Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

PIEKTAIS BAUSLIS

 

Dieva piektais bauslis —

 

Tev nebūs nokaut.

 

Vārds „nokaut” ir smags vārds, jo ar to ir saprotama vardarbība, kas vērsta uz otru cilvēku. Mēs lietojam vārdu „nogalināt”. Tātad, ja cilvēks kādu cilvēku ir nogalinājis, tas atbilst arī vārdam „nokāvis”.

Vārds „nokaut” ietver sevī cilvēka darbību ne tikai fiziskā, bet arī dvēseliskā un garīgā līmenī. Ja cilvēks uz kādu cilvēku ar vārdiem sūta lāstu, kurā iekļauta doma otru cilvēku iznīcināt, tad šis cilvēks pārkāpj Dieva piekto bausli — viņš ar vārda un sava gara spēku grib otru cilvēku nokaut garīgi.

Cilvēka fizisku darbību uz citu cilvēku — nokaut, nogalināt — mēs saprotam un uztveram kā loti nežēlīgu rīcību. Slepkavas darbības motīvi mums nav pieņemami, jo viņus vada grēcīgās, kritušās dvēseles, kuras ir pilnas ar naidu, dusmām un vardarbību. Šādu cilvēku dvēseles ir ļoti smagas. Slepkavu acīs ir grūti skatīties, jo viņi ar savu nodarījumu ir krituši visdziļākajā miesas grēka aizā.

Tiesa spriež slepkavām sodu, un viņiem pelnītais ir jāsaņem. Slepkavas cietumā sāk savu grēka darbu izciešanas ceļu. Par katru cilvēka darbību jāatbild ir pašam. Daži slepkavas mūža ieslodzījumu, kas piespriests par nežēlīgu slepkavību, grib labāk nomainīt pret nāvessodu, sakot: viens mirklis, un ciešanas būs galā. Diemžēl viņi nezina, ka par cilvēka slepkavību viņiem būs jācieš smags sods arī debesīs. Tas būs daudzkārt smagāks nekā šeit, uz Zemes.

Jūs varbūt teiksiet — tas nav tiesa, jo debesīs taču visiem ir labi.

Mūsu Kungs, mūsu Dievs ir taisnīgs Dievs. Par katru grēka darbu ir jāatmaksā līdz pēdējam.

Tāpēc, ja cilvēks no šīs pasaules aiziet ar grēka nastu, šis grēks dvēseliskā līmeņa debesu pasaulēs būs jāizpērk visā pilnībā. Līdz taisnajai tiesai uz Zemes miruša cilvēka dvēsele un gars nonāk debesīs vienā no septiņu līmeņu dvēseliskām pasaulēm. Kā mēs šeit dzīvojam miesā, tā ar debesu ķermeni dzīvojam arī pēc nāves. Cilvēka dvēsele un gars pēc Dieva taisnā sprieduma nonāk vienā no dvēseļu pasaulēm, kuras Dievs ir radījis, lai tajās cilvēks spētu izpirkt savus grēkus.

Ja cilvēkam grēku nav, tad pēc pasaulīgās miesas nāves Dievs jau trešajā dienā cilvēka debesu ķermeni dara dzīvu, un viņš nonāk visaugstākā līmeņa dvēseļu pasaulē, kas ir visskaistākā un vispilnīgākā no visām dvēseļu pasaulēm. Tad pēc četrdesmit dienām šis laimīgais cilvēks nonāk Debesu pasaulē, kurā cilvēki dzīvo garā kopā ar eņģeļiem. Viņa dvēsele izgaist, jo tā kā apvalks gara pasaulē vairs nav vajadzīga.

Kamēr cilvēkam ir grēks, viņš dzīvo dvēseļu pasaulēs, kur savu grēku izpērk. Ja viss grēks ir izpirkts, cilvēks nonāk Debesu pasaulē, kas ir gara pasaule, kurā cilvēki un eņģeļi dzīvo garā. Tā ir ļoti skaista un gaismas pilna. Tur ir viss, lai dzīvotu — nekā tur netrūkst, un cilvēki laimīgi gaida Jēzus Kristus lielo dienu, kad varēs iemantot Debesu Valstību, kurā neviens cilvēks kāju nav spēris, jo tajā dzīvo pats Dievs.

Cilvēka laime ir nodzīvot šo dzīvi uz Zemes bez grēka un nonākt Debesu pasaulē, lai pēc tam Debesu Valstībā varētu dzīvot kopā ar Dievu. Tad Dievs pār saviem bērniem izlies savu gaismu, un vairs nebūs asaru un bēdu.

Bet slepkavām būs vieta uguns un sēra jūrā. Tās būs mūžīgas ciešanas un mūžīga nāve.

Nevienam nav Jauts pacelt roku pret Dieva radījumu — cilvēku. Par to nāk bargs sods. Slepkavu dvēseles nonāk vissmagākajā — zemākā pirmā līmeņa dvēseļu pasaulē. Dievs katram cilvēkam līdz taisnajai tiesai dod iespēju izpirkt savus grēkus, lai arī cik smagi tie būtu.

Pirmā līmeņa dvēseļu pasaulē cilvēks dzīvo dvēseles ķermenī, no kura nevar izrauties, tāpat kā cilvēks nevar izrauties no zemes ķermeņa. Tur valda pustumsa, aukstums, mūžīgs darbs un tikai darbs, ar kuru ir jāatstrādā padarītais grēks. Cilvēka dvēseli moka lielas sāpes visos dvēseles locekļos, kā arī slāpes.

Cilvēkam ar savām ciešanām un darbu jāatstrādā un jāizcieš viss smagais grēks, par kuru viņš ir nonācis šajā zemākajā dvēseļu pasaulē. Šos kritušos, grēcīgos cilvēkus uzrauga eņģeļi, kam ir Dieva spēks un īpašas pilnvaras. Cilvēki tur ir pakļauti stingrai kārtībai, un viņiem tiek mācīta cieņa pret Dieva baušļiem. Tur cilvēks aptver, ka Dievs viņu ir sodījis par viņa smagajiem grēkiem.

Ja cilvēks cenšas izpirkt savu grēku, pilda Dieva un Viņa eņģeļu prasības, tad pēc grēka izpirkšanas cilvēks tiek pārcelts uz augstāka līmeņa dvēseļu pasauli, tātad uz otrā līmeņa dvēseļu pasauli. Šajā pasaulē ir vairāk gaismas, vairāk siltuma, arī darbs tur ir vieglāks. Bet tikai mazliet vieglāks. Tur līdzās slepkavām grēkus izcieš arī burvji, netikļi un citi vissmagākā grēka darītāji. Tur katram ir dota iespēja izciest grēkus, tos dzēst, kā arī iepazīt Dieva baušļus.

Tātad ikvienam cilvēkam ir jāzina, ka par smagiem grēka darbiem šeit, uz Zemes, katrs grēks būs jāatstrādā debesīs, ja tos viņš nebūs izpircis uz Zemes.

Par smagiem noziegumiem notiesātajam cilvēkam ir iespēja savu grēku izpirkt šeit, uz Zemes, ja viņš sāk iet Dieva ticības ceļu un lūdz Dievu par grēka piedošanu. Ir jāizmanto katrs dzīves mirklis, lai mācītos grēku piedot un lūgt piedošanu. Ja cilvēks sācis iet šo grēka piedošanas ceļu, tad viņa dvēsele var tikt atbrīvota no grēka, un cilvēka gars var ieraudzīt un pārvērst pašu cilvēku. Ikvienam cilvēkam ir iespēja dzīvot kopā ar savu garu laimē un mīlestībā. Mums tas ir jādara, lai dzīvotu arī debesīs!

Kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri, būdami varas pārstāvji, sūta citus cilvēkus slepkavot karā?

Tādi cilvēki pārkāpj Dieva piekto bausli. Ja cilvēks sūta citu cilvēku nogalināt, tad uz viņa ir grēks pēc Dieva piektā baušļa prasībām. Vēlme nogalināt rada cilvēkam grēku, par kuru viņš nesīs atbildību, gluži līdzvērtīgu kā cilvēks, kurš kādu nokauj.

Gadsimtu gaitā dažu valstu politiķi un to vadītāji izraisa karu ar kādu valsti vai, īstenojot savu gribu, uzsāk vardarbību vai pat iebrūk citā valstī. Arī šo valstu vadītāji un viņu piekritēji ir pilnīgi atbildīgi par savu lēmumu. Uz šiem cilvēkiem gulstas grēka nasta par nogalinātajiem. Šādu valstu politiķi domā, ka viņu lēmums ir pareizs un nepieciešams. Bet Dieva piektā baušļa prasība — tev nebūs nokaut — darbojas uz visiem cilvēkiem vienādi.

Arī nāvessodu tiesa nedrīkst piespriest, lai kā mēs gribētu sodīt kādu nežēlīgu slepkavu. Mums nav tiesību atņemt dzīvību otram cilvēkam. Šiem slepkavām jādod iespēja izpirkt savus grēkus šeit, uz Zemes.

Dievs ir taisnīgs, un visās Viņa valstībās darbojas Dieva likums ar taisnīgu sodu. Tātad slepkavas tik un tā saņems pelnīto sodu un izpirks savus grēkus caur lielām ciešanām.

 

Tev nebūs nokaut.

.

Mums ir jāpilda Dieva piektais bauslis!

Mums nav tiesību pacelt roku un nogalināt otru cilvēku fiziski, nedz ar savām vēlmēm kādu iznīcināt.

Ja cilvēks ar vārdiem novēl otram cilvēkam nāvi, tad viņš ir izdarījis slepkavību garīgā līmenī. Tautā to sauc par lāstu uz nāvi.

Ja cilvēks garā ir vājš, tad viņam arī vārda spēks ir loti vājš. Tāds cilvēks garā stipram cilvēkam nevar neko nodarīt. Bet, ja cilvēks garā ir liels un stiprs, tāda cilvēka vārdam ir ļoti liels spēks. Tas nozīmē, ka garā stipriem cilvēkiem loti jāuzmanās, lai kāds viņa Jauns vārds vai pat doma otru cilvēku neievainotu.

Garā liels cilvēks var darīt pasaulē loti daudz laba. Bet, ja tāds cilvēks krīt grēkā un viņa dvēsele aptumšojas, tad viņš var nodarīt pāri daudziem cilvēkiem.

Mums jākontrolē, ko sakām un ko domājam. Vārdiem un domām ir liels spēks. Cilvēks vispirms izdomā, ko celt, gleznot vai komponēt, un tad īsteno savu projektu. Vispirms viss top dziji cilvēka gara domās, tad tas var tikt īstenots pasaulē, jo garā ir jau tapis.

Tāpat ir ar Jaunu vārdu un domu — ja tie ir tapuši, tie jau ir sasnieguši mērķi. Tāpēc apdomāsim, ko sakām, kontrolēsim savus vārdus, lai tie nenodara ļaunu citiem cilvēkiem!

Ja cilvēks kādu ir nolādējis uz nāvi, tad cietušā cilvēka gars, dvēsele un miesa tiek ievainota ar šo nāvīgo lāstu, un tas viņa miesā sāk darboties. Ar nāvīgu lāstu ievainotajam cilvēkam miesā un dvēselē tiek bremzēti dzīvībai nepieciešamie procesi, un cilvēks sāk novājēt un slimot. Ārējie slimības simptomi var būt dažādi un bieži vien nav izskaidrojami.

Cietušā cilvēka gars tiek ievainots līdz trešajam gara miesas līmenim; no tā cieš dvēsele un miesa. Tāds lāsts ir pirmcēlonis vēža slimībai. Cilvēka acis saskatāmas šīs slimības pazīmes, un visam cilvēka ķermenim iet cauri lāsta darbības spēks. Ja cietušais cilvēks to pamana laikus, tad viņam jālūdz Dievs, lai Dievs ar savu spēku lāstu noņem. Pār cilvēka garu vara ir tikai Dievam, un noņemt lāstu no cilvēka gara miesas var vienīgi Dievs.

Ja kāds cilvēks domā, ka viņš ir noņēmis lāsta darbību no otra cilvēka, tad viņš maldās. Cilvēks ar savām enerģijām var darboties dvēseliskā līmenī, aptverot arī zemes ķermeni. Bet lāsts, kas izteikts ar vārdu, kurš nāk no gara, ievaino arī cilvēka gara miesu.

Tātad vispirms ir nepieciešams, lai būtu vesels cilvēka gars. Ja cilvēka gars ir vesels, tad arī visa miesa var būt vesela. Dzīvība cilvēkā sākas no Dieva dotās gara sirds un cilvēka gara. Tad šis cilvēka dzīvības spēks apņem visu cilvēka miesu, kurā tiek uzturēti visi dzīvībai nepieciešamie procesi.

Mums ir jāpaļaujas uz Dievu, un tad mēs tapsim glābti — arī no ļauna lāsta ietekmes.

Ar savu ticību un dzīvi cilvēkam ir jāapliecina uzticība Dievam. Dievs lāsta ietekmi noņems, ja mēs būsim apliecinājuši savu patieso ticību un paļāvību uz Jēzu Kristu.

Mēs zinām, ka ir cilvēki, kuriem tīk nodarboties ar burvestībām. Mēdz teikt: tie ir burvji, kas par savu arodu ir izvēlējušies otram cilvēkam nodarīt ļaunu ar burvestības spēku. Burvestības darbība tiek veikta cilvēka dvēseliskā līmenī un tiek īstenota pasaulīgā vidē. Ar burvestību ir saprotama maģiska vardarbība ar nolūku otram cilvēkam uzspiest savu gribu vai to nokaut.

Gadsimtu gaitā uz pasaules dzīvoja un zemes ķermenī iemiesojās dažādi gari un dvēseles, kuriem bija spēja uz burvestībām vai maģiju. Pa šiem gadiem ļaunu burvību māksla attīstījās, un cilvēki pasaulē varēja apgūt prasmi, kā ar maģisku spēku iedarboties uz otru cilvēku un uzspiest viņam savu gribu.

Cilvēka darbība dvēseliskā līmenī nav pakļauta tādam telpas un laika ierobežojumam kā cilvēka darbība fiziskajā pasaulē. Līdz ar to burvji var koncentrēt savu spēku un darbību uz cilvēku, kurš atrodas pavisam citā vietā un arī laikā. Ja burvis savu ļaunumu ir koncentrējis uz kādu cilvēku, tad šā burvja rīcība sāks iedarboties tajā vietā un laikā, uz kuru tā ir nolikta. Tādos gadījumos lietā tiek laisti dažādi noburti priekšmeti, zīmes un darbības.

Ja jūsu sirds sajūt kaut ko sliktu vai arī ir izdarīta kāda burvestība, tad lūdziet Dievu un paļaujieties uz Viņu. Dievs ar Svēto Garu sadedzinās burvestības spēku, un tas zudīs.

Pateicoties Dieva varenībai, burvju spēks ir ierobežots, un viņu ļaunums lai paliek viņos. Pār burvjiem taisno tiesu spriedīs Jēzus Kristus, un viņu vieta būs degošā uguns un sēra jūrā.

Katram cilvēkam ir jāpilda Dieva baušļi, un mums nav atļauts vardarbīgi rīkoties ar otru cilvēku.

Katra diena lai sākas ar lūgšanu un paļāvību uz Dievu! Ja mēs pratīsim paļauties uz Dievu, tad Dievs mūs nepametīs. Nekāds ļaunums nevar būt pārāks par Dieva varenību. Dievs, cilvēku no rīta stiprinot, sūta pār viņu Aizstāvi — Dieva Svēto Garu.

Lai mūžīga ir mūsu paļāvība uz Dievu visās mūsu lietās un darbos!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.