsvarā. Sākot no pusaudža gadiem, cilvēks vairāk pieķeras pasaulīgām lietām, tātad dvēseles viens svaru kauss nosveras uz cilvēka zemes ķermeņa pusi un ar to pašu mirkli zaudē viņa gars. Pusaudzim nav vai gandrīz nav grēka, tāpēc cilvēka gars daudz necieš. Pilngadīgs cilvēks ir atbildīgs par savu grēku. Tātad papildus grēka nastai nāk arī cilvēka atkarība no mantas. Ja bērns priecājas par mantiņu, tas ir jauki, jo viņam caur mantām ir dota iespēja iepazīt pasauli. Bērns nevar kļūt atkarīgs no mantas, jo Dievs bērnu atbrīvo no mantu sloga.

Citādi tas ir pieaugušajam. Ja cilvēkam pieder daudz dārgu lietu, no kurām viņš nekad negribētu šķirties, tad viņš ir loti atkarīgs no mantas. Atkarība no mantas ir skaidri redzama acīs. Tādos gadījumos acis ir piezemētas, smagnējas, šķiet, tās veidotas no zemes. Jūs zināt, ka vienīgā vieta, kur var būt redzams cilvēka gars, — tās ir acis. Tātad, ja cilvēka gars izgaismo viņa miesu, tad acis ir gaišas un gara gaismas pilnas. Dievs sākumā cilvēku radīja no zemes, vienlaicīgi izveidojot acis, caur kurām var spīdēt cilvēka gars. Ja jūs sastopat cilvēku ar iekšēja gaišuma izgaismotām, dzidrām acīm, tad ziniet, tas ir cilvēka gars, kas spīd un ir redzams pasaulei.

Acīs ir skaidri saskatāma atkarība vai neatkarība no pasaulīgas mantas. Ja cilvēks ir atkarīgs no mantas, viņam, protams, interesē un skauž sava tuvākā nams. Būtu taču jāpriecājas, ja kādam izdevies uzcelt skaistu namu. Bet kāpēc jāskauž?

Cilvēka skaudībai līdzi nāk vēlme sava tuvākā namu iznīcināt vai atņemt, tātad novēlēt viņam kaut ko sliktu. Atcerieties — cita cilvēka manta pieder tieši viņam! Mums tā nepienākas.

Ja mēs noskaužam sava tuvākā namu, tas nozīmē, ka mēs to iekārojam.

Šajā Dieva devītajā bauslī ir ietverta vēl dziļāka doma. Cilvēka vēlme iekārot sava tuvākā namu ir tikai sākums. Pēc mantkārības seko tieksme pēc visa, kas tuvākajam pieder, arī pēc varas.

Vēlme pēc varas, vēlme valdīt pār tuvākā namu un cilvēkiem, tā ir šā baušļa dziļākā jēga. Ja cilvēks tiecas pēc varas, tātad viņā ir radusies vēlme valdīt pār citiem cilvēkiem un materiālajām vērtībām. Vara reizē ir arī viens no visgrūtākajiem pārbaudījumiem, ko Dievs pasaulei ir devis.

Vai esat gatavs izturēt šo pārbaudījumu?

Ja savas ietekmīgās varas laikā kārojat sev nepiederošu mantu, jūs pārkāpjat Dieva devīto bausli. Ja kārojat pēc tuvākā mantas, tad jūs gribat atņemt to, kas pieder Dievam.

Dievs katram cilvēkam dod tik daudz, cik ir nepieciešams, bet vienlaicīgi viss pieder Dievam. Tātad, ja manta pieder jums, tad tā lai arī ir jūsu. Bet, ja kārojat sev nepiederošu mantu, tad kārojat to, kas pieder Dievam un kādam cilvēkam. Dievs no debesīm ir skaidri noteicis kārtību — tev nebūs iekārot sava tuvākā namu,.. nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.

Dievs aizsargā sev piederošo varu pār visu, ko Viņš ir radījis. Ja kāds valdnieks debesīs kāroja sagrābt varu uz Zemes vai kādas citas planētas, tad viņš kāroja uz Dievam piederošo daļu.

No šīs vienkāršās devītā baušļa prasības izriet, ka nevienam, kas mīt uz Zemes garā liels vai mazs, nav tiesību iekārot sev nepiederošo daļu. Ja Zeme ir Dieva radīta, tad tā Dievam arī pieder ar visu, kas ir uz tās.

Debesu Tēvs savu varu pār Zemi ir atdevis Dieva Dēlam Jēzum Kristum. Tātad neviens, lai neiekāro varu, kas pieder Dievam!

Neviens lai neiekāro sava tuvākā namu! Neviens lai neiekāro varu pār citu cilvēku! Neviens lai neiekāro varu pār kādu citu valsti un tautu! Visa vara pieder Dievam, un bargs sods nāks pār to, kurš grib atņemt tuvākajam piederošo namu.

Jēzus Kristus gara spēks pār Zemi un debesīm ir pilnīgs.

Dieva eņģeli piepilda Dieva apsolījumu, tāpēc nekārosim pēc tā, kas mums nepienākas!

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.