Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

CETURTAIS BAUSLIS

 

Dieva ceturtais bauslis —

 

Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.

 

Mēs esam dzimuši no tēva un mātes miesas, un mūsos ir daļiņa no viņiem. Mēs vienmēr būsim lielā pateicībā savam tēvam un mātei, ka esam nākuši pasaulē.

Kā no Debesu Tēva esam radīti pirmsākumā, tā šinī pasaulē nākam no mūsu vecākiem. Tātad pastāv garīga saikne ar Dievu un arī ar mūsu vecākiem.

Vecākus un bērnus visu mūžu savieno garīga saikne. Tēva un bērna, mātes un bērna gara sirdis ar Dieva svētību kopš dzimšanas ir savienotas ar gara pavedienu. Tā ir garīga un dvēseliska saikne, daudzkrāsaina kā varavīksne, kas savieno bērnu ar vecākiem un arī otrādi.

Tātad Dievs kopš bērna dzimšanas vecākiem un bērniem dāvā šo saikni, lai viņi spētu viens otru mīlēt, lai spētu palīdzēt, ja kādam no viņiem ir grūtības, lai iemācītos viens otru cienīt un godāt. Pateiksimies Dievam par šo lielo dāvanu, kas garīgi un dvēseliski mūs saista ar vecākiem un ar mūsu bērniem! Mēs varam būt droši, ka Dieva dāvātā saikne pati nepārtrūks, jo tā ir Dieva dota.

Ja cilvēki nepilda savus vecāku pienākumus un atsakās no bērna, tad Dievs šo svēto saikni sarauj un no tā paša mirkļa bērns kļūst bārenis. Tādi vecāki šo gara pavedienu pazaudē uz mūžu, un tas netiek atjaunots.

Ja kāds ir izlēmis spert tik smagu soli, tad ziniet, ka atpakaļceļš garīgās saiknes izveidošanai nav iespējams. Jūs varat atgriezties pie bērniem un dzīvot, bet Dievs garīgo saikni ar bērniem vairs neatjauno.

Pamestam bērnam — bārenim — var būt aizgādņi, un ir jauki, ja tas tā ir. Tādos gadījumos aizgādnis var lūgt Dievam, lai viņa un aizgādājamā bērna starpā tiek izveidota līdzīga garīga saikne kā starp vecākiem un bērniem. Dievs var dot svētību un izveidot šādu garīgo saikni. Tad bērns un aizgādņi būs daudz laimīgāki savās kopējās ģimenes attiecībās.

Ko dod šī garīgā un dvēseliskā saikne?

Tā dod ļoti daudz. Ja vecāki ir garīgi un dvēseliski stipri, tad daļu no sava stipruma vecāki dod bērniem. Dodot cilvēks iegūst. Dodot cilvēks nekad nezaudē. Dotais cilvēkam nāk atpakaļ no Dieva.

Tātad vecāki saviem bērniem ik dienu var dot ļoti daudz enerģijas, izjūtu, spēka. Ar vecāku gādību enerģētiski nostiprinās bērna aura. Bērna un vecāku starpā izveidojas arī intelektuālā saikne. Tātad tās spējas un iespējas, kas piemīt vecākiem, ar garīgo saikni tiek nodotas bērniem. Protams, ir vajadzīga skola un dažādas mācību stundas, bet ar šo garīgā un dvēseliskā līmeņa saikni bērnā tiek pavērtas iespējas ļoti ātri apgūt to arodu, ko prot bērna vecāki, gūt tās iemaņas vai spējas, kas piemīt vecākiem.

Šī saikne nav fiziska līmeņa saikne. Tā ir dvēseliska un garīga līmeņa saikne. Tātad vecāku un bērna gars un dvēsele atrodas nepārtrauktā saistībā. Ja bērns ir mazs un vecāki gādā par viņu, tad šī saistība ir visaktīvākā. Jo pieaugušāks kļūst bērns, jo mazāk aktīva kļūst dvēseliskā saikne. Bet garīgā saikne ir konstanta, tātad nemainīga lieluma saikne starp vecāku un bērnu gara sirdīm.

Garīgā saikne starp vecākiem un viņu bērniem pilnveidojas ar savstarpējo mīlestību. Jo lielāka mīlestība valda ģimene, jo pilnīgāka un skaistāka izveidojas garīgā saikne starp visiem mīlošajiem ģimenes locekļiem.

Tātad ziniet — Dievs cilvēkam dāvājis mīlestības saikni jau no bērnības, lai viņš mācītos mīlēt savus tuvākos. Tā ir mūsu pirmā mīlestības stunda — starp bērnu un viņa vecākiem. Un tā mums no Dieva dāvāta jau kopš dzimšanas. Sargāsim to un pilnveidosim, jo tā ir mūsu pirmā iespēja iemācīties mīlēt!

Bērnība ir skaists laiks. Tā ir kā daļa no skaistas pasakas. Saulainā bērnība, pilna prieka un vecāku mīlestības. Ar vecāku gādību mēs satveram visu, ko spējam satvert. Mēs mācāmies mīlēt, jo mūs mīl.

Mīlēsim savus bērnus, jo viņi no mums gūst mīlestību un mācās mīlēt! Bērns ar vecāku mīlestību satver tās garīgās lietas, kuras mīt tēvā un mātē.

Dažu bērnu vecāki varbūt ir mazrunīgi, bet viņu mīlošās sirdis bērnam dod vairāk nekā lieka pļāpāšana. Nepalaidīsim garām šo iespēju mīlēt un būt mīlētiem! Tieši ar pirmo bērna piedzimšanas dienu sāk veidoties tā mīlestība, kura ģimenē paliks visu laiku. Dzīves gaitā pār bērniem un vecākiem nāk tik daudz likteņa pārbaudījumu, un šī mīlestība ir ļoti vajadzīga.

Vai tā nav laime — aizbraukt pie vecākiem ciemos un sasildīt viņus ar savu mīlestību? Vai nav laime vecākiem atbraukt pie saviem bērniem un viņus sasildīt ar mīlestību un gādību? To visu mums dāvājis Dievs un noteicis kā ceturto bausli – godini savu tēvu un māti!

Šajā bauslī ir ietverta arī Dieva mīlestība un gādība. Dievs rūpējas par mums, lai mūsu ģimenes tiktu veidotas stipras un skaistas.

Ar šo bausli tiek dots ari Dieva apsolījums —

 

godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.

 

Tātad no šā baušļa pildīšanas ir atkarīga mūsu labklājība un dzīves ilgums. Dievs vienā bauslī ietver prasību un apsolījumu.

Mūsu Dievs ir arī mūsu Debesu Tēvs, kas rūpējas, lai mums nekā netrūktu. Šis apsolījums tiek dots, lai mēs zinātu, ka arī citi baušļi spēj sniegt iespēju ilgi dzīvot šajā zemē. Tomēr tieši ceturtajā bauslī tiek dots šis Dieva apsolījums.

No tā secinām, cik spēcīgs ir ceturtais bauslis un cik svarīgi ir to pildīt. Tas nav grūti izpildāms — godāt savu tēvu un māti.

Bet kāpēc tas tik bieži tiek aizmirsts?

Kāpēc ikdienas steiga un darbi šķiet svarīgāki par ceturtā baušļa prasībām? Kāpēc dienas garumā cilvēks ne reizi neatceras savus vecākus, kuri varbūt jau ir ar sirmām galvām?

Vārdi „godini savu tēvu un savu māti” nenozīmē, ka pietiek viņus apciemot reizi mēnesī vai — vēl sliktāk — reizi gadā. Šīs baušļa prasības attiecas uz katru dienu. Tāpat kā visu citu baušļu prasības. Ja ir teikts: tev nebūs zagt, tas nozīmē, ka nedrīkst zagt ne šodien, ne rīt, ne dienā, ne naktī.

Tāpat mums jāpilda ceturtā baušļa prasības katru dienu.

No rīta, kad lūdzam Dievu, neaizmirsīsim pieminēt arī savus vecākus un bērnus! Tā veidojas dzīvā saikne starp vecākiem un bērniem.

Ja mēs no rīta savā lūgšanā pieminam savus vecākus un bērnus, tad Dievs svētī mūsu ģimeni, tā top stipra un Dieva aizsargāta. Kā veidojas Dieva svētīta un stipra ģimene, tā veidojas arī stipra un Dieva svētīta valsts, ja tajā dzīvo Dievam ticīgi cilvēki. No tā aug valsts labklājība un arī cilvēki kļūst gaišāki.

Pēc tā mēs varam secināt, kāda katra valsts ir. Ja valstī ir nemieri,   nesaskaņas,  tad  tas  pats  notiek  arī  šajā  valstī dzīvojošās ģimenēs. Un līdzīgi — ja ģimenēs valda vardarbība un ienaids, tad arī valsts politika bieži vien ir orientēta uz vardarbību un ienaidu.

Dievs caur tēva un mātes mīlestību mūs māca mīlēt Debesu Tēvu. Mēs godājam savus vecākus un tā mācāmies godāt Dievu, visa Radītāju. Tā mūsos ienāk Dieva mācība, mums jāmācās Dievu godāt.

Gods Dievam augstībā!

Kā mums iemācīties godāt Dievu? Ar ceturtā baušļa pildīšanu mēs sākam šo lielo mācības stundu.

Kā mēs dzīvē iemācīsimies godāt savus vecākus, tā iemācīsimies godāt arī Dievu.

Ja jums kas nepatīk savos vecākos, nav jūsu spēkos to izmainīt. Jūsu vecāki kā visi cilvēki ir ar savu skaistumu un arī ar daudzām nepilnībām. Bet vecāku nepilnības lai nav par šķērsli jūsu mīlestībai uz viņiem! Lai nav par iemeslu, ka jūs viņus aizmirstat godāt! Lai nav par šķērsli jums apciemot vecākus. No tā iegūsiet jūs, jūsu vecāki un pat visa tauta.

Jo ar ceturto Dieva bausli nāk liels apsolījums — jūs varēsiet ilgi dzīvot šajā zemē.

Tātad ne vitamīniem bagāts uzturs ir pirmajā vietā jūsu ilgdzīvošanai, bet gan šajā ceturtajā Dieva bauslī iekļautā prasība — godini savu tēvu un māti.

Mūsu Debesu Tēvs mūs loti mīl. Dieva mīlestība ir tik neizmērojami liela. Tā aptver visu, kas ir radīts, tā aptver mūs, mūsu vecākus un bērnus.

Kā Dieva mīlestība lai ienāk mūsos?

Tā var ienākt mūsos ar Dieva baušļu pildīšanu un vecāku mīlestību. Dievs ir noteicis savus likumus, kā mēs, cilvēki, varam saņemt Dieva mīlestību un žēlastību. Jā, tieši ar visu baušļu pildīšanu.

Ar bauslību tiek noteiktas prasības, kuras mums ir jāizpilda vispirms. Un tikai tad, pēc baušļu pildīšanas, Dievs mums var dāvāt ticību. Pēc šīs Dieva dāvanas — ticības saņemšanas — cilvēkam ir jāmācās atzīt Jēzu Kristu, caur kuru mums tiek doti augstākie, mīlestības baušļi — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko.

Bet vispirms ir bauslības pildīšana, un caur to mums tiek doti pirmie mīlestības augļi. Sākumā cilvēkā mīlestība ienāk ar bauslības pildīšanu, tad ar Dieva Svēto Garu Jēzū Kristū. Bauslības likumi nav atcelti, tie darbosies līdz pasaules galam. Tātad mums ir jāzina Dieva baušļi un tie jāpilda, lai kādā amatā un dzīves situācijā mēs būtu. Nav tāda izņēmuma gadījumu, kad Dieva baušļi tiktu atcelti.

Darbojas tikai viens Dieva likums. Visur un vienmēr.

Tikai caur bauslību var nākt mīlestība Jēzū Kristū, un tikai Jēzus Kristus cilvēku var atpirkt no bauslības, dāvājot cilvēkam Dieva bērna garu, kurš nav pakļauts bauslības likumam, jo pilda Dieva augstākos mīlestības baušļus.

Tas nenozīmē, ka Dieva bērnam nav jāpilda baušļi, gluži vienkārši viņš vairs nav atkarīgs no šiem baušļiem. Jēzus Kristus Dieva bērnu ir atbrīvojis no bauslības, izpirkdams viņu no grēkiem ar savām asinīm un ciešanām. Tā ir dārga maksa par katru Dieva bērnu.

Dieva Dēls nāca pasaulē, atdeva savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par tiem, kas bija pildījuši bauslību, kuros bija sakrāta mīlestība un ticība vienpiedzimušajam Dieva Dēlam.

Lūk, cilvēka lielā uzvara pār grēku, jo, izpildot bauslību, viņš ticēja, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls!

Godāt savu tēvu un māti nozīmē, ka nedrīkst grēkot uz vecākiem ar sliktiem vārdiem, ar ļauniem darbiem, jo Dievs vecākus un ari bērnus aizstāv. Dievs ir taisnīgs Dievs un spriež pēc mūsu darbiem un domām. Mēs nedrīkstam vecākus kaut kā apsaukāt, jo mums no Dieva ir dots viņus godāt.

Par katru grēku uz vecākiem cilvēks no Dieva saņem grēka dubultdevu. Tas ir tāpēc, ka pēc vecāku nievāšanas un apgrēkošanās cilvēks var grēkot arī uz Dievu. Tas ir kā brīdinājums un reizē arī saudzīga darbība no Dieva puses, lai mēs nekristu grēkā uz Dievu. Mums ir jāatbild par katru nepatiesu vārdu, ko esam teikuši uz vecākiem. Tātad — ja mēs saviem vecākiem melojam, tad saņemam par šo grēku divkārši. Tāpēc veidosim attiecības ar vecākiem skaistas pat tad, ja mūsu vecāki ir kļūdījušies savās dzīves gaitās!

Reizēm vecāki šķiras. Tādā gadījumā pārtrūkst saikne starp vīru un sievu. Cilvēks ir atbildīgs par pieņemto lēmumu šķirties.

Jaunajā Derībā ir skaidri teikts, ka šķiršanās iemesls var būt tikai netiklība, kas nākusi no sievas puses. Un ir arī teikts: kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

Ja cilvēki precas, tad vīrs un sieva būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Ja cilvēks precoties ir teicis vārdu „jā”, tad viņam par šo vārdu visu mūžu ir jāatbild. Ja Dievs cilvēkus laulībā savieno, tad nevienam cilvēkam nav ļauts laulību šķirt.

Tātad vīru un sievu, ko laulībā savienojis Dievs, vieno garīga saikne, kas pēc sava satura un izskata ir līdzīga saiknei, kas ir starp vecākiem un bērniem. Šī vīra un sievas saikne savieno abu cilvēku garus un dvēseles, un tiek izveidota viena kopēja ģimenes aura. Kā visapkārt cilvēkam ir aizsarg aura, tāpat Dievs izveido arī kopējo ģimenes auru.

Starp vīru un sievu pastāv garīga saikne un kopēja ģimenes aura, kas ģimenei dod divkāršu spēku un iespēju veidot skaistas attiecības, dod iespēju būt stipriem šajā pasaulē un savstarpēji palīdzēt ar mīlestību, spēku un izturību.

Ziniet, ka vienotā ģimenē bērns no vecākiem var saņemt daudz vairāk nekā tad, ja vecāki ir šķīrušies. Bērns no šķirtiem vecākiem caur garīgu saikni saņem tikai pusi no iespējamā. Izņēmums ir retie gadījumi, kad viens no vecākiem, dzīvojot ticībā uz Dievu, ir garīgi stiprs, kā arī tad, ja kāds no vecākiem ir pāragri miris. Tādus bērnus — bāreņus — Dievs sargā un dod no sevis visu, lai bērnam netrūktu garīgās enerģijas.

Tāpēc padomājiet par bērniem, pirms sniedzat šķiršanās pieteikumu! Ja jums ir bērni, jums jāveltī laiks viņiem, lai tie būtu skaisti, stipri un veseli! Vecāki atbild par bērniem. Vecāki nedrīkst būt cietsirdīgi pret bērniem. Dievs bērnus sargā. Cilvēks nedrīkst bērnus sist un varmācīgi pakļaut.

Kādi jūs būsiet pret bērniem, tādi būs bērni arī pret jums. Ar gadiem viss nāk atpakaļ. Kāpēc vecumdienās raudāt gaužas asaras, ja var jau šodien savus bērnus uzraudzīt un audzināt ar mīlestību! Mēs saviem bērniem jau bērnībā varam iemācīt pildīt Dieva ceturto bausli.

Kā mēs godāsim savus bērnus, tā viņi mācēs godāt arī mūs. Tā visiem būs iespēja iemācīties godāt Dievu, mūsu Kungu un glābēju!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.