CILVĒKS
Pār katru cilvēku no Dieva plūst nepārtraukta Gaismas straume. Tā ir dzīvības saikne starp Radītāju un cilvēku. Tā ir kopš radīšanas mirkļa un arī šobrīd. Lai vislielākā pateicība mūsu Debesu Tēvam, kas no Savas Gaismas ir dāvājis daļiņu arī mūsu sirdīs! Kā Dievs ir mūžīgs, tā arī cilvēkam ir dota iespēja sevī vairot gara augļus un iegūt mūžīgo dzīvošanu.
Cilvēkam svarīgi ir zināt Patiesības pamatus. Tas nav nemaz tik sarežģīti. Cilvēka gars zina Patiesību un mēģina miesu apskaidrot. Miesa reizēm ir ļoti spītīga un tā tic tikai redzamajam. Miesa iestājas pret garu, jo tā garīgas lietas saprast nespēj. Bet, ja staigā ticībā un garā, tad miesas tieksmes var savaldīt. Ticība paver ceļu uz Patiesību.
Ikviens cilvēks pirmsākumā Debesīs tika radīts garā. Iznākot no Radītāja Gaismas, mēs ieraudzījām Debesu Valstību ar kalniem un lejām, ar ziedošām pļavām un mežiem, ar upēm un ezeriem, un dzīvām radībām tajā. Cilvēki ieraudzīja Dieva Gaismas pilno debess jumu. Visā bija miers un harmonija.
Visapkārt bija krāšņi putni un draudzīgi zvēri. Tie no cilvēka nebaidījās. Laukus pildīja ziedu spirdzinošs aromāts. Pat strauta ūdenim bija īpaša, dievišķa smarža. Ūdens, izkūstot cilvēka mutē, izplūda gara miesā kā nektārs. Tas deva spēku un valdzinājumu.
Cilvēks sajuta Dieva esamību blakām ik mirkli. Viņš nebija vientuļš un satiekot savus ciltsbrāļus, tas atplauka patiesā mīlestībā.
Cilvēks dzirdēja Dieva teikto, Viņam atbildēja un tā bija dzīva un pamācoša saruna. Cilvēks pateicās Dievam par visu, ko viņš ikdienā redzēja, sajuta un baudīja. Debesu Valstībā cilvēku attiecības ir patiesas un mīlestības pilnas.
Astoņpadsmit Gaismas gadu garumā cilvēki tika mācīti dzīvot Debesu pasaulēs un apguva dziļas zināšanas ikvienā jomā. Garā ikviens zina par Debesu Tēva pilnību, par Dēla būtību gādību, par Svētā Gara vadību un spēju. Gars pārzina savu būtībā.
Gars ir cilvēks pats, kas gara miesā radīts no Tēva pēc Dieva līdzības. Garam ir gara sirds un tajā ir dzīvības kristāls- daļiņa no paša Dieva.
Dzīvības kristāls ir cilvēka dzīvības pamats. Tas ik mirkli ar tiešu Gaismas saikni ir vienots ar Dieva Mūžīgās dzīvības avotu. No Dieva pirmsākuma dziļumiem plūst dzīvību nesoša enerģija, tā garā ienāk caur dzīvības kristālu un sirdi. Dzīvības gaisma plūstot pa visu gara miesu dara to dzīvīgu.
Ēdiens ikdienā tur nebija nepieciešams, jo dzīvības enerģiju deva Dievs. Tikai reizi mēnesī enerģijas papildinājumam cilvēki baudīja īpašu augli un dzēra dzīvinoša strauta ūdeni. Dzelteni sārtie augļi smaržoja pēc Dieva dvesmas, bija viegli caurspīdīgi un nokostais kumoss mutē izkusa kā svaigs medus.
Nakts Debesu Valstībā nav, jo pats Dievs ir tās mūžīgā Gaisma. Arī miegs cilvēkam tur nav vajadzīgs, jo gars nenogurst. Tomēr katras dienas noslēgumā pienāk mirklis, kad dabā viss pieklust un iestājas atpūtas laiks. Arī cilvēkus pārņem miers un tie atpūšas dažādās Valstības vietās.
Tādos mirkļos ikvienam paveras sava iekšējā pasaule un tiek dāvāta iespēja domās pabūt neaizsniedzamajās Dieva Valstības vietās. Tā ir iespēja ar savu Es aizceļot līdz Dieva skaistajiem ziedu dārziem un no sirds ar savu Radītāju izrunāties.
Dievs rada apstākļus, lai ikviena dzīvā būtne varētu garā augt un pilnveidoties. Pēc gara pilngadības sasniegšanas Dieva Derības spēkā, lai vairotu sava gara lielumu desmitkārt, ikviens cilvēks tika sūtīts dzīvot ārpus Valstības Tēva radītajās pasaulēs,. Līdz ar cilvēkiem nāca Dieva Dēls un tagad tas ir mums blakām līdz atgriešanās stundai Debesu Valstībā.
Debesu pasaules pēc dzīves apstākļiem ir dažādas un to skaits ir liels. Pārejas pasaulē pirms nonākšanas uz Zemes, Dievs ikvienam garam izveido dvēseli.
Dvēsele ir gara apvalks un aizsargs. Tā ir starpnieks starp garu un pasaulīgo miesu. Dvēselē uzkrājas informācija par cilvēka darbiem un domām. Dvēsele un gars veido debesu ķermeni.
Kamēr debesu ķermenis ir miesā, tikmēr cilvēks pasaulē ir dzīvs.
1.Mozus 1:26-29
Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.
Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
Un Dievs sacīja: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.
Pasaulē Dievs cilvēku radīja arī pēc Savas līdzības. Ādams tika radīts no zemes un Dieva dotā dzīvības dvaša- tā ir dvēsele un gars. Ieva tika radīta no Ādama ribas. Dievam viss ir iespējams. Debesu Tēvs ir visa Radītājs. Patiesību var sākt izzināt pieņemot Bībeles vārdus kā Patiesību.
1.Mozus 2:7-8
Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
Dvēsele un gars veido cilvēka galveno daļu- to, kura nosaka patiesā Es spēju un būtību. Gara daļa veido cilvēka būtisko atšķirību no dzīvniekiem. Mūsu gudrais Es, tas, kurš sen jau bijis, ir un būs, ar savu gudrību un dievišķam spējām, patiesi ir cilvēka galvenā daļa.
Ja mūs vada gars, tad esam pārāki par savu miesu un pasauli. Ja tas tā nenotiek, tad miesas iekāres ņem virsroku un tām nekad nav gala. Vai tad kāds grib būt iekāres un grēka vergs?
1.Mozus 2:21-25
Un Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu. Šo ribu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu un pieveda to pie cilvēka.
Tad cilvēks sacīja: “Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Un viņa sauksies par sievu, jo tā ir no vīra ņemta. Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” Un tie abi – cilvēks un viņa sieva – bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.
Debesu ķermenis cilvēkā ienāk tieši dzimšanas mirklī un pakāpeniski tas vienojas ar miesu. Kristīšanas mirklī pār cilvēku nāk Svētais Gars- tad gars, dvēsele un miesa tiek savienoti, vadīti un apgaismoti visā Trīsvienības spēkā.
Tēvs, Dēls, Svētais Gars- gars, dvēsele un miesa, abi trīskārši vienoti. Radītajā ir daudz vienkāršību un sakritību. Parasti cilvēks tās nemana. Viņš bieži neievēro Dieva likumus un no tā arī cieš. Nevar apgūt sarežģītāko, neizzinot vai nepieņemot vienkāršāko. Patiesībai arī ir savi izzināšanas pakāpieni.
Pāvila 1 vēst. korintiešiem 15:47-49
Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm; un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm.
Dievs cilvēkus uzrunā garā. Ar pasaulīgo dzirdi var saklausīt pērkona dārdus, bet nekad nevarēs saklausīt Kristus vai Viņa eņģeļu teikto. Lai cilvēks spētu dzirdēt garā teikto, ir jāiziet garš ticības un paklausības ceļš. Ir jāizveido saikne ar savu Es un tad ticībā Dievs var atvērt miesu gara darbībai. Cilvēka otrā piedzimšana ir atdzimšana garā.
Cilvēka gars Dievu vienmēr klausa. Nepaklausība nāk no miesas. Ticībā Tas Kungs cilvēku veido un stiprina. Pacietīgi ik dienu ir jālūdz un jāmācās veidot dzīvā saikne ar Dievu.
Ir zelta likums- cik cilvēks ikdienā lūdz, tic un uz Dievu paļaujas, tik viņš arī saņem. No sirds patiesa rīta lūgšana dod iespēju no Dieva saņemt papildus gara stiprinājumu un aizsardzību par 40%. Garā var skaidri redzēt, vai tajā dienā pār cilvēku nākusi svētība, vai viņš to nav saņēmis. Dievs dāvā svētību tikai tiem, kas Viņu piesauc, tic un paļaujas.
Katrs ir izvēles priekšā- dzīvot dzīvi pilnvērtīgi, gara spēkā vai mocīties miesas vājumā. Tas Kungs ar saviem eņģeļiem rāda mums ceļa Gaismu un sirds to jūt. Ieklausīsimies savā sirdī- tajās ir paslēpta gudrība.
Apgarots cilvēks pasaulei ir dāvana. Gars patiesi ir mūžīgi skaists. Ar katru nodzīvoto dienu mēs sevī varam to veidot un būt skaistāki. Vecumdienās cilvēki ir tik ļoti atšķirīgi – vieni ar gaišām acīm un sejām, citi īgni, drūmi un mūžīgi neapmierināti. Tad skaidri ir redzams kā mūžs ir nodzīvots. Vājš cilvēks parasti meklē vainu citos. Jāsāk ir tieši no sevis. Nedrīkst uzvelt savu īgnumu vai dusmas uz citiem, jo tas ir grēks.
Cilvēka grēki krājas viņa dvēselē līdzīgi, kā datora atmiņā ierakstītā informācija. Katram grēkam piemīt savs krāsu spektrs, veidols un izteiksme. Grēks cilvēkā dzemdina nāvi. Tas aizsedz no gara uz miesu plūstošo dzīvības gaismu.
Ja grēku ir maz, tad cilvēks ir pilnīgāks ar dzīvīgumu un enerģiju. Grēks, aizpildot dvēseles šūnas ar negatīvu enerģiju, izveido biezu, gaismai necaurejamu slāni. Grēka iespaidā gars smok.
I Jāņa 3:4
Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.
Grēks cilvēkā ir reāli dzīvs un tas paliek līdz mirklim, kad pats Dievs tos piedod. Cilvēkam ir jālūdz grēku piedošana un tas tiek piedots tikai tad, kad viņš to līdz sirds dziļumiem ir sapratis.
Gars ik mirkli prātu cenšas apskaidrot, bet bieži vien grēku daudzums to neļauj. Parasti padarītais grēks dzen uz jaunu grēku. Ja gars nespēj cilvēku savaldīt, tad dzīvē seko dziļš pagrimums.
Pāvila vēst. Romiešiem 8:1-11
Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības. Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme – uz dzīvību un mieru. Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.
Bet jūs neesat miesā, bet Garā, tik tiešām, ka Dieva Gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.
Kādus darbus pasaulē izdarām, par tādiem nākas atbildēt tagad un arī Debesīs. Rītdienas laimi mēs veidojam šodien. Ja gribat būt laimīgi, dariet tikai labus darbus un domājiet tikai taisnīgas domas. Mute cilvēku apgrēcina daudz vairāk nekā darbi. Minūtē var pateikt daudz vārdus, bet var izdarīt ne vairāk kā vienu darbu.
Materiālo pasauli zinātnieki ir izzinājuši diezgan pilnīgi. Tomēr aiz izzināšanas robežas, kvantu un vēl smalkāko daļiņu pasaulē eksistē vēl pilnīgāki likumi un nezināmo enerģiju veidi. Dievs cilvēces attīstības līmenim piedāvā izzināt tikai tās zināšanas, uz kurām tā ir sagatavota.
Patiesi, matērijas pasaule sastāv no vissmalkākajām daļiņām. Cilvēce pazīst molekulas, atomus un kvantus. Tas ir pirmais matērijas līmenis. Nākošajā smalkākajā, cilvēkam nezināmajā līmenī pastāv vēl trīs smalkāku veidu daļiņas. Un tā tas turpinās līdz septiņdesmitajam, matērijas vissmalkāko daļiņu līmenim.
Tāpat ir arī cilvēka miesā- mūsu šūniņas sastāv no molekulām, atomiem un kvantiem, tikai tajā viss ir ļoti dzīvīgs. Un tālāk arī pastāv vēl sešdesmit deviņi dzīvu daļiņu līmeņi. Dievs arī mūsu pasauli ir radījis pilnīgu un šī pilnība cilvēkam nekad nebūs pilnīgi izzināma.
Pāvila vēst. galatiešiem 5:16-18
Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai.
Atomam ir kodols un tam apkārt riņķo elektroni. Kodolam ir spēcīga enerģija un tā krājumi ir neizsmeļami. Tas izstaro gaismu. Ja zinātnieki spētu ielūkoties vissmalkāko daļiņu līmenī, tad ieraudzītu, ka šīs daļiņas izstaro spoži zeltītu gaismu. Gars izstaro zeltītu gaismu un šī gaisma jau spēcīgi ietekmē miesas vissmalkākās daļiņas.
Veselam un garīgi spēcīgam cilvēkam visa miesa ir sakārtota un starojoša. Slima cilvēka šūniņas gaismu vairs neizstaro un tām izteikti enerģijas trūkst. Tām pazudusi arī skaisti zeltītā gaisma. No gara klātbūtnes miesā ir atkarīga mūsu veselība. Gars ir dzīvs un dzīvu dara miesu.
Cilvēkam jāsaprot viens likums- Dievs nosaka visas cilvēces attīstību un atklāj savus noslēpumus tikai sasniedzot pietiekošu gara izaugsmes līmeni. Vai tad mežoņiem varētu uzticēt atomreaktora vadības pulti?
Jāsaprot vēl likums- cilvēks ar savām profesionālajām zināšanām var droši darboties savu zināšanu sfērā līdz cilvēcei zināmajam pasaules izzināšanas līmenim. Tālāk aiz šīs robežas var darboties tikai Dievs. Ja cilvēks skaidri nezin, tikai nojauš par kārtību, kāda eksistē kvantu, tālāk smalkāko daļiņu un enerģiju līmenī, kā tad viņš pareizi ko var izdarīt?
Cilvēkam ir jāmācās sevi uzticēt Dievam. Tātad veselības jomā lai darbojas mediķi un citi gudri cilvēki, bet jomā kas jau ir aiz šīs zināšanu robežas- lai darbojas tikai Dievs. Tas Kungs darbojas visos līmeņos, bet to pasaulīgo daļu Viņš ir uzticējis cilvēkiem. Cilvēkam lai pieder cilvēka daļa, bet Dieva daļa lai vienmēr ir Tā Kunga ziņā. Uzticēsimies ikdienā Dievam un Viņš aizpildīs mūsos iztrūkstošo daļu!
Dvēsele sastāv no vēl smalkākas matērijas daļiņām. Tās ir daudz smalkākas par materiālas pasaules vissmalkākā līmeņa daļiņām. Katrā dvēseles šūniņā ir septiņas smalkākas daļiņas. Katrā no šīm daļiņām ir vēl ir septiņas smalkākas. Un tā kārtu pēc kārtas līdz četrdesmit devītajai.
Paralēli materiālajai pasaulei pastāv astrālā (dvēseles līmeņa) pasaule. Tā ir iekš materiālās pasaules, tāpat kā dvēsele ir iekš miesas. Cilvēka dvēselei piemīt spēja uzkrāt visu informāciju par dzīvi.
Cilvēks dvēseles izskatu dzīves laikā veido. Ja grēku ir maz, tad dvēsele ir tīra un pieņem gara izskatu. Ja dvēselē grēku ir daudz, tad tā pieņem grēku izskatu. Ja kāds ir pielūdzis dēmonu, tad dvēsele pieņem tā izskatu.
Marka ev. 7:20-23
Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.”
Kā cilvēkam ir sava, raksturīga smarža, tāpat arī dvēselei piemīt sava smarža. Skaidrai dvēselei ir gara smaržu patīkamais aromāts. Grēcīgai dvēselei piemīt nepatīkama smaka. Lai kā cilvēks mēģinātu to noslēpt ar labām smaržām, tas neizdosies. Dvēseles smaržu veidols ir no daudz smalkākām daļiņām un tas ir daudz spēcīgāks.
Pāvila II vēst. korintiešiem 3:17,18
Tas Kungs ir Gars. Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība. Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.
Cilvēka gars dziļākajā būtībā arī sastāv no vēl smalkāku daļiņu līmeņiem un to kopējais skaits ir septiņdesmit. Debesīs pastāv daudzu gara līmeņu Valstības. No tām Dievs caurskata pasaules un dzīvās radības tajās. Eņģeļi Debesīs arī var neredzēt, kad pie viņa no pilnības dziļumiem pienāk Tas Kungs.
Zinot Dieva radītā pilnību, lai mūsos ienāk bijība un pazemība. Ir jāsaprot, ka neviena dzīvā būtne ar savām spējām nevar būt pārāka par Dievu. Derība ir likums. Caur praviešiem nākušās atklāsmes ir Patiesība.
Radītājs ar savu Atziņu projektē un veido visu pa priekšu un tad viss noliktais piepildās. Dieva ziņā ir arī laiks. Lai stipra ir mūsu ticība Derības vārdiem, jo apsolītais laiks ir tuvu klāt pienācis.
Cilvēkam ir savs biolauks. Enerģija tajā riņķo no apakšas uz augšu, veidojot gulošu astoņnieku. Cilvēka biolauka pamatnē ir lotosa zieds. To Dievs ir radījis pašā pirmsākumā. Tas pastāv vissmalkākā gara līmenī. Cilvēks, dzīvojot Debesu pasaulē, to neredz.
Ja cilvēks ir garīgi atvēries, tad lotosa zieda enerģija miesā darbojas spēcīgāk. No Tā Kunga nākoša dzīvības gaisma krīt arī uz šo ziedu, tā veicinot dzīvības enerģijas apriti. Ja cilvēks par sevi nedomā un Dievam netic, tad gara enerģija līdz miesai nenonāk un lotosa zieds ir pievērts.
Mateja ev. 22:37
Bet Jēzus tam sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
Gara sirds pamatnē arī ir lotosa zieds. Garā lielam cilvēkam gara sirds ir liela un arī lotosa zieda ziedlapiņu ir vairāk. Enerģijas aprites sākums ir gara sirds. Tā sāk plūst no sirds lotosa zieda uz augšu, veidojot enerģijas loku. Tad enerģija nonāk līdz pamatnes lotosa ziedam un no turienes tā plūst atkal uz augšu. Tā visā cilvēkā ienāk dzīvīgums.
Ja cilvēks dienai lūdz svētību, tad papildus ienākusī enerģija pastiprina lotosa ziedu aktivitāti. Veselam cilvēkam enerģijas biolauks ir sakārtots un pilnīgs. Miesā vispirms enerģiju saņem kāju pēdās esošie centri, tad ceļgalos. Tur enerģija jau sāk dalīties un tā visa kopumā savienojas pirmajā un galvenajā enerģētiskajā centrā- mugurkaula pamatnē.
Tālāk enerģija tiek sadalīta pa visiem dzīvību nesošiem orgāniem, bet galvenā enerģijas plūsma iet uz otro centru, tad uz trešo un tā līdz septītajam. Centrus sauc arī par čarkām. Galvenais, lai cilvēkam būtu atvērti pirmie trīs centri. Ja tas tā nav, tad cilvēks jau slimo.
Ceturtā čakra atveras Dieva spēkā atkarībā no garīgās izaugsmes un gatavības. Jo līdz ar ceturtā centra atvēršanos, atveras enerģiju nesošie centri arī plecos, elkoņos un rokās. Tad cilvēks savu gara enerģiju var jau novirzīt ar rokām, lūgt Dieva svētību un svētīt. Smalkāko enerģiju rokas sāk just. Piemēram, ar tām var sajust āderes.
Dzīvības enerģija cilvēkā var samazināties līdz zināmai robežai. Ja enerģijas ir mazāk par 60%, tad sākās pagurums un virsroku ņem slimības. Tad zāles vai dažādas atveseļošanas procedūras īpaši nepalīdz. Pār enerģijām valda vienīgi Dievs. Tātad ikdienā no sirds Tam Kungam jālūdz palīdzība.
Jāatceras likums- 85% no visiem dzīvības procesiem nepieciešamās enerģijas dod Dievs, pārējos 15% enerģijas cilvēks saņem ar ikdienā lietoto ēdienu. Dieva dotā enerģija nāk kā tiešā veidā no mūžīgā Dzīvības avota, tā arī no Saules, Zemes, augiem, ūdens un dažādos citos veidos.
Cilvēkam sev ir jāvelta pietiekoši laika un uzmanības. Tās lai ir ne tikai domas vai vēlēšanās būt skaistam, bet arī konkrētas darbības savas veselības uzlabošanā. Tās varētu būt ūdens procedūras, sevis masāža sāpošajās vietās, dažādu vingrinājumu veikšana, pastaiga vai arī vienkārši miers. Mūsu miesa ir mūsu gara darbības instruments, caur kuru šajā pasaulē var paveikt izcilas lietas.
Veselā cilvēkā nav nepilnību. Viss organisms tad darbojas vienoti harmonijā un saskaņā. Dzīvē šī saskaņa bieži vien tiek izjaukta un pakāpeniski miesu var pārņemt negatīvas enerģijas un haoss. Tās strauji mazina šūnu darbības spējas. Tā organismu pakāpeniski var pārņemt slimības, kuru ārstēšanai parasti nepieciešams ilgs laiks.
Ja sev velta pietiekošu daudzumu uzmanības, tad tas var nenotikt. Jāsāk ir ar sevis izzināšanu. Kā gan cilvēks var viegli iemācīties strādāt ar datoru, bet sevī notiekošos procesus nepārzina? Sevis izzināšana dāvā arī prieka un laimes izjūtas.
Izzināsim sevi visdziļākajā būtībā un lūgsim, lai Dievs mūs ikdienā apskaidro! Cienīsim un mīlēsim visu to, kas dots uz mūžu! Pateiksimies Dievam, ka esam, būsim un tā mūžīgi!
