Ēriks Delpers: grāmata IESPĒJA IZDZĪVOT

 

VĀRTI UZ PATIESĪBU

Zinātkāre cilvēkā mīt jau kopš bērna kājām. Jūs esat ievērojuši, kā mazs bērns gūst priekšstatu par pasauli. Viņu interesē pilnīgi viss. Lietas, kas pieaugušajam ir pierastas, mazam bērnam šķiet liels atklājums. Bērns dzīvo atklājumu pasaulē. Ik dienu tiek iepazīts kaut kas jauns. Bērnībā cilvēks visu aptver ātri, jo viņam tā ir dots.

Bet kāpēc pieaudzis cilvēks pārstāj interesēties par neiepazītām lietām?

Daži cilvēki iet izzināšanas ceļu, un šis ceļš var būt loti skaists. Bet daudziem liekas — es jau visu zinu, kam man vēl vairāk.

Lūk, vienkāršs piemērs. Ja cilvēks skolā grib iepazīt kaut ko jaunu, tad viņš patiešām mācās un gatavs mācīties vēl un vēl. Ja skolniekam par mācībām zūd interese jau septītajā vai astotajā klasē, tad viņš nevēlas atvērt izzināšanas vārtus, kas ir ceļa sākums uz Patiesību. Tātad — ja cilvēkam ir interese par pasaules līmeņa zināšanām, tad viņš nonāks arī pie sevis un Dieva izzināšanas ceļa.

Cilvēka vājums ir viņa slinkums. Slinkums mīt zemes ķermenī. Vieglāk ir neko nedarīt un nemācīties. Gars cilvēku dzen uz sevis izzināšanu. Gars pazīst zemes ķermeni un saprot, ka no tā aktivitātēm ir atkarīga debesu ķermeņa dzīvība. Ja miesa ir aktīva, tad var parādīties arī interese par garu un par Dievu.

Cilvēka gars miesā sevi izteic ar cilvēka gribasspēku. Ja kādam ir gribasspēks, tad viņš var būt pārliecināts, ka tas ir viņa paša gars, kas liek mobilizēt miesu uz lieliem darbiem.

Ja cilvēkā ir daudz grēku, tad gars miesu nevar aizsniegt, un cilvēkam ir grūti sevi aktivizēt pareizā virzienā. Mums jāsaprot, ka tikai pats cilvēks spēj sevi piespiest no rīta agri piecelties vai nomazgāties, vai arī izdarīt kādu nepieciešamu, bet nepatīkamu darbu. Pats cilvēks un tikai viņš pats var sevi virzīt uz pasaules un arī Patiesības izzināšanu.

Kā tad miesā šis cilvēks spēj sevi mobilizēt?

Bērna dvēsele ir skaidra un dzidra. Līdz ar to bērnā gars ir pārāks par pasaulīgo miesu, un tieši gars miesā dod pasaules iepazīšanas spēku un vairo gribasspēku uz daudziem izzināšanas procesiem.

Pieaugušā cilvēka gars tiek atdalīts no pasaulīgās miesas ar dvēseli, lai cilvēks ar ticību Dievam un savu patieso dzīvi Dieva bauslībā atjaunotu šo svēto saikni. Tomēr arī pieauguša cilvēka dvēsele var būt tīra no grēkiem, un tad cilvēka gars atkal aptver miesu ar savu gaismu. Tad gars ik dienu vada un apskaidro miesu, un cilvēks pakāpeniski sāk iet Dieva Patiesības iepazīšanas ceļu.

Ja cilvēks ir paspējis sakrāt daudz grēku, tad gars ir iecietināts dvēselē un miesa bez gara gaismas pasaules ceļos var viegli nomaldīties.

Līdz ar grēka daudzumu cilvēka miesai sāk trūkt tā spēka, kas cilvēku ved pa patiesības izzināšanas ceļu. Tāda cilvēka miesa vienmēr prasīs daudz ēdamā, dzeramā, kāros naudu, izklaides un citus pasaulīgus labumus. Miesai nepatīk daudz mācīties un nepatīk arī izzināt garīgas lietas, jo tās miesai nav aptveramas.   Tagad  mēs  saprotam,   kāpēc  cilvēks   pārstāj interesēties par garīgām un nezināmām lietām. Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā miesa ir guvusi virsroku pār garu.

Cilvēkam vairāk patīk intrigas, dažādi sadzīviski labumi, bet lielais Patiesības izzināšanas ceļš paliek novārtā. Viņš izvēlas to vienkāršāko ceļu — labi paēst, pagulēt, izklaidēties un, iespējams, kaut ko arī pastrādāt. Pasaulīgas mantas un nauda tad ir liels kārdinājums, kas panēm savā varā cilvēku visu. Bet mēs taču negribam vergot mantai!

Tātad mums ir jāpiespiež sevi darīt daudzas tādas lietas, kas ved mūs pa sevis un Dieva iepazīšanas ceļu. Katrā cilvēkā var ienākt Dieva Patiesības graudi, bet tikai tad, ja mēs tos sevī ielaižam. Mums ir jāvēlas zināt vairāk un vairāk. Tas ir pats pirmais cilvēkam, kurš vēlas sākt sevis izzināšanas ceļu.

Ja cilvēks nevēlas par sevi neko zināt, tad viņš arī neko neuzzinās — nedz par savu garu, nedz par savu dzīvību, nedz par iespēju būt dzīvam arī pēc šīs dzīves. Ja kāds domā, ka ikviens cilvēks, pat slepkava, debesīs dzīvos tikpat mierīgi kā taisns cilvēks, tad viņš maldās.

Vēl līdz taisnajai tiesai Dievam debesīs viss ir sakārtots pēc visaugstākās taisnības. Tas nozīmē, ka gan pirms 1000 gadiem, gan arī tagad miesā miris cilvēks saņem taisnīgu spriedumu par ikvienu nodzīvoto dienu un par visu dzīvi kopumā. Katrs cilvēks pēc šīs zemes dzīves nonāk Dieva un Viņa eņģeļu priekšā un atkarībā no grēku daudzuma vai mazuma nokļūst vienā no septiņu dvēselisko līmeņu pasaulēm, kur izpērk savus grēkus.

Dievs katram cilvēkam dod iespēju izpirkt savus grēkus, kaut gan uz Zemes to varēja izdarīt daudzkārt ātrāk. Tā ir mūsu šīs pasaules prioritāte, ka tikai šeit, kur ir dzīvojis Dieva Dēls, tikai uz Zemes ir dota ātra iespēja izpirkt savus grēkus. Kā to darīt, par to mēs lasām Jēzus Kristus Jaunajā Derībā.

Cilvēka grēki ir par šķērsli, lai cilvēka gars vestu viņu pa Patiesības izzināšanas ceļu. Ja mēs lūgsim Dievam grēku piedošanu un piedosim pāridarījumus saviem tuvākajiem, ja mēs pildīsim bauslību un izpratīsim savus grēka darbus, tad sāks mazināties mūsu grēku daudzums. Jo mazāk cilvēkā grēku, jo vairāk gars spēs apskaidrot miesu.

Dieva Patiesība cilvēkā ienāk ar Dieva Vārdu. Ja cilvēks sāk pieņemt Dieva Vārdu, tad viņā sāks ienākt Dieva Patiesība, kas pakāpeniski apskaidros cilvēka garīgās miesas šūnas — radīsies apskaidrība par daudziem jautājumiem un procesiem.

Iedomājieties, ka cilvēka debesu ķermeņa visrupjākā šūniņa ir kā liela, apaļa kristāla lode, kurai ir loti specifiska struktūra — tās iekšiene ir īpaši harmoniskas struktūras veidojums, kurš var būt ļoti vienkāršs un vienlaicīgi sarežģīts. Tas spēj aptvert daudz informācijas un reaģē uz Dieva un cilvēka vārdu. Tas spēj sevi koncentrēt un ietekmēt visu cilvēka zemāko līmeņu darbību. Cilvēka gara miesas šūniņā ir smalkākas šūniņas. Tātad pakāpeniski — katrā rupjākā līmeņa šūniņā ir trīs smalkākā līmeņa šūniņas. Un katrā šā līmeņa šūniņā savukārt ir trīs smalkākas gara miesas šūniņas. Un tā līdz septiņdesmitajam līmenim.

Katra līmeņa šūniņas satur atbilstošu informāciju, un tām ir spēja darboties. Vissmalkākās, septiņdesmitā līmeņa, šūniņas ir tiešā saiknē ar cilvēka dzīvības kristālu un ar Dievu. Visas debesu ķermeņa šūniņas ir tiešā enerģētiskā saiknē ar cilvēka gara sirdi, kurā mīt Dieva Gara daļiņa — mūžīgās dzīvības kristāls.

Dievs ir pirmsākums visam, arī cilvēka dzīvībai. Tieši cilvēka gara sirdī un dzīvības kristālā ir koncentrēta un apslēpta Dieva Patiesība. Dzīvības kristāls ir paša Debesu Tēva pilnības grauds, kas satur Dieva Patiesību.

Cilvēka gars nespēj uzreiz satvert Dieva Patiesību. Dievs ir nolicis cilvēkam ilgu dzīvības ceļu, pa kuru ejot, izpildot Dieva likumus, ir iespējams tuvoties un satvert šo Dieva Patiesību.

Kā pirmais nosacījums tam, dzīvojot šai pasaulē, ir cilvēka taisnīga dzīve un bauslības ievērošana. Debesīs dziļākas Patiesības iepazīšana ir niecīga. Tā netiek dota, kamēr cilvēks neizpērk grēkus dažāda līmeņa dvēseles pasaulēs. Debesīs Dieva Patiesības iepazīšana ir dota tikai augstākajā Debesu pasaulē, kur dzīvo cilvēki, kuri savus grēkus ir izpirkuši. Vispilnīgākā Dieva Patiesības iepazīšana tiks dota Dieva bērniem Debesu Valstībā.

Tagad mēs zinām, ka Dievs caur Jēzu Kristu ar Jaunās Derības vārdiem mums ir atvēris durvis uz Dieva Patiesības iepazīšanu. Ja cilvēks atzīst Jēzu Kristu un izvēlējies iet pa šauro, pareizo dzīves ceļu, tad Dievs no debesīm var pār cilvēku sūtīt Dieva Patiesības Garu, kas izgaismo cilvēku un paver vārtus, kuri savieno cilvēka gara sirdi un garu caur dvēseli ar miesu.

Dieva Patiesība cilvēkā var ienākt un atklāties tikai no paša cilvēka gara sirds dziļumiem Dieva Patiesības Gara spēkā. Cita iespēja nav paredzēta.

Ja cilvēks grib apgūt Dieva Patiesību, ar prātu un mācīšanos tas nav iespējams. Dieva Gara Patiesību ar pasaulīgo prātu nevar saprast.

Nevar satvert gaisu ar roku, jo ar roku nav satverams gaiss. Tāpat arī cilvēka zemes ķermenis nespēj satvert savu garu ar zemes ķermeņa roku.

Ja cilvēks sāk iet pa Dieva Patiesības iepazīšanas ceļu, atzīst Jēzu Kristu un pilda Dieva baušļus, tad cilvēka miesas šūnas sāk orientēties uz gara šūnām un sāk pārvērsties, un cilvēka gara gaisma var apspīdēt zemes ķermeņa šūniņas.

Iedomājieties, ka arī cilvēka zemes ķermeņa šūniņa ir kā liela kristāla lode, kurā ir trīs smalkākas lodītes. Katrā no šīm smalkākajām lodītēm ir trīs vēl smalkākas lodītes, un tā līdz septiņdesmitajam līmenim jeb septiņdesmitkārt smalkākām šūniņām.

Visas zemes ķermeņa šūniņas ir dažādi orientētas, katrai no tām ir atšķirīga funkcija. Kopumā zemes ķermeņa šūniņas veido paša cilvēka miesu, ko mēs ar aci redzam. Minētā cilvēka šūniņu struktūra ir smalkāka par zinātnei zināmo atomu un tā vēl sīkākajām sastāvdaļām. Dievs cilvēkam liedz darboties cilvēka smalkākajā struktūrā, lai nevarētu ļaunprātīgi iedarboties uz citiem.

Tātad tikai Dievs savā spēkā un varenībā pārvalda cilvēku visdziļākajos un cilvēkam nepieejamajos līmeņos.

Katrā no cilvēka zemes ķermeņa šūniņām ir vēl arī dvēseles līmeņa šūniņas, kas pastāv četrdesmit deviņos līmeņos. Katra līmeņa šūniņā ir septiņas smalkākas šūniņas.

Kopumā katrā cilvēka visrupjākajā šūniņā, t.i., tajā iedomu kristāla lodē, ir cilvēka visu līmeņu šūniņas — miesas, dvēseles un gara šūniņas.

Tātad cilvēka debesu ķermenis nav tāds mazs, savrups kamols, bet gan atrodas un dzīvo katrā mūsu miesas šūniņā, viscaur ķermenī.

Vienkāršāk sakot — ir ķermenis ķermenī, tieši un precīzi aptverot rokas, kājas, galvu, t. i., visu augumu. Ja jūs aplūkojat rokas pirkstu, tad tajā ir jaušams arī gara miesas pirksts.

Tāpēc ir tik būtiski saprast, ka miesai, savienojoties ar garu, nav tikai vieni vārti, teiksim, caur sirdi, bet tie ir pa visu miesu, no šūniņas uz šūniņu, no līmeņa uz līmeni. Arī cilvēka prāta šūniņas ir savienotas no miesas uz garu un otrādi. Cilvēks nevar aptvert Patiesību visdažādākajos jautājumos citādi, kā vien savienojoties ar savu garu. Dieva Patiesība aptverama tikai ar cilvēka garu. Ja cilvēks, dzīvodams saskaņā ar Dieva likumiem, ir spējis sevī radīt harmoniju un apstākļus, tad ar Dieva Svētā Gara palīdzību var ienākt Dieva Patiesība. Tā viņā ienāk ar Dieva Vārdu. Kad cilvēks lasa vai dzird Dieva Vārdu, šis Vārds nonāk viņā līdz tam līmenim, līdz kuram ir atklājies gars. Cilvēka vārds nāk no viņa dvēseles un gara. Otrā cilvēkā tas var ienākt līdz tam līmenim, līdz kuram viņā ir atklājies gars.

Ja viens cilvēks runā par garīgām lietām, bet otrā cilvēkā gars nav atklājies, tad otrs nespēs saprast, jo viņam nebūs ar ko saprast.

Cilvēkā vārti uz Patiesību veras ticībā uz Jēzu Kristu ar Dieva Patiesības Gara spēku. Dieva Gars izgaismo cilvēkā dzīvības kristālu un gara miesu, kas Dieva spēkā var apgaismot cilvēka zemes ķermeņa prātu.

Ja cilvēks sāk aptvert Dieva Patiesību, viņā dzimst pats cilvēks, kurš spēs iepazīt Dievu un sevi. Tādam cilvēkam slinkums ir svešs, jo viņa gars ved pa dzīvības ceļu. Cilvēkam ir jāizmanto katra dienas minūte, lai tā dotu prieku Dievam un viņam pašam.

Dieva Patiesības izzināšanas ceļš ir bezgalīgs un mūžīgs. Dievs arvien spēs cilvēkam atklāt kaut ko jaunu un skaistu. Cilvēkam ir dota iespēja iepazīt Dieva pilnību. Mums katram ir dota iespēja būt pilnīgam. Atliek vienīgi gribēt. Daudziem ir jāsāk tieši ar to — jāgrib dzīvot un iepazīt visu, kas ir no Dieva!

Kas ir vislielākais šķērslis ceļā uz Patiesības iepazīšanu?

Vislielākais šķērslis uz Dieva un sevis iepazīšanu ir paša cilvēka grēks. Visi grēcīgie miesas darbi cilvēkā dzemdē nāvi. Miesa kalpo grēka likumam. Tātad, ja cilvēks paļaujas savas miesas iegribām, viņš ir miesas vergs.

Cilvēka gars ved uz Dieva un sevis iepazīšanu. Cilvēka debesu ķermenis ir daļiņa no Dieva, tas nepazīst grēku. Grēks ir radies pasaulē. Tas radās līdz ar Ievas un Ādama grēkā krišanu. Kopš tā laika pasaulē ir grēks, un tas ved cilvēka miesu uz pazušanu. Tomēr, ja cilvēks paļaujas uz savu debesu ķermeni, tas viņu izved uz dzīvības ceļa un neļauj pazust. Ja cilvēks nespēj pretoties miesas iegribām, tad krīt grēkā. Grēks ir vislielākais šķērslis ceļā uz Dieva Patiesības iepazīšanu. Cilvēka grēks iecietina cilvēka garu, kurš citādi ir spējīgs vadīt cilvēku pa izdzīvošanas un dzīvības ceļu.

Jēzus Kristus ir Patiesības ceļa gaisma!

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Grāmatas, Iespēja izdzīvot. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.