Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

PIRMAIS BAUSLIS

Dievs caur pravieti Mozu pasaulei darīja zināmus Dieva desmit baušļus. Mēs tos varam lasīt Bībelē un saprast, ka tie ir Dieva baušļi (II Mozus 20:1—17). Šie baušļi ir pamatprasība cilvēkiem, tie ir Dieva likumi, kuri mums visiem jāievēro. Ja cilvēks pilda visus desmit baušļus, tad, atzīstot Jēzu Kristu, viņam ir iespējams izpildīt arī divus visaugstākos baušļus — mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Lai iemācītos mīlēt Dievu un savu tuvāko, jāizpilda katra desmit baušļos iekļautā Dieva prasība. Jēzus Kristus Jaunajā Derībā parāda ceļu, kā panākt, lai cilvēks izpildītu visaugstākos Dieva baušļus, kā iemantot mūžīgo dzīvību.

Mums katram ir jādomā, kā dzīvot, lai ikviens no mums būtu dzīvs pēc šīs dzīves, kā nodzīvot šo dzīvi, lai spētu ieiet Debesu Valstībā.

Tātad pirmā prasība — jāpilda Dieva desmit baušļi.

Dieva pirmais bauslis —

Es esmu tas Kungs, tavs Dievs. Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdeni zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu taisnīgs Dievs.

Pirmais bauslis no desmit ir arī visaugstākais. Tas nozīmē, ka ikviena cilvēka atbildība par šā baušļa pildīšanu arī ir vislielākā.

Debesis, Zemi, cilvēkus un visu, kas ir uz Zemes, ir radījis Dievs. Visa pirmsākums arī ir Dievs. Dzīvības spēks mūsos arī nāk no Dieva. Viss, kas mēs esam, viss ir no Dieva. Mums tas jāatzīst kā Patiesība.

Tā ir Dieva visaugstākā prasība – cilvēkam Dievs jāatzīst kā visa Radītājs, jo tā tas patiešām ir.

Ja cilvēks neatzīst Dievu, tad viņš nevar atzīt, ka visu ir radījis Dievs. Ja cilvēks neatzīst Dievu, tad viņš maldās savas dzīves ceļos un nespēj atrast Patiesību. Tādi cilvēki sāk pielūgt citus dievus, tēlus vai dievekļus, tātad tos, kuriem ar Zemes, debess un cilvēku radīšanu nav nekāda sakara.

Daudzi jo daudzi debesīs bija gribējuši kļūt lieli un vareni, sagrābt Dievam piederošo varu, uzveikt svētos. Bet tas nav iespējams. Nav iespējams uzvarēt Dievu, kas visu radījis tā, ka viss ir Viņā un Dievam ir pilnīga vara pār ikvienu radījumu.

Jūs esat dzirdējuši vai redzējuši, ka vesels cilvēks pēkšņi nomirst. Ārsti meklē un atrod iespējamo vainu, kas izraisīja nāvi. Bet tās jau ir tikai sekas. Kāpēc šis cilvēks pēkšņi nomira? Tāpēc, ka Dievs bija izlēmis viņu paņemt debesīs tieši tajā dienā. Cilvēkam nav iespējams izmainīt Dieva gribu. Tā vienmēr ir likums, kurš darbojas absolūti un pilnīgi. Tātad neviens nav spējīgs apturēt nāvi, ja tā nāk pār cilvēku pēc Dieva gribas. Tas tā notiek — un viss. Dieva vara ir pilnīga un aptver visu, kas ir radīts.

Ja cilvēks savā vājumā atzīst citus dievekļus, tad ar to mirkli viņš ļoti daudz zaudē. Par elku vai viltus praviešu pielūgsmi pār šo cilvēku nāk Dieva dusmas, un iestājas liela atbildība.

Tātad ziniet — par citu dievu, elku vai dievekļu pielūgšanu pār cilvēku nāk Dieva dusmas. Uz tādiem cilvēkiem ir redzama Dieva dusmu zīme.

Cilvēks sākumā var nezināt par Dievu, ja viņš ir vēl jauns vai dzīvojis tādā vidē, kur par Dievu nemāca. Tad Dievs savu bērnu ved pa Viņa iepazīšanas ceļiem. Tātad nav nepieciešamības uzreiz ķerties pie kāda elka vai arī cilvēka pielūgšanas. Nāks laiks un, ja cilvēks gribēs, viņš Dievam sāks ticēt, jo Dievs ļoti vēlas, lai katrs cilvēks zinātu un ticētu, ka visu, kas ir, un arī cilvēku pirmsākumā ir radījis Dievs.

Bet cilvēkam piemīt tieksme iet pa vieglāko, pa viltus ceļu. Tas platais viltus ceļš vienmēr ir vieglāks. To var vienā dienā vai mēnesī iepazīt, tad pa to iet un sākt pielūgt kādu no dievekļiem. Parasti viltus ceļu iezīmē daudzi pasaulīgi labumi. Tam visam ir raksturīgs ārējs skaistums, pievilcība, naudas vai kādu citu labumu pārpilnība. Tāds ceļš ir vilinošs un ērts. Vāju cilvēku šis kārdinājums ātri vien ieved neceļos. Viltus ceļā cilvēku ievelk paļāvība uz ātru un it kā skaistu gala rezultātu.

Dažādu sektu un antikristu reliģiju dogma ir viltīga, tā piesola visīsāko ceļu uz laimi un dzīvošanu debesīs. Tādas reliģijas apgalvo, ka to norādītais ceļš ir visīstākais un visīsākais, lai nokļūtu paradīzē. Diemžēl neviena tāda antikristu reliģija nezina, kas ir Paradīze, kas ir Debesu Valstība. Šo sektu un reliģiju vadītāji paši neaptver, ka katra cilvēka dzīvība ir no Dieva dota un ka tā atgūstāma tikai un vienīgi caur Jēzu Kristu. Tāds ir Debesu Tēva likums — dzīvība iegūstama tikai caur Dieva Dēlu Jēzu Kristu. Visu varu spriest taisno tiesu pār cilvēkiem Dievs atdevis Jēzum Kristum.

Tātad dievekļu pielūgšana cilvēkam nedod neko labu. Bet atcerieties — par dievekļu un elku pielūgšanu pār cilvēku nāk Dieva dusmas! Cilvēks nedrīkst zemoties dievekļu priekšā!

Mūsu Debesu Tēvs ir taisnīgs Dievs. Viss tiek spriests pēc visaugstākās taisnības. Mēs varam būt laimīgi, ka mūsu Dievs ir vistaisnīgākais un neviens nevar līdzināties mūsu Debesu Tēva pilnībai un taisnībai. Visa Dieva taisnība tagad ir iemājojusi Jēzū Kristū. Mēs, kas ticam uz Jēzu Kristu, varam būt laimīgi, jo nāks diena, kad katrs no mums ieraudzīs Dieva Dēlu sēžam Dieva tronī un spriežam taisno tiesu.

Jums jāzina, kas cilvēkā notiek, ja viņš pielūdz elkus un dievekļus. Cilvēks, dzīvojot uz Zemes, saņem daudz informācijas par dažādām garīgām tēmām. Ja cilvēks studē pasaulīgas zinātnes, bet neiet pa Dieva iepazīšanas ceļu, tad viņa prāts uzkrāj tikai pasaulīgas zināšanas. Tātad Dieva pirmo bausli tas neskar.

Tikko kā cilvēks sāk pievērsties garīgu lietu izzināšanai, tā uz viņu sāk darboties pirmā baušļa prasības. Ja cilvēks interesējas vai apspriež jautājumus par dažādām sektām un reliģijām, tad tas ir izzināšanas līmenis un nekāda atbildība par to nenāk.

Bet, ja cilvēks sāk ticēt kādai no reliģijām, kura nav no Dieva, viņam nākas atbildēt pēc Dieva pirmā baušļa prasībām. Tikko cilvēks ir pieņēmis un sāk ticēt kādam no dievekļiem vai elkiem, tā pār viņu nāk Dieva dusmas. Tāds cilvēks ir iezīmēts ar Dieva dusmu zīmi, to redz arī eņģeļi, kas ir visapkārt šim cilvēkam.

Tādā cilvēkā ar Dieva spēku aizveras visas dvēseliskā līmeņa šūnas, un viņa gars tiek iecietināts. Dievs cilvēka garu iecietina, lai tas vienā mirklī neietu bojā.

Katrā cilvēkā ir Dieva radīts gars, kurš skaidri zina, ka viņu ir radījis Dievs, kurš zina, ka visu, kas ir, radījis Dievs. Tātad katrā no mums dzīvo Patiesība par patieso Dievu. Mēs varam būt laimīgi, ka katrā no mums ir dzīvā liecība par patieso Dievu. Mums nav jāmeklē šī Patiesība kaut kur tālu aiz trejdeviņām zemēm, bet tā ir mūsos dzīva. Cilvēkam ir jāmācās atrast sevi, tad viņš atradīs arī Patiesību par Dievu. Sevi mēs varam atrast, ja dzīvojam godīgi un pildām Dieva baušļus. Tad dvēselē nekrājas grēks un gars var savienoties ar pasaulīgo miesu un to apskaidrot.

Tātad, ja cilvēks Dievu neatzīst, ja pielūdz kādu no dievekļiem, tad pār viņu nāk Dieva dusmas.

Ja cilvēks pārkāpj valstī noteikto likumu, tad jānes atbildība par pārkāpumu un cilvēks pēc tiesas sprieduma saņem sodu. Ja šis pārkāpums ir loti nopietns, tad jānes kriminālatbildība. Ar tiesas spriedumu par smagiem noziegumiem cilvēks var nokļūt cietumā.

Bet ziniet, ka par dievekļu un elku pielūgšanu jūsu gars arī tiek iecietināts. Cilvēka gars arī var nokļūt cietumā — dvēseles cietumā. Par miesas grēka darbiem, dievekļu pielūgšanu, elku kalpību, viltus mācībām jānes smaga atbildība. Dievs cilvēka garu nošķir no miesas, iecietinot dvēseli ar grēka čaulu. Par vissmagāko grēku ir vislielākā atbildība un arī vissmagākais sods. Mums jāsaprot, ka pēc jebkura Dieva baušļa nepildīšanas nāk Dieva sods, kas izpaužas grēkā un grēka sekās. Ja grēks ir izdarīts, dvēsele šā grēka iespaidā tiek pārvērsta, un izmainās visa cilvēka patiesais stāvoklis.

Ziniet — jo lielāks grēks, jo lielāka atbildība! Par pirmā Dieva baušļa nepildīšanu pastāv vislielākā atbildība. Tagad jūs to zināt, tādēļ pasakiet arī citiem cilvēkiem, kuri varbūt to nezina. Ja kāds jūsu pazina pielūdz, piemēram, Krišnu, tad pasakiet viņam, ka tai ticībā nav meklējama laime un dzīvība.

Laime un dzīvība ir meklējama pie patiesā Dieva, kurš ir radījis debesis, Zemi, cilvēkus un visu, kas ir. Pasakiet tam cilvēkam, ka par dievekļu pielūgšanu jānes vislielākā atbildība, pār cilvēku nāk patiesā Dieva dusmas. Vai tad nav teikts, ka Dievs izdeldēs katru bezdievi un tie sadegs kā salmi ugunī? Bezdievis ir cilvēks, kurš neatzīst patieso Dievu.

Ikviens cilvēks pats var secināt, vai viņš ir bezdievis vai nav. Tātad, ja cilvēks neatzīst Dievu kā visa un arī viņa Radītāju, tad viņš ir bezdievis. Katram pašam jānonāk pie šā secinājuma. Ja cilvēks būs nonācis pie tā, tad viņš varbūt meklēs arī otru ceļu un uzdos jautājumu — bet kas tad ir Dievs, par kuru visi runā?

Šis svarīgākais un varbūt pirmais jautājums cilvēkam sev ir jāuzdod un pašam uz to ir jāmeklē atbilde. Sakrāt grēkus ir viegli. Bet grēks taču cilvēku smacē un moka. Kāpēc ir jāmokās paša radītajos grēkos? Kāpēc jāvergo paša radītajam grēkam? Kāpēc?

Ja cilvēks pielūdz kādu no dievekļiem, tad viņa dvēsele grēka iespaidā pakāpeniski pieņem šā dievekļa izskatu. Tā patiešām tas ir.

Ja cilvēks ir pielūdzis sātanu, tad ar katru jaunu grēku par kalpošanu tam cilvēka dvēsele pakāpeniski iegūst sātana izskatu. Tāda cilvēka dvēsele pēc gada jau var izskatīties kā pats nelabais — ar ragiem uz galvas, ar Jaunuma pilnām acīm, gariem nagiem, garu apmatojumu un sātana kājām. Tas viss veidojas cilvēka dvēselē, ja viņš pielūdz nelabo. No tāda cilvēka nāk īpaši netīkama smaka, visapkārt viņam ir ļaunuma pilna aura. Varbūt jūs esat ievērojuši, ka ir nepatīkami atrasties dažiem cilvēkiem blakām, gribas tikt no tādiem iespējami tālāk. Tātad — ko cilvēks sevī sējis, to arī pļauj. Ko pielūdzis, tas viņā arī iemitinājies.

Tāpēc nedodiet sevī vietu elkiem un dievekļiem, nevienam, kas nes ļaunu un viltu! Lai jūsu sirdis, kas savienotas ar garu, ir ceļa rādītājas! Sirds neļaus cilvēkam kļūdīties.

Ja cilvēks vēl īsti netic Dievam, bet paļaujas uz visaugstāko Radītāju, tad Dievs izvedīs viņu uz pareizā ceļa. Dievs grib, lai katrs atzītu Viņu kā savu Tēvu. Pateiksimies Dievam par lielo gādību! Turēsimies pie patiesā Dieva, kas ir mūsu Kungs!

Pasaulē ir ļoti daudz dažādu dvēseliska un garīga līmeņa filozofiju. Katra no tām mēģina cilvēku pārliecināt par kaut kādu savu patiesību. Patiesība ir viena, un tā ir pie Dieva. Ja Dievs caur kādu cilvēku atklāj daļu no Patiesības, tad cilvēku sirdis spēs satvert Patiesības graudu, un viņi pieņems rakstīto liecību. Visas pārējās filozofijas liecības vai reliģijas, kuras nenāk ar Dieva svētību, cilvēku sirdis nepieņems, jo cilvēka gars Dievu pazīst.

Ja cilvēks ieklausīsies savā sirdsbalsī, tad viņš atšķirs Patiesību no nepatiesības. Ja viņš paļaujas tikai uz sava prāta spējām, tad prāts diemžēl nevarēs atšķirt Dieva Patiesību no nepatiesības, jo cilvēka zemes ķermeņa prāts Dievu nepazīst.

Mēs zinām, no kā Dievs radīja cilvēku. Dievs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu. Cilvēks, kas radīts no zemes, nespēj saprast Dievu, kas ir debesīs Garā.

Tātad, ja cilvēks paļaujas tikai uz sava prāta gudrību, tad viņš diemžēl nespēj atšķirt Patiesību no nepatiesības. Viņam ir viegli iekrist dažādās viltībās, kuras pirmajā mirklī it kā sniedz baudu, bet pēc laika cilvēku noved lielā atkarībā no sava pielūgtā dievekļa. Un tas ir vissāpīgākais, ko cilvēkam nākas izjust, nepildot Dieva pirmo bausli. Viņš var nokļūt garīgā vai dvēseliskā atkarībā no kādas reliģiskas sektas, elka vai dievekļa.

Ir teiciens: „Iedod nelabajam vienu pirkstu, drīz viņš paņems visu roku.” Tā patiešām var notikt. Ja cilvēks ir paļāvies kādas sektas gribai, sācis pildīt tās prasības, tad viņš drīz vien nonāk šīs sektas varā. Viņš var tapt enerģētiski pakļauts un kļūt loti atkarīgs no šīs sektas.

Tātad viss, kas nav no Dieva, cilvēku var ievest neceļos, un viņš var sākt vergot kādai no sektām vai kādam dieveklim. Var vienkārši atšķirt — ja kāda no reliģijām nāk ar varu, ar savtīgumu, tad tā nav no Dieva.

Ticība Dievam ir vienkārša, patiesa un sirdij pieņemama. Dievs saviem ticīgajiem bērniem dāvā mīlestību un dod apskaidrību.

Sektām Dievs savu mīlestību un apskaidrību nedod. Tātad tām savs iespaids ir jāpanāk ar varu. Tieši ar varu tiek īstenota visu veidu reliģiskās darbības, kuras nav no Dieva. Arī elki un dievekli izmanto dažādus varas un maģiskos paņēmienus, ar kuru palīdzību pakļauj cilvēkus.

Parasti sektu dibina viens vai daži sektas līderi. Tā var būt izveidota jau sen vai arī tikai nesen. Tā kā Dievs savu Svēto Garu sektantiem nedod, tad viņi savus nolūkus īsteno ar maģisku varu. Tiek lietots apļa princips, un katrs no jaunatnācējiem tiek iekļauts enerģētiskā aplī. Tas nozīmē — tikko kā cilvēks ir piekritis līdzdalībai sektā un teicis vārdu „jā”, tā uz viņu sāk darboties tie maģiskie spēki un principi, kuri sektā pašā pirmsākumā ir noteikti. Katrs jaunatnācējs ar savu piekrišanu dod sektai jaunu papildus spēku, tātad reizē pieaug arī šīs sektas vara un ietekme uz visiem sektas locekļiem.

Izkļūt laukā no ļaunuma pilnas sektas ir ļoti grūti, jo uz katru sektas locekli darbojas ne tikai viena cilvēka, bet visu sektas locekļu enerģētiskais un maģiskais spēks, kurš ir apvienots aplī. Tas visu vērš vienā veselā spēkā un neļauj nevienam cilvēkam izrauties ārpus sektas. Tātad vārdiņš „jā”, piekrišana kaut kam nezināmam, var radīt cilvēkā ļoti smagas sekas.

Lai labāk saprastu sektu un dažādu reliģisku novirzienu darbību, aplūkosim daudziem zināmu vēstuļu spēli, kuras nolūks ir gūt peļņu.

Piemēram, trīs garīgi spēcīgi cilvēki vienojas par vēstuļu nosūtīšanu — katrs trim adresātiem, vēstulē norādot noteikumus, ko cilvēkam darīt tālāk, lai viņš it kā gūtu vieglu peļņu. Vēstulē minēts — ja viņš neizpildīs šīs vēstules noteikumus, teiksim, desmit dienu laikā, tad būs smagas sekas. Faktiski tie ir draudi. Tātad šie trīs cilvēki savā starpā noslēdz viltīgu un ļaunu derību, apvienojas vienā kopīgā maģiskā spēkā un sāk īstenot savu nodomu. Vēstules tekstam ir maģiska iedarbība, reizē ir arī minēti sava veida lāsti, t.i., kas sekos, ja cilvēks vēstulē minētās prasības neizpildīs.

Ja dala cilvēku, kuri saņēmuši šīs vēstules, grib tikt pie vieglas pelņas un ļaujas kārdinājumam, uzraksta jaunas vēstules un nosūta tās nākamajiem trim adresātiem, tad jau izveidojas maģiskais aplis no sešiem vai pat deviņiem cilvēkiem. Ja vēstuļu rakstīšana un naudas sūtīšana turpinās, tad ar aritmētiskās progresijas ātrumu šis maģiskais aplis izplatās un pieaug maģiskais spēks.

Jo lielāks ir šīs sarakstes dalībnieku skaits, jo lielāks maģiskais spēks sāk darboties. Šis maģiskais spēks kā vampīrs atņem enerģiju sarakstes dalībniekiem un darbojas vēstules nolūkam vēlamā virzienā.

Tāpat notiek arī sektās — jo vairāk sektas dalībnieku, jo lielāks ir sektas spēks un lielāka ir ietekme uz sektantiem un arī apkārtējiem cilvēkiem.

Sektas iedarbības spēks var būt patiesi liels. Tāpēc nebrīnieties, ja jums pazīstami cilvēki kā prātu zaudējuši skrien uz sektu un ir pakļauti tās darbībai. Tādas sektas nes cilvēkiem ļaunumu.

Izkļūt no šīm sektām var tikai ar Dieva palīdzību vai arī palīdzēt var Dievam īsteni ticīgi cilvēki. Atcerieties — Debesu Tēvs nekad nepametīs savu bērnu, ja tas griezīsies pie Viņa pēc palīdzības! Bet viss ir paša cilvēka rokās. Tāpēc būsim modri un turēsimies pie Jēzus Kristus!

Kas notiek ar cilvēku, kurš ir iekļuvis kādā no sektām?

Ja cilvēks ir pakļauts kādas sektas darbībai, tad viņa aurai visapkārt izveidojas īpaša enerģētiska čaula, kāda parasti ir tiem cilvēkiem, uz kuriem ir vērsta enerģētiska un maģiska darbība. Tāda cilvēka iespējas tiek ierobežotas no ārienes, un cilvēks tiek pakļauts maģiskai ietekmei.

Tā kā cilvēks ļāvās sektas darbībai un tai arī atvērās, piekrizdams līdzdalībai, tad ar to pašu mirkli sākās sektas maģiskā iedarbība, arī cilvēka iekšienē — viņa dvēselē.

Cilvēks nepildīja Dieva pirmo bausli, un no tādas garīgas darbības iecietinājās viņa dvēsele. Tātad gars tika izolēts no miesas, lai tam nevarētu nodarīt pāri. No šā paša mirkļa cilvēks palika viens miesā un dvēselē. Grēks par baušļa nepildīšanu cilvēka dvēselē iezīmēja to veidolu, ko viņš pielūdza. Sākumā tas var būt nenosakāmas formas, bet ar laiku veidols iegūst līdzību galvenajiem sektas darboņiem.

Par sektām sauc reliģiskas kopienas, kuras neatzīst Jēzu Kristu vai arī, izmantojot Jēzus Kristus vārdu, savu reliģisko darbību veic atšķirīgi no tā, kā ir norādīts Jaunajā Derībā. Sektas vada antikristu gari — tie cilvēki, kuri ar viltu un dažādām metodēm mēģina iegūt Dievam piederošo varu. Tātad sektu vadoņi tiecas pēc tās varas, kas viņiem nepienākas. Viņu darbībā tiek izmantotas viltus mācības, kuras bieži vien ir līdzīgas Bībeles tekstam, bet reizē tām ir viltīgs zemteksts. Šo zemtekstu ir grūti pamanīt, jo teksts tiek rūpīgi veidots.

Ja tādām viltus mācībām blakām jūs noliktu Bībeles tekstu, tad redzētu, kāda ir atšķirība. Dažreiz šī atšķirība var būt minimāla, bet uzsvars likts konkrēti uz kaut kādu sektai izdevīgu jautājumu. Tas var būt par Dieva vārdu, par sabata svinēšanu, par mēlēs runāšanu. Visas tautā pazīstamās sektas darbojas ar varu un viltību. Tādos gadījumos, kad sektanti ierodas dzīvokļos pie cilvēkiem, lai pārliecinātu viņus par sektas mācību, uzspiežot sektas literatūru, var skaidri teikt—viņi nenāk no patiesā Dieva.

Dievs ir gaisma un mīlestība. Kā gaisma mūs apspīd klusi un patiesi, tāpat arī Dievs pie mums nāk klusi, patiesi un ar mīlestību. Ja gribam būt brīvi savā ticībā, tad paļausimies uz patieso Dievu! Jēzus Kristus parādīs mums ceļu un izgaismos mūs ar Dieva Svēto Garu.

Ja cilvēks ir sapratis, ka iekļuvis tur, kur nav gribējis, tad vienīgais ceļš, kā izkļūt no sektas, ir lūgt Dievu un griezties pēc palīdzības pie Jēzum Kristum patiesi ticīgajiem. Dievs zina mūsu vēlmes un redz īsteno stāvokli. Un mums no sirds ir jālūdz Dievam palīdzība!

Vai atceraties, ka katra lūgšana ir jāsāk ar tēvreizi?

Tas ir Dieva likums. No tā nedrīkst atkāpties. Dievs atbild tikai tad, ja cilvēks ir izpildījis Viņa prasības. Mums jālūdz Dievs, tad varam tikt glābti!

Kā ir ar austrumu filozofiju?

Katrs no austrumu reliģiju novirzieniem ir izvēlējies savu ceļu, kā sasniegt cilvēka garīgos augstumus. Austrumu reliģijās Jēzus Kristus tiek saukts par garīgo skolotāju, kas pielīdzināts kādam no austrumu reliģijas dižgariem, piemēram, Maitreijam.

Ir jāsaprot — ja kāds Dieva Dēlu grib nolikt blakām kā līdzīgu vai pat mazākspējīgu nekā pats, tad tāda cilvēka rīcība ir savtīga. Garīgās attīstības ceļš cilvēkam ir garš. Uz Zemes un arī tālās debesu pasaulēs dzīvoja un dzīvo dažāda garīga līmeņa cilvēki. Daudziem apgarotiem cilvēkiem liekas, ka viņi ir sasnieguši patiesības kalngalus un viņu patiesība ir vienīgi pareizā. Gadsimtu gaitā savas domas ir izteikuši garā lieli cilvēki no dažādām brālībām un reliģijām. Katram ir dota iespēja izteikt savas domas. Bet tās ir tikai cilvēku domas.

Patiesība ir viena — un tā ir pie patiesā Dieva. Ja cilvēks vēlas iepazīt Patiesību, tad viņam ir jāizvēlas mācība, ko devis Dievs caur Bībeli, tā mācība, kuru mums atnesis Dieva Dēls Jēzus Kristus.

Patiesi, uzreiz satvert Patiesību nav viegli. Tāpēc cilvēks vispirms sāk ar vienkāršāko — vispirms iegādājas vienkāršākas garīga satura grāmatas. Cilvēkā jāmostas interesei par garīgām lietām. Tāpēc ir labi, ja cilvēks vispār sāk domāt par garīgām tēmām.

Bet nevajag aizmirst, ka neviena mācība, kurai nav Dieva svētības, cilvēkam labumu nenes. Ziniet — jūs varat iepazīt daudzu izcilu cilvēku darbus, lasot viņu grāmatas, bet jūs vēl nebūsiet pieskārusies Patiesībai. Lai cik gudri vīri šos darbus rakstījuši vai arī diktējuši garā, piemēram, Maitreija, tie nav nākuši no patiesā Dieva. Katrā no šīm grāmatām ir jūtams zemteksts, caur kuru cilvēkam tiek dota nepatiesa informācija par to, kam pieder vara debesīs un uz Zemes.

Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.

Visu varu debesīs un uz Zemes Debesu Tēvs, visa Radītājs, ir nodevis savam vienpiedzimušajam Dēlam Jēzum Kristum, kura Gars šobrīd ir aptvēris visu Zemi un debesis. Jēzus Kristus ir uzvarējis, visus savtīgas varas tīkotājus ir ielicis uguns un sēra jūrā. Visu vareno vara ir zudusi uz mūžīgiem laikiem. Tas, kurš tīkojis pēc Dieva varas, ir zaudējis, jo Dievu neviens nevar uzveikt. Pasaulē klīst dogmas, kuras cilvēki ir sevī iesējuši, pielūdzot dievekļus. Tādos cilvēkos dzīvo viltus mācības rēgs, kas ir aptvēris viņu dvēseles.

Ko cilvēks pielūdz, pēc tāda tēla un ticības veidojas viņa dvēsele. Cilvēkā viltus mācība ienes viltus informāciju, un viņa dvēselē izveidojas mānīgs priekšstats par Patiesību. Cilvēks vēl ilgi var palikt viltus mācības varā, ja viņš nepievērsīsies Dievam.

Ja cilvēks daudzus gadus ir pielūdzis, piemēram, Krišnu, tad viņa dvēseli aptver šīs viltus mācības spēks un viņš ir šīs ticības gūstā. Tāda cilvēka dvēsele savos dzijumos veido cilvēka priekšstatu, un viņš ir pārliecināts par Krišnas mācības pareizību. Krišna pasaulē deva viltus mācību, it kā viņš ir visa valdītājs, ka tikai caur viņu iet visa dzīvība un viņš aptver visas debesu pasaules. Tās Krišnalokas pasaules, kuras Krišna aptvēra ar savu varu, ir mazas varenā Dieva priekšā. To pasauļu skaits ir tikai desmitos, bet Dieva pārvaldījumā ir miljoniem pasauļu.

Daudzu pasauļu kopu vai galaktiku valdnieki arī tīkoja pēc varas uz Zemes un pār daudzām citām pasaulēm. Nevienam no šiem valdniekiem nebija zināms patiesā Dieva lielums un spēks. Katrs no galaktiku vai pasauļu garīgajiem valdniekiem mēģināja iegūt varu pār Zemi un Jēzu Kristu. Šī cīņa par varu sākās gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu. Tā sākās līdz ar Jēzus Kristus piedzimšanu un atklāšanos pasaulē. Tik daudzu pasauļu valdnieki ir centušies šo gadu garumā pārņemt varu uz Zemes. Tāpēc parādījās tik daudz sektu, ticības novirzienu, viltus mācību.

Dažādos laikos valdnieki no dažādām debesu pasaulēm uz Zemes ieviesa savas viltus mācības, radīja ticības brālības un novirzienus. Tika izmantoti visvisādi paņēmieni. Šīs viltus mācības tika pilnveidotas, daudzi viltus pravieši cits pēc cita tās attīstīja. Divdesmitā gadsimta nogalē cīņa par varu ļoti saasinājās. Tās sagatavošanas posms iesākās šā gadsimta pirmajā pusē. Jūs ievērojāt, ka tieši divdesmitajos trīsdesmitajos gados uz Zemes uzradās daudzas dažāda garīga līmeņa mācības.

Tas bija sākums. Tad sekoja sagatavošanās laiks līdz divdesmitā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad norisa lielais Armagedons. Tā bija lielākā cīņa par Dieva varu. Cīņa notika arī sektu, reliģiju un mācību starpā. Un arī tur, debesīs, starp dažādu pasauļu valdniekiem. Dievs bija devis iespēju izteikties katram.

Dieva eņģeļi pa pasaulēm iznesa ziņu, ka tuvojas tas laiks, kad tiks izlemts, kam atdot varu uz Zemes un debesīs. Daudzi valdnieki, kā kādreiz arī sātans, gribēja Zemi pārvaldīt. Ar viltu tika koncentrēti spēki dažādos reģionos. Vislielākā spriedze bija debesīs. Cilvēki to juta arī uz Zemes. Daudziem no šīs lielās spriedzes Armagedona laikā sāpēja sirds, daudzi sajuta spiedienu galvā.

Jā! Jā! Visi valdnieki un viņu pēcteči ir zaudējuši šajā lielajā kaujā. Jēzus Kristus Debesu Tēva spēkā ar saviem eņģeļiem izcīnīja vislielāko uzvaru vislielākajā kaujā. Gadu tūkstošu garumā Dievs debesīs bija devis valdniekiem rīcības brīvību ar noteikumu, ka visiem jāpakļaujas Dieva likumiem.

Līdzīgi tas ir pie mums, uz Zemes. Mēs varam darīt, ko vien gribam, bet mums ir jāpilda Dieva baušļi un jāievēro arī mūsu valsts likumi. Ja cilvēks pilda likumu prasības, viņš dzīvo mierīgi. Ja cilvēks nepilda baušļus vai neievēro likumus, viņu tirda nemiers. Viņš zina, ka pārkāpis likumu, un viņā valda satraukums. Par grēka darbiem pār cilvēku nāk grēks, kas krājas dvēselē.

Bet atcerieties — katru cilvēku debesīs gaida taisnā tiesa, izņemot tos, kurus Jēzus Kristus ir atpircis no pasaules, jo tie ir atzinuši Dieva Dēlu! Tātad atbildība par katru padarīto grēku, ja tas netiek dzēsts, stāv vēl priekšā.

Ziniet, ka atbildība par smagiem grēka darbiem būs loti smaga! Ja cilvēkā vēl ir gars, tad viņā ir dzīvība un viņam vēl ir iespēja šo grēku izpirkt šeit, uz Zemes. Ja grēks ir izpirkts, tad tā cilvēkā vairs nav. Tad nebūs jākaunas Dieva priekšā par grēka darbiem. Bet tik daudziem cilvēkiem grēks vēl ir kā smaga nasta. Jums jāatrod pareizais ceļš, kā piedot grēkus un kā atbrīvoties no grēkiem! Jēzus Kristus to skaidri ir norādījis Jaunajā Derībā.

Tātad lūdziet Dievam grēku piedošanu un piedodiet saviem tuvākajiem viņu nodarījumus! Tā jūs varat sākt atbrīvoties no smagās grēku nastas.

Ja cilvēks vēl joprojām atrodas savas grēcīgās dvēseles varā un tajā ir izveidojies viltus mācības veidols, no kura viņš nevar tikt vajā, tad vienīgais glābiņš ir piesaukt Jēzu Kristu. Ja manāt, ka jums nepārtraukti uzmācas domas, piemēram, par Būdu, Krišnu vai Maitreiju, tad ziniet — tā ir jūsu dvēsele, kas aptumšo jūsu pasaulīgo prātu. Cilvēka dvēsele prātam uzspiež to domu, kura valda dvēselē. To varētu salīdzināt ar dvēselisko dēmonu, kurš ir tieši tāds, kādu jūs pielūdzāt, tas ir jūsu elks, ko jūs pielūdzāt. Tas dzīvo jūsu dvēselē, jo pieļāvāt, ka tur tas izveidojas.

Laimīgs ir cilvēks, kurš nav pielūdzis elkus un dievekļus, kurš nav pakļāvies viltus mācībām!

Protams, šie pēdējie desmit gadi uz pasaules ir bijuši visgrūtākie. Tos, kuri izturējuši un spējuši saglabāt sevi un savu garu, tos Dievs nemitīgi stiprina un atjaunina. Ik dienu Dieva Svētais Gars gādā, lai tie, kas ir turējušies pie Dieva, kļūtu atkal spēcīgi un skaisti. Dažreiz cilvēkam ir jāatdod viss, lai viņš būtu stiprs savā ticībā.

Ticība cilvēkā ienes dzīvības gaismu. Ticība patiesajam Dievam cilvēkā rada labvēlīgus apstākļus, lai Dievs dotu tādam cilvēkam apskaidrību. Laimīgs irtas, kurš ir ticējis Dieva vien-piedzimušajam Dēlam, jo Jēzus Kristus tagad ir dzīvības devējs! Cilvēka dzīvības atslēga ir Jēzus Kristus rokās.

Paceliet acis uz debesīm, un jūs ieraudzīsiet Jēzus Kristus Garu pār debesīm un visu Zemi! Jums jātic, ka Jēzus Kristus ir uzvarējis! Jums jātic, ka visa vara debesīs un uz Zemes pieder vienīgajam Dievam! Jums jātic, ka cilvēkā pukst gara sirds, kas ir daļa no dzīvā Dieva! Ir jātic grēku piedošanai caur Jēzu Kristu! Ir jātic Dieva mīlestībai, ko Debesu Tēvs dod caur Jēzu Kristu! Ir jātic augšāmcelšanās stundai un lielajai Jēzus Kristus atnākšanas dienai!

Ja spēsiet tam ticēt, tad jūs ieraudzīsiet Jēzu Kristu Dieva spēkā pār Zemi un debesīm stāvam.

Ticiet Dievam, un jūsos ienāks Dieva spēks! Mīliet Dievu, un jūsos ienāks Dieva mīlestība! Ticiet Dieva Vārdam, un jūsos ienāks Dieva Vārds, kas jūsu miesu darīs dzīvu!

Mūsu dzīvība pieder mūžīgajam Dievam, tāpat kā mēs piederam mūžīgajam Dievam.

Ja ticam, ka Dievs ir mūsu Kungs, tad mēs pildām pirmo bausli. Ja spējam visas viltus mācības nogrūst no sava ceļa, tad spēsim iet pa patieso, šauro ceļu. Tas nav viegls, bet tas ved uz dzīvību un laimi.

Jēzus Kristus lai ir mūsu ceļš un dzīvības maize! Lai Dieva Patiesība ienāk mūsos! Atveriet savas sirdis Dieva Vārdam! Virziet savas domas uz Dieva iepazīšanas ceļu! Aptveriet Patiesību ar Bībeles vārdiem! Ejiet to ceļu, kurš ved kalnup, kur mīt Dievs!

Gavējiet un tīriet savu miesu, jo Dieva Svētais Gars spēs ienākt tikai tīrā mājoklī! Atveriet sevi rīta lūgšanā Dievam un Jaujiet, lai Dieva Svētais Gars jūsos darbojas! Tveriet ikvienu Patiesības vārdu, ko pasaulē ir atnesis Jēzus Kristus! Katru Bībeles vārdu uztveriet kā Dieva likumu! Jēzus Kristus ir devis skaidru liecību par laiku, kurš tuvojas, par dienu, kura drīz pienāks.

Dievs gādā, lai cilvēkos ienāktu Dieva Patiesība. Nāk atklāsmes no Dieva, un cilvēki redz sapņus par Dievu esamību. Cilvēkiem garā atklājas Jēzus Kristus, jo Dievs cilvēkos vairo ticību.

Viss, kas nāk no Dieva, ir vienkāršs un patiess. Tā ir garīgā barība, kas tiek dota katram. Satveriet katru vārdu, kas nāk no Dieva kā liecība, kas nāk no cilvēkiem kā apliecinājums par Dieva darbiem! Ikviens no mums to spēj — ticēt Dievam, kas mūs radījis.

Visaugstākā pateicība Dievam, kura mīlestībā un gādībā mēs dzīvojam!

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.