Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

SESTAIS BAUSLIS

 

Dieva sestais bauslis —

 

Tev nebūs laulību pārkāpt.

 

Pašā iesākumā Dievs uz Zemes radīja Ādamu un Ievu kā vīru un sievu. Tā Dievs jau pirmsākumā iedibināja kārtību — cilvēks atstās tēvu un māti, pieķersies savai sievai, un tie būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa, jo tos Dievs ar „jā” vārdu ir savienojis. Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkiem nav ļauts šķirt. Cilvēkam ir izvēle — noslēgt laulību — teikt vārdu „jā” vai vārdu „nē”. Ja abas puses ir vienojušās, teikdamas vārdu „jā”, tad ar to mirkli viņi top vīrs un sieva. Dievs pēc cilvēku pašu gribas savieno viņus vienā garīgā miesā, piešķirdams kopēju ģimenes auru un dodams spēku, lai šī ģimene kļūtu stipra, lai bērniem, kuri nāks pasaulē, būtu skaisti un stipri vecāki.

Dievs ar savu mīlestību un spēku gādā, lai vīrs un sieva savienojoties taptu par vienu miesu un dubultā spēkā varētu vairot savu mīlestību uz Dievu un cilvēkiem. Laulības ir īpašs brīdis cilvēka mūžā, jo pats Dievs uz mūžu mīlestībā savieno cilvēku sirdis. Dievs cilvēkus savieno, un, ko Dievs savienojis, to nevienam nav ļauts šķirt.

Ar laulībām cilvēka dzīvē viss mainās. Arī citi Dieva baušļi, kas attiecas uz ģimenes dzīvi, nāk klāt, un atbildība par to pildīšanu vienā dienā kļūst pilnīga. Šī viena diena izmaina cilvēka likteni. Ar laulību laikā izteikto vārdu „jā” cilvēkam ir jāsāk pildīt Dieva bausli — tev nebūs laulību pārkāpt.

Dievs vēlas, lai cilvēki, savienoti vienā miesā kā vīrs un sieva, mācītos savienoties ar Dievu Jēzū Kristū.

Jūs zināt, ka, pārgriežot ābolu uz pusēm, iznāk divas puses. Ja pārgriezīsim bumbieri, arī tad rodas divas puses. Ja mēs gribam atkal savienot vienā veselā pārgriezto ābolu, tad, saliekot abas puses, taps vesels ābols. Bet, ja saliksim ābola pusi ar bumbiera pusi, šis savienojums neveidos vienu veselu augli, bet būs divu augļu atsevišķu daļu salikums. Mēs nevaram no divu dažādu augļu pusēm izveidot vienu veselu augli.

Līdzīgi notiek ar cilvēkiem. Pirms cilvēks stājas laulībā, ar sirds mīlestību jāpārliecinās, vai patiešām ir atrasta viņa otrā puse. Sirds neļaus kļūdīties, jo cilvēka gars pazīst savu otro pusi, un tas caur cilvēka sirdi ar mīlestību pateiks pareizo lēmumu.

Dzīvē cilvēku attiecības var būt dažādas. Cilvēkus var vienot kopīgas intereses, kopēja manta vai kopīgi darījumi. Un var vienot arī draudzība un mīlestība.

Tomēr tas vēl neliecina par to, ka otrs cilvēks, partneris vai draugs patiešām ir šā cilvēka īstā otrā puse. Katram cilvēkam viena no lielākajām vēlmēm ir izveidot ģimeni un radīt pēcnācējus. Bet kāpēc cilvēki steidzas precēties, ja nav vēl atraduši savu īsto otro pusi?

Ja cilvēks pasteidzas apprecēties ar sev garīgi svešu otru pusi, tad Dievs šādu laulību nesavieno — ābola un bumbiera puses vienā veselā auglī nav savienojamas. Tātad, pārsteidzoties ar laulībām, cilvēks var izdarīt lielu kļūdu.

Jā, ābola puse un bumbiera puse nevar izveidot vienu veselu. Tātad cilvēkam pasaulē jāmeklē un jāatrod sava īstā otrā puse, tikai tad šie cilvēki varēs savienoties kā viens vesels un augt kopā gara mīlestībā un Dieva svētībā.

Pirms cilvēka dzimšanas uz Zemes Dievs gatavo nākamo vīra un sievas likteņu ceļus tā, lai viņi mīlestībā viens otru atrastu. Cilvēkam debesīs garā tiek atklāts viņa liktenis, tad vīrs un sieva dzimst uz Zemes apmēram vienā laikā, vienā vai arī dažādās valstīs. Viņu likteņu ceļi ir nolikti tā, lai tie krustotos tajā laikā, kad viņiem jākļūst par vīru un sievu.

Piedzimstot kā zēns un meitene, viņi aug dažādās ģimenēs, izglītojas, līdz kļūst pieauguši. Katram cilvēkam tiek dota iespēja iepazīt pasauli un cilvēkus, lai viņš īstajā satikšanās reizē nekļūdītos nākamajā vīrā vai sievā.

Tātad ziniet — tas ir liels Dieva nodoms, lai cilvēks uz Zemes sastaptu sava gara otru pusi, kļūtu par vīru un sievu un tad kopā garīgi augtu un pilnveidotos kā viens vesels.

Cilvēks var atgriezties Dievā tikai tad, kad viņš sevī ir radījis apstākļus un garīgi savienojies ar sava gara otru pusi.

Tas bija Dieva noslēpums, kas tagad top atklāts, jo tāda ir mūsu Dieva griba. Cilvēka divas puses veido vienu veselu.

Dievs pašā pirmsākumā garā radīja ļoti daudz cilvēku, tie bija radīti Viņam līdzīgi. Tātad ne divu dzimumu — vīrieti un sievieti —, bet viena dzimuma kā eņģeļus debesīs. Tā cilvēks debesīs arī dzīvo — viena dzimuma, līdzīgs Dieva tēlam.

Cilvēks dzimst uz Zemes, lai garīgi augtu, iepazītu Dievu un sevi. Dieva nodoms cilvēkā ir ļoti skaists. Dievs radīja pasauli — debesis, Zemi un uz Zemes radīja vīrieti. Tad no vīrieša ribas radīja sievieti. Un nosauca tos par Ādamu un Ievu.

Debesīs esošais gara miesas cilvēks bija viens vesels, kas ar Dieva dvašas spēku ienāca Ādamā. Kad tapa radīta Ieva, un daļa no Ādama gara tika iedvesta Ievā. Un tā tapa divi cilvēki miesā un divi cilvēki garā. Dievs šiem cilvēkiem izveidoja arī dvēseles, kurās ietērpa abu cilvēku garus.

Tātad pirmais vīrs un pirmā sieva uz Zemes bija Ādams un Ieva, un caur viņiem Dievs īstenoja šo bezgalīgi skaisto nodomu — cilvēka garu sadalīja divās dalās — vīrietī un sievietē.

Aizdedziet sveci un paskatieties tās liesmā — tā ir tik skaista! Tad paņemiet otru tādu pašu sveci un aizdedziniet to no pirmās sveces liesmas! Jūs redzēsiet divas degošas sveces, bet uguns liesma tām ir kopēja, uguns ir viena un tā pati, jo jūs aizdedzāt otru sveci no pirmās sveces liesmas.

Līdzīgas īpašības ir arī cilvēka garam. Tas var dalīties divās vienādās daļās, lai pēc tam atkal savienotos vienā veselā. Vīru un sievu vieno mīlestība, un ar šo mīlestību cilvēki savienojas vienā veselā, lai pēc tam varētu savienoties ar Dievu. Dalīts cilvēks nevar savienoties ar Dievu. Cilvēkam ir jāmeklē un jāatrod sava otrā puse.

Dievs savā gara lielumā var būt pilnīgi visur un visā. Arī katrā cilvēkā Dievs spēj sevi izpaust tā, lai Viņš varētu visu redzēt un pārvaldīt. Dievs radīja cilvēku, līdzīgu sev pēc tēla un spējām, tātad arī ar spējām garā būt dalītam un tā dzīvot vīrietī un sievietē pilnīgi līdzvērtīgi. Neviena puse neko nezaudē, bet tikai iegūst, atkal savienojoties. Tā cilvēks aug garā kopumā, tā pilnveidojas viņa gara miesa un tā cilvēkam, vienotam garā, debesīs būs iespēja dzīvot kopā ar Dievu. To cilvēku gara abas puses, kuri atzinuši Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu, debesīs Dievs savienos vienā veselā miesā uz mūžīgiem laikiem.

Kamēr jūs nepiedzimsiet no augšienes, vienoti veselā gara miesā, jums neredzēt Debesu Valstības! Ja cilvēks dzīvo garā dalīts vīrietī un sievietē, viņš ir pakļauts grēkam un nāvei. Nebēdājiet, jūsu „es” nekur nezudīs! Jūsu gars ir jūsu gars, to neviens neatņems. Tātad nesakiet, ka Dievs ir netaisns, jūs dalīdams divās daļās, bet pateicieties Dievam, jo, tikai savienojoties vienā veselā miesā Dieva mīlestības spēkā, jums tiks dota iespēja dzīvot mūžīgi. Pār garā vienotu veselu cilvēku nāvei vairs nav varas, jo tāds ir Dieva likums.

Dievs pirmsākumā cilvēku radīja kā vienu veselu, tad to dalīja divās dalās, lai abi savstarpējas darbības rezultātā augtu, vairotos, dotu mīlestības gaismu un krātu sevī gara augļus.

Visi izmantojam elektrību. Mūsu ikdienā tā darbina loti daudzas sadzīves iekārtas. Tas notiek, pateicoties tam, ka ir „+” pols un „-” pols, kuriem, savstarpēji savienojoties, rodas strāva.

Tāpat ir arī ar cilvēka gara miesas divām pusēm. Tām satiekoties un savienojoties, cilvēka gars aug. Cilvēka abām pusēm ir nepieciešams pildīt Dieva baušļus, dzīvot Dieva un cilvēku mīlestībā. Tad Dievs savienos vīru un sievu. Un viņi nebūs vairs divi, bet gan viena gara miesa. Ko Dievs ir savienojis, to nevienam nebūs šķirt.

Tātad jūs redzat, cik liels ir Dieva nodoms, pirmsākumā radot vīrieti un sievieti. Dievs dod iespēju pasaulē cilvēkiem vairoties, veidot savstarpējas skaistas attiecības. Vīram ir dota iespēja iepazīt mīlamo sievu, un sievai ir dota iespēja vispusīgi iepazīt savu vīru. Tā visu mūžu patiesi skaisti un laimīgi var dzīvot vīrs un sieva kā viens vesels, veidojot savu garu vēl pilnīgāku.

Dievs sargā šo savu patiesi pilnīgo nodomu cilvēkā. Tālab mums arī ir dots Dieva sestais bauslis — tev nebūs laulību pārkāpt.

Ja cilvēks atradis savu otro pusi, tad tas ir visai dzīvei, ja vien viņš laulību nepārkāpj. Ja cilvēks šo bausli pilda, tad Dievs sargā viņa ģimeni un vairo tās bagātību. Tikko cilvēks pārkāpj laulību, tā pār viņu nāk grēks un no viņa aiziet Dieva svētība. No tā cieš arī otra puse, arī bērni, jo Dievs arī ģimenei atņem savu svētību, un pār šo cilvēku nāk grēka likums.

Tāpēc viena ārlaulības sakaros pavadīta nakts var atņemt cilvēkam laimi un godu uz ilgu laiku, kamēr šis grēks netiks izpirkts.

Kā tad ir ar tām laulībām, kurās cilvēks nav atradis savu īsto otro pusi?

Katram ir jāzina, ka ikvienam jaunam cilvēkam Dievs uz Zemes ir sūtījis viņa otru pusi, tāpēc tā ir jāmeklē un jāatrod.

Ja cilvēks tomēr pārsteidzas un stājas laulībā ar to, kas nav viņa otrā puse, tad tādus cilvēkus kā vīru un sievu Dievs vienā veselā nesavieno. Tādu laulību var slēgt laulību namā vai baznīcā, tomēr Dievs šos cilvēkus vienā veselā nesavieno.

Ja līgava un līgavainis laulību ceremonijā ir teikuši vārdu „jā”, viņi kļūst par vīru un sievu miesā un uz viņiem sāk attiekties Dieva sestā baušļa prasības — tev nebūs pārkāpt laulību. Par katru laulības pārkāpšanu ir jāatbild pilnā mērā. Šajā gadījumā vīrs un sieva nav savienoti gara miesā, jo viņus nevar savienot — tās ir divu dažādu cilvēku gara miesas. Tomēr šie cilvēki, kuri teikuši vārdu „jā”, ir vīrs un sieva, un uz viņiem ar pilnu spēku darbojas Dieva sestais bauslis. Un tā visu dzīvi.

Vīrs nedrīkst šķirties, izņemot sievas netiklības dēļ. Un vīrs nedrīkst atšķirtu precēt. Kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību. Tātad Dieva sestais bauslis darbojas uz pilnīgi visiem precētiem cilvēkiem, arī uz tiem, kas Dieva baušļus nezina.

Tajās laulībās, kurās cilvēki nav atraduši savu gara otro pusi, viņiem ir iespēja augt garā, arī nevienoti dzīvojot. Tātad arī šā cilvēka gara otrā puse dzīvos šķirti no savas īstenās puses. Šajā gadījumā gara izaugsmes iespējas ir daudz mazākas. Dzīvojot dažādās laulībās, viena cilvēka gara puses, pildot Dieva baušļus, var dzīvot mīlestībā uz savu tuvāko un uz Dievu. Tātad Dievs visiem cilvēkiem dod iespēju garā augt un pilnveidoties, arī vientuļiem cilvēkiem, kuri nav dzīvojuši laulībā vai arī zaudējuši savu laulāto draugu.

Katram cilvēkam ir iespēja kļūt par garīgi skaistu un Dievu mīlošu cilvēku, jo pienāk diena, kad pēc aiziešanas no šīs pasaules cilvēks debesīs atkal sastop savu otru pusi, un tas ir vislielākais laimes brīdis, jo tad Dievs savieno divus vienā veselā, lai tie nekad vairs nešķirtos.

Uz Zemes dzīvo arī Dieva bērni, kuri garā ir kā viens vesels, tie ir dzimuši no augšienes. Tātad šajā cilvēkā nav vairs puse, bet viens vesels cilvēka gars, jo Dievs pēc baušļu izpildīšanas, grēku izpirkšanas un Jēzus Kristus atzīšanas ir savienojis abas gara puses debesīs. Dieva bērns ir skaists un pilnīgs savā būtībā. Tādus cilvēkus mēs pazīstam un ievērojam, jo viņi ir Dieva mīlestības pilni un pār viņiem bauslībai nav varas, jo pār tiem ir Jēzus Kristus Gars, kas šo cilvēku grēkus ir paņēmis uz sevis.

Dieva bērni uz Zemes arī veido ģimenes. Dievs par viņiem gādā, dodot viņiem blakām uzticamus cilvēkus, kuru miesā mīt eņģeļa gars. Nebrīnieties! Eņģeļi garā netiek dalīti nedz debesīs, nedz uz Zemes, tie vienmēr ir vienoti savā gara miesā.

Dievs radīja eņģeļus garā, kas pēc sava veidola atšķiras no Dieva un cilvēka. Eņģeļiem ir citāds gara izaugsmes ceļš. Tie arī iemiesojas uz Zemes un veido ģimenes. Tie iet pa Dieva kalpošanas ceļu un, dzīvojot blakām ģimenē kā vīrs vai sieva, tie kalpo Dieva bērniem. Šī kalpošana nav saprotama tā, kā cilvēks to iedomājas, — kalpot nenozīmē pazemoties otra priekšā un būt padevīgam. Kalpot otram cilvēkam var ar mīlestību un cieņu.

Kalpot Dievam ir jāiemācās katram cilvēkam un eņģelim. Mēs sākam šo ceļu ar Dieva bauslības pildīšanu, ar ticību uz Jēzu Kristu. Tad nāk brīdis, kad cilvēks, paļaujoties uz Dievu, visu sevi atdod Dievam, tā sākot patiesu Dieva kalpošanas ceļu. Šo ceļu mums parādīja Jēzus Kristus, kas to iemācīja arī saviem apustuļiem. Ja gribam zināt, kā ir jākalpo Dievam, tad varam atšķirt Jauno Derību un, to lasot, uzzināt, ka Dieva kalpošanas ceļš ir izgaismots ar visskaistāko Dieva mīlestības gaismu. Dievs par kalpošanu Viņam cilvēku atalgo ar visaugstāko — dod tam gara augļus un mūžīgo dzīvību.

Tātad Dieva bērnam blakām esošais eņģelis ar lielu mīlestību ir spējīgs kalpot savam dzīves draugam. Protams, arī eņģeļi ir pakļauti bauslības un grēka likumam. Arī eņģelis grēko un par grēkiem viņam jāatbild. Ikvienam cilvēkam uz Zemes jāatbild par Dieva baušļu nepildīšanu.

Laulībā abām pusēm — vīram un sievai — savstarpējās attiecībās ir jābūt iecietīgiem, godīgiem, līdzcietīgiem un saprotošiem. Mīlestība — tas ir visskaistākais saistošais posms, kas vieno cilvēkus visās dzīves situācijās. Esiet iecietīgi viens pret otru un mīliet viens otru! Dzīvojiet ģimenē ticībā Dievam, tad arī Dievs jūs neatstās! Neļaujieties krist kārdināšanā un pārkāpt laulību! Neiekārdiniet ar savu tieksmi arī citus! Par visu ir un būs jāatbild.

Pēc pirmās, otrās un trešās laulības pārkāpšanas cilvēka dvēselē ienāk netiklība. Šo nezāli cilvēkam sevī ir ļoti grūti izravēt. Ja cilvēks šajā pasaulē mirst ar netiklības pilnu dvēseli, tad — ak vai! — viņš nonāk dvēseļu pasaulē pie slepkavām un citiem netikļiem. Kā netikls cilvēks viņš šajā pasaulē vairās no ļauniem slepkavām, domādams, ka viņš tas labais, bet debesu dvēseļu pasaulē pēc Dieva sprieduma viņš nonāk tur, kur savus grēkus atstrādā arī slepkavas. Tā tas patiesi ir.

Tāpēc padomājiet, pirms sperat „kreisos” ārlaulības soļus! Dieva likums ir bargs. Ja cilvēks ir spējīgs nodot savu laulāto draugu, tad viņš var nodot arī Dievu. Nodevība ir viens no vissmagākajiem grēkiem, tāpēc arī sods tik bargs.

Dieva nodoms ir veidot cilvēku pilnīgu, vienotu garā un mīlestībā. Dievs sargā cilvēka gara abas puses, lai tās nepazustu, lai tās augtu, veidotos un atkal savienotos. Nevienam nebūs šķirt to, ko Dievs ir savienojis. Dievs jau pirmsākumā radot ir cilvēku savienojis kā veselu. Dievs nekad nevienam neļauj šķirt no cilvēka viņa otro pusi. Tāpēc ir tik bargs sods par laulības pārkāpšanu ar netiklību.

Katram dzīvot gribošam cilvēkam ir jādzīvo ticībā uz Dievu, sevi pilnveidojot, ir jāpilda Dieva bausli. Ir jātic Jēzum Kristum, caur kuru ved ceļš uz dzīvību. Ģimene ir pilnīga tad, ja tā tiek veidota ticībā uz dzīvo Dievu. Katram cilvēkam ir jāiemācās atzīt Dievu, tad Dievs parādīs ceļu uz Patiesību, kas mīt cilvēkā, uz mīlestību un paļāvību. Ticībā Dievs sargā ģimeni no laulības pārkāpšanas. Ja cilvēki ģimenē dzīvo saticībā un mīlestībā, tad ģimenē ienāks arī Dieva Svētais Gars, kas cilvēkus darīs bagātus ar mīlestību un Dieva spēku.

Vīrs un sieva nozīmē vīrieti un sievieti. Cita varianta nav. Nevar būt vīrs un sieva, kuri ir viena dzimuma cilvēki. Tāda laulība ir vislielākā netiklība. Cilvēks kļūst par geju viņa grēka un netiklības dēj. Tāpēc, ja kādam patīk veidot seksuālas un ģimenes attiecības ar sava dzimuma pārstāvi, tas nozīmē, ka viņš dara smagu grēku. Vajag atrast spēku, griezties pie Dieva, lūgt grēku piedošanu, tad Dievs cilvēku var atbrīvot no dvēseles aptumsuma un atgriezt pie veselā saprāta.

Vai zināt, cik homoseksuāli orientēto cilvēku dvēseles nepanesami smako? Viņi paši to nejūt, bet tas ir šausmīgi. Smagi kritušu homoseksuālistu miesa ir grēcīga pašos pamatos, jo viņos ir zudušas visas skaistās cilvēka miesas smaržas un izjūtas. Tādas attiecības pavada miesas iekāres mīlestība. Ar gara skaisto mīlestību tai nav nekāda sakara. Iekāres mīlestība ir īslaicīga. Tā ātri pāriet, bet dvēselē krājas atkal jauns grēks.

Jo vairāk cilvēks grēko, jo vairāk grēka spēkā aptumšojas viņa dvēsele. Tad var pienākt brīdis, kad miesā zūd harmonija un iestājas haosa stāvoklis — miesa zaudē ierastās īpašības un instinktus, tie top nedabiski.

Tev nebūs laulību pārkāpt. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav tiesību mainīt Dieva iedibinātu kārtību, kas pastāv jau kopš Ādama un Ievas laikiem. Mums jāpilda ikviena Dieva prasība par vīra un sievas attiecībām, kas ir vēstīta Vecajā un Jaunajā Derībā, jo tas ir Dieva likums mums visiem!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.