Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

CILVĒKA MIESAS DARBI

 

Cilvēks pasaulē var darīt labus un ļaunus darbus. Šos darbus cilvēks var redzēt otru cilvēku darām un no tā mācīties. Labāk ir mācīties no citu kļūdām un neko sliktu nedarīt. Vairākums cilvēku, sākot jau no pusaudža gadiem, pasaulē izdara visādas nerātnības un arī sliktus darbus. Pēc tādiem darbiem, protams, drīz vien ir jūtamas sekas. Ikviens cilvēks saņem sava darba augļus: labs darbs nes labus augļus, slikts darbs vairo grēka augļus.

Tātad mēs zinām, ka par katru darbu mēs saņemam algu. Var teikt, ka par dažiem darbiem neviens naudu nemaksā. Bet pasaulē pastāv Dieva likums, kurš nosaka atlīdzību par katru darbu.

Ja cilvēks ir sapratis sava grēka darba jēgu un sekas, tad viņš varbūt vairs tādu grēku nedarīs. Arī tad, ja cilvēks vēl nav lasījis Dieva baušļus, atbildība par Dieva likumu pildīšanu vai nepildīšanu tik un tā pastāv. Pasaulē cilvēku vidū ir zināms, kuri tiek atzīmēti kā cilvēku ļaunie darbi un kuri – kā labie darbi.

Mēs zinām, kādas var būt cilvēka rakstura īpašības. Tās ir iedalītas divās grupās – cilvēka labās un sliktās īpašības. No tā mēs varam saprast, uz ko mums tiekties. Cilvēks pēc šīm īpašībām var sevi salīdzināt ar otru cilvēku. Rakstura īpašības nerada grēkus. Tās tikai raksturo cilvēku pēc viņa darbiem un viņa būtības.

Lai cilvēks iepazītu, kādi ir skaistie darbi, ir jāzina par cilvēka grēka darbiem.

Kādi ir cilvēka miesas grēka darbi?

Mums jāatceras, ka katrs grēks krājas cilvēka dvēselē. Kā bites no ziediem sanes medu un krāj šūniņās, tā arī cilvēks, kas darījis grēka darbus, dvēseles šūniņās ik reizi uzkrāj savus grēkus. Cilvēka dvēseles šūniņas ir veidotas tā, ka tajās uzkrājas cilvēka grēki.

Dažādu līmeņu dvēseles šūniņas savstarpēji uztver visu informāciju par cilvēka pastrādāto grēka darbu. Tās iekrāsojas dažādās krāsās, pārveidojas un kļūst gara gaismas necaurlaidīgas. Ja cilvēkā ir maz grēku, tad viņa gara gaisma spēj spīdēt cauri cilvēka dvēselei un izgaismo miesu. Jo vairāk cilvēka dvēselē ir grēku, jo tā klust tumšāka un cilvēka gars top aizvien nošķirtāks no cilvēka miesas.

Ja cilvēkā ir ļoti daudz grēku, viņš kļūst par savu grēku vergu. Ar grēku cilvēks sevī pamazām rada grēka dēmonu, kurš sāk valdīt pār viņa miesu un prātu. Parasti dažādiem cilvēkiem ir nosliece uz atšķirīgiem grēka darbiem. Ja cilvēks ir varmācīgs, viņš dzīvē dara daudz varmācību. Ja skatās filmas ar varmācības pilniem sižetiem, tad tādā veidā sevī pakāpeniski var radīt varmākas dēmonu. Tādam cilvēkam būs nosliece ne tikai uz varmācību, bet zināmos kritiskos brīžos viņš var nevaldīt pār sevi un nodarīt ļaunumu.

Smagu grēku iespaidā cilvēks var novest sevi pie ārprāta robežas, t.i., var kļūt nekontrolējams. Zemes ķermenis tad zaudē saprātu, un virsroku gūst cilvēka dvēseliskajā līmenī dzimušā dēmona prāts. Ja kādreiz cilvēkā varēja ienākt kāds dēmona gars un viņā darīt ārprāta darbus, tad tagad vainīgs var būt tikai pats cilvēks. Visi dēmonu gari ir uguns un sēra jūrā, pār cilvēkiem tiem vairs nav un nebūs varas.

Tātad ziniet — ja ļausiet vaļu miesas grēka darbiem, tad kādā dienā jūsu veselais miesas saprāts pēkšņi var tikt aptumšots ar paša dvēselē grēkos radīto dēmona spēku.

Ja jūs iedomātos divus svaru kausus un uz viena uzliktu miesas veselo saprātu un spēku, uz otra — dvēselē esošo grēka spēku, tad varētu salīdzināt, kuram ir lielāka vara. Ja cilvēka dvēselē mītošo grēku vara ir lielāka par miesas iespējām, tad pār viņu valda paša radītais grēka dēmons.

No tā saprotiet, ka katra grēcīga cilvēka dzīvē var pienākt tāds kritisks mirklis, kad cilvēks ir pakļauts grēka darbiem. Tāda cilvēka dvēselē sakrāto grēku daudzums ir milzīgs. Šeit nav runa par grēka darbiņiem, bet gan par lieliem, sistemātiskiem cilvēka miesas grēka darbiem. Dienām ilgi uzkrātie grēki pārveido cilvēka dvēseli par grēka leģionu. Un cilvēka dvēseles šūniņas ir piepildītas ar grēku, tās savstarpējā spriedzē un savienojumā veido dvēselisku grēka formu.

Ko cilvēks ir pielūdzis, par to ir pārtapusi viņa dvēsele. Ja cilvēks ir pielūdzis kādu elku, tad viņa dvēsele arī sāk līdzināties šā elka izskatam. Ja cilvēks nav ticējis Dievam, tad nav radusies iespēja, kā šo cilvēku glābt.

Jēzus Kristus pasaulei ir darījis zināmu ceļu, kā grēku piedot un kā no tā atbrīvoties. Tikai ticība Dievam un ticība uz grēku piedošanu cilvēkam var dot iespēju uzsākt ceļu sevis glābšanai.

Tātad — kādi ir tie miesas darbi, kas cilvēkā rada grēku un ved to uz pazušanu?

Cilvēkam pasaulīgas iekāres ir brīvi pieejamas un daudziem ļoti tīkamas. Mēs bieži varam vērot, ka mūsu miesa kaut ko loti vēlas.

Sākumā tās ir vienkāršas prasības, kas saistās ar ēšanu. Cilvēkam gribas ēst bieži un daudz. Tā ir tad, ja viņš sevi nedisciplinē, ļauj brīvu vaļu miesas vēlmēm. Ja miesai dodam šo vaļu, tad drīz vien varam secināt, ka izsalkums mūs pavada ik mirkli.

Bet, ja cilvēks sevi disciplinē, t.i., ēd noteiktās stundās, ēdiena daudzumu kontrolē, pat nedaudz ierobežo, tad miesa drīz vien pakļaujas viņa gribai. Un tas ir uzteicami. Cilvēks jūt, ka viņš ir saimnieks pār sevi. Par to mēs varam pārliecināties arī daudzās citās dzīves situācijās.

Piemēram, ir sākusies peldsezona, bet ūdens vēl ir diezgan auksts. Kāds cilvēks koncentrē sevi un ar gribasspēku piespiež sevi izpeldēties. Kāds cits arī to mēģina, bet, jo dziļāk viņš iebrien ūdenī, jo lielāks drebulis pārņem viņa miesu — miesa pretojas, jo tai patīk silts ūdens. Un šis cilvēks, iespējams, padodas miesas vēlmei un nolemj nepeldēt. Protams, cilvēkam ir brīva izvēle, bet tā mēs varam sevi novērtēt — cik liels ir mūsu gribasspēks un kāda ir mūsu vara pār pasaulīgo miesu.

Līdzīgi mēs dzīvē cīnāmies ar miesas iegribām, kas saistās ar grēku. Cilvēka miesas grēcīgie darbi ir laulības pārkāpšana, netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, viltus mācības, skaudība, slepkavība, plītēšana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas.

Piemēram, ģimenē vīrs un sieva kopā ir nodzīvojuši desmit gadus. Reiz viņi atpūšas saviesīgā pasākumā, visi ir ļoti līksmi, ir tik daudz jauku un skaistu seju. Alkohols aktivizē miesu, un cilvēks sāk kārot kaut ko jaunu, nebijušu, jo līdzās esošais cilvēks jau ir pārlieku pazīstams. Acis ierauga pavedinošu skatu, cauri miesai izskrien uzbudinošs vilnis, prāts aptumšojas, un šis ģimenes cilvēks varbūt sāk piepildīt savu vēlmi — iegūt citu, agrāk neiepazītu cilvēku. Bet ir teikts — tev nebūs pārkāpt laulību! Šis Dieva bauslis ir jāpilda ikvienam.

Ja cilvēks ir vājš un nespēj pretoties savas miesas iegribām, viņš var sagrēkoties. Ja cilvēks ir pārkāpis laulību, tad pār viņu nāk grēks. Vienas nakts grēks var aptumšot cilvēka dvēseli un prātu. Jā, tikai viens grēks — un dvēsele var kļūt tumša.

Bet laulības pārkāpšana ir liels grēks. Cilvēka dvēsele stipri aptumšojas, un cilvēks uz pasauli sāk skatīties caur šā grēka prizmu. Un iepriekšējais grēks dzen viņu uz jaunu grēku.

Iedomājieties — jūs skatāties caur tīru mašīnas logu. Viss ir labi redzams. Pēkšņi garāmbraucošā mašīna apšļāc logu ar dubļainu ūdeni. Tagad pa logu jūs pasauli skatāt caur dubļainu kārtiņu. Saredzēt, protams, ir iespējams, bet daudz sliktāk, jo dubļi traucē.

Tāpat arī naktī padarītais grēks pārklāj dvēseli ar grēka apvalku, kas nostiprinās cilvēka dvēselē. Cilvēka debesu ķermeņa acs vairs nespēj tik skaidri saskatīt miesas stāvokli, tāpat gars nespēj tik labi izjust miesas sajūtas un prasības. Gars vairs nespēj tik labi un pilnīgi vadīt miesu kā iepriekš. Cilvēks vienā dienā ir zaudējis daudz.

Ja cilvēks necenšas ticībā uz Dievu grēku izpirkt un piedot, tad cilvēks paliek šā pirmā padarītā grēka iespaidā. Nākamajā pavedinošajā situācijā gara nespēkā un dvēseles iespaidā cilvēks vieglāk pakļaujas miesas iegribām un varbūt atkal sagrēko. Tātad vēl viena dubļu kārta pārklāj cilvēka dvēseli. Un dienu pēc dienas miesa nes jaunus grēka darbus. Šie lielie, neizpirktie grēka darbi cilvēku sāk pārveidot. Mainās ne tikai viņa dvēsele, bet arī viņa ārējais izskats.

Vispirms, protams, mainās cilvēka acis. Acs tiešām ir cilvēka dvēseles spogulis. Tāpēc bieži vien tuvi cilvēki viens otrā ļoti ātri spēj nojaust grēka darbu. Mainās arī miesas un dvēseles smaržas. Grēka darbi var izmainīt cilvēku gandrīz līdz nepazīšanai. Kam acs ir vērīga, tas ir pamanījis pārmaiņas ilgi pazīstamos cilvēkos; vieni mainījušies uz labo pusi, bet citi — uz slikto. Diemžēl daudziem cilvēkiem grēka darbi var kļūt arī par dzīves normu. Viņi domā, ka tā dara visi, bet patiesībā šo domu rosina dvēselē mītošais grēks, kas sevi aizstāv un dzen cilvēku uz jaunu grēku.

Protams, vajag apstāties un vairs negrēkot! Tas nav vienas dienas darbs. Ja Dievs grēku nepiedos, tad tas cilvēkā joprojām dzīvos un dzīvos tikmēr, kamēr Dievs viņam piedos.

Tātad cilvēkam nav izvēles. Ja viņš grib atbrīvoties no grēka, viņam jālūdz Dievs piedot grēkus un attiecīgi jāpiedod savam tuvākajam, kā arī jāatturas no turpmākiem grēka darbiem. Un tikai tad, kad cilvēks šo grēku būs sapratis, ar savu ticību Dievam izpircis, tikai tad Dievs to piedos.

Grēku piedošanas cels ved caur Jēzu Kristu. Mums jāmācās atzīt Dieva Dēlu, jāpieņem Dieva Jaunā Derība, caur kuru mums ir zināms grēku piedošanas cels. Ja cilvēks Jēzu Kristu kā Dieva Dēlu nepieņem, tad uz viņa grēki paliek un krājas līdz ar katru jaunu grēku. Cilvēkam ir jāzina un jāiet šis grūtais piedošanas ceļš, kuru mums ir parādījis Jēzus Kristus.

Katrs atšķirīgs miesas grēka darbs cilvēka dvēselē ienes arī dažādu stāvokli. Grēks viņā rada sekas — kā miesā, tā dvēselē un arī garā. Tātad no grēka cilvēkā cieš viss.

Negrēkojiet! Pildiet Dieva baušļus!

Mācieties piedot un piedodiet saviem tuvākajiem!

Lūdziet Dievu par grēku piedošanu!

Paļaujieties uz Jēzu Kristu, un Viņš jūs vadīs pa patieso dzīvības ceļu!

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.