Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

Uzticētais darbs tagad jau ir aiz muguras. Šī grāmatas daļa vienlaicīgi ir likteņstāsts, mācību stunda un arī maza atskaite par padarīto. Visas mana darba galvenās atskaites ir pie Dieva. Ik dienas redzu, kā mans eņģelis- rakstvedis raksta nu jau divpadsmito manu darbu grāmatu.

Ziniet, arī jūsu darbi ir pierakstīti, tāpēc sirdīs lai ir miers. Katra cilvēka dzīves laikā paveiktie darbi tiek pierakstīti un novērtēti. Tāpēc nekas nevienam par jūsu labajiem darbiem un nodomiem nav jāpierāda. Kas padarīts, tas padarīts un arī pierakstīts.

Man Kristus teica: Necenties par sevi un saviem darbiem nevienam kaut ko īpaši stāstīt un pierādīt. Mūsu darbi lai tikai mums ir zināmi.

Pēc sagatavošanās perioda Dievs mani aicināja uz Mežezeru, kur notika tikai mums zināma saruna. Tajā tika pateikts viss- par gaidāmajiem darbiem no iesākuma līdz to beigām Ar Derības spēku tika apliecināts ikviens man uzticētais darbs. Tagad, pēc gadiem varu pateikt vienu- ikviens Dieva teiktais vārds līdz mazākajam niansei ir piepildījies. Sirdī bieži skanēja Derībā Kristus teiktie vārdi:

Jāņa ev. 8:29

 Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis vienu, jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.”

Ik mirkli atvērtajās Debesīs redzu Tā Kunga un Dieva troni. No tā uz pasaulēm un Zemi spīd bezgala spilgta Gaisma. Apkārt tronim sēž divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes. Dieva priekšā ir septiņi draudžu eņģeļi. Zemi no četrām debess pusēm tur četri Dieva eņģeļi. Ik mirkli virs cilvēkiem darbojas liels skaits dažādu eņģeļu un katram no viņiem rokās ir veicamo Dieva darbu saraksts.

Paralēli pasaulīgajam dzīves ritmam norit darbīga dzīve gara pasaulē. Tas ir mums līdzās. Ziemā eņģeļiem nav auksti, jo tas skar tikai cilvēkus. Blakām esošajā gara pasaulē ir siltums, daudz ziedu un skaistu koku. Tajā laimīgi un sakārtoti darbojas mūsu uzticamie draugi un palīgi- eņģeļi.

Garā esmu bijis ne tikai visās mūsu planētas malās un sastapis daudz ievērojamus cilvēkus, bet arī visās tuvākajās un tālākajās Debesu pasaulēs. Saprotu- izklausās neticami, bet es patiesi rakstīto vai teikto nekad necentīšos pierādīt.

Man galvenais ir bijis un vienmēr būs- izdarīt visu labi un precīzi, kā Dievs saka. Ikviens uzticētais darbs ir bijis cilvēku labā. Man prieks redzēt cilvēkus laimīgākus.

Patiesībā Debesu pasauļu ir daudz vairāk, nekā es rakstīju un zīmēju Atklāsmes grāmatā. To ir tūkstošiem reižu vairāk. Visas tās uzticēto darbu dēļ esmu garā izstaigājis. Ticiet tam, kas rakstīts Derībā:

Jāņa ev.14:2-3

 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.

Ikviena liecība manās grāmatās vai lekcijās tika vērsta uz vienu, lai ticētu Derības vārdiem. Pakāpeniski atklāju par tiem darbiem uz Zemes un Debesīs, par kuriem tika rakstīts Jāņa Atklāsmes grāmatā. Katrs vārds Derībā ir Patiesība. Grāmatā rakstītajam es esmu izdzīvojis cauri gan kā liecinieks, gan kā darītājs.

Šo gadu laikā ir bijuši daudz cilvēku, kuri garā saņēmuši liecības, par Kristus darbiem uz Zemes un Debesīs. Jēzus Kristus patiesi ļaunumu ir uzvarējis un gatavo pasaules lielajai tiesas dienai.

Kopš iesākuma, Kristus man atklāj Patiesību par katru vajadzīgo cilvēku- tās ir septiņas liecības: par gara izaugsmi, gara lielumu, grēku daudzumu, domām, par ierakstu Dzīvības grāmatā un sagatavotības pakāpi taisnajai tiesai. Tas dots tāpēc, lai es ieguldītu visu savu sirdi cilvēku gara izaugsmei.

Ir grūti skatīties uz cilvēku, kura gars grēku smaguma dēļ iet zudumā. Tikai lūgšanas svētība, mīlestība un atbalsts spēj tādam līdzēt. Bet ir tik liels prieks par cilvēku, kura gars strauji aug un priecē apkārtējos.

Domāju sapratāt, ka cilvēka garīga izaugsme sākās ar ticības un uzticības mirkli Dievam, ar grēku nožēlošanu un piedošanu, ar Derības likuma izpildīšanu, ar garīgas atvēršanās mirkli mīlestībā uz Dievu un tuvākajiem.

Liecības par redzētajiem notikumiem gara pasaulēs un uz Zemes saistoši ar Derības apsolījumiem esmu gleznojis daudzās gleznās un zīmējumos. Gleznu ir tapis pāri diviem simtiem, zīmējumu- pāri tūkstotim. Brošūras veidā ar sešdesmit un astoņdesmit zīmējumiem ir tapušas divas grāmatiņas- Atklāsme zīmējumos. Zem katra zīmējuma cenšos parakstīties. Domāju- tas ir svarīgi, atbildēt ar parakstu par visu, ko daru.

Tapušas daudz fotogrāfijas par svētbrīžu mirkļiem uz dabā un debesīs. To ir vairāki tūkstoši. Labākās fotogrāfijas apkopoju grāmatās- Iespēja izdzīvot, Lūgšanas, Ceļā uz Gaismu.

Tie ir mirkļi, kad Kristus saka- brauc un fotografē, jo pats Dievs tur būs Gaismā un spēkā. Tā tapušas fotogrāfijas, no kurām ik mirkli nāk un nāks gaisma, kas plūdīs kā Svētā Gara dzīvs ūdens. Fotogrāfijas sajūtu kā svētas, kurās pats Dievs cilvēkus uzrunājis ar Savu svētumu.

Uzticētie darbi prasīja daudz ceļot. Cik svarīgi cilvēkiem ir izdarīt labu! No Svētās zemes caur Itāliju, Spāniju, Franciju un Vāciju līdz Latvijai ir gājis kristietības ceļš. Apceļojot šīs valstis, vērojot vēstures pieminekļus, kultūru un cilvēkus par to var pārliecināties.

Tautas laika ritējumā iziet dažādus un bieži vien smagus pārbaudījumus. Ja valsti skāris karš, tad tā sekas cilvēkos manāmas vēl vismaz divdesmit piecus gadus un vairāk. Ar Dieva svētību ir iespējams sadziedēt visas brūces.

Cilvēki nezina, ka katrai tautai no Dieva ir uzlikts nemanāms uzdevums. Ja spāņu tauta izcieta Franko režīma jūgu, vai vācieši pārdzīvoja fašismu, tas nozīmē, ka šīm tautām tam bija jāiziet cauri.

Tāpat arī sociālisms skāra daudzas valstis, jo arī tam visam tā bija jābūt. Ja pār tautu nāk kāda epidēmija, tad tā skar zināmu skaitu cilvēku. Ja pār cilvēci nāk kāds ļauns rēgs, tad tas skar dažas tautas un uz tās pleciem gulstas smags pārbaudījums.

Pienāk laiks, tautā aug ticība un Dieva svētība pie tās atgriežas vēl lielākā spēkā. Kā cilvēks var izveidoties par Cilvēku tikai un vienīgi pieņemot visas dzīves grūtības, izejot caur tām ar paceltu galvu un ticībā, tāpat arī tauta veidojas stipra smagos pārbaudījumos.

Itālijā izveidojusies ticīga tauta un īpašu spiedogu tai uzlicis ir Vatikāns. Spāniju ir piemeklējis grūtāks liktenis, īpaši viduslaiku inkvizīcija. Pārbaudījumos tautas ticība Kristum top  stiprāka.

Francijas tieksme pēc brīvības un demokrātijas deva savus augļus. Prieks, ka pat vismazākajos ciematiņos ir baznīcas ar krustiem un gaiļiem torņos. Līdzīgi tāpat varētu turpināt vēstures notikumu skatījumu par visām Eiropas valstīm un tautām.

Arī pēc statistikas Eiropas valstīs pārsvarā ir kristieši. Mēs cienām visas tautas un reliģijas, bet vistuvāk Patiesībai ir kristieši. Tāpēc mums, kā vecākiem brāļiem un māsām ir jāpalīdz Patiesību saprast arī citiem.

Ziemassvētku vakari bija tie mirkļi, kuros Dievs visā spēkā un godībā mani uzrunāja un teica par gaidāmajiem darbiem visa nākamā gada garumā. Ir ļoti svarīgi zināt gada galvenos uzdevumus. Viss ko Dievs šos gadus bija teicis- ir piepildījies. Esmu apceļojis visas tās valstis, par kurām Dievs bija teicis un darbi arī izdarīti.

Tā pienāca laiks arī aizceļot līdz Izraēlai. Svarīgākie Derības notikumi saistās tieši ar Svēto zemi. Dāvida un Kristus zeme. Pirms došanās uz šo valsti, katru dienu lūdzu par Izraēla tautu, svētīju un redzēju, kā no Kristus pār ticīgajiem līst piedošanas un svētības gaisma. Zinu, ka šodien daudz vairāk cilvēku no šīs tautas spēj ticēt Jaunās Derības vārdiem. To pārliecinājos arī apceļojot Svētās vietas.

Vēl mēnesi pirms došanās uz Izraēlu, nezināju kā tur nokļūt- nebija īpaši pazīstams neviens cilvēks, līdz ar to vīzu saņemt nevarēja. Finansiālo līdzekļu braucienam nebija. Tad no Telavivas pazvanīja labs cilvēks un vīza tika nokārtota.

Radās doma par fotogrāfiju izgatavošanu un gleznošanu. Fotografēju dabas skatus, uzgleznoju garīga satura gleznas un tās nonāca pie cilvēkiem. Tā atradās līdzekļi ceļojumam.

Pirms ceļojuma kāds mācītājs man teica- Tu izkāpsi lidostā Izraēlā, zemi zem savām kājām sajust nespēsi. Būs kā tukšums. Gaismu dāvās tikai svētvietas.

Tā arī notika. Izkāpjot Telavivas lidostā un staigājot pa šo zemi jutu, ka tai nav garīga satura. Līdz ar Dieva Dēla krustā sišanas mirkli Debesu Tēvs svētību šai zemei atņēma, to atstājot vienīgi īpašās vietās- Betlēmē, Dāvida un Kristus dzimšanas vietā, Nācaretē- Kristus pilsētā, Jordānas upē un Tibērijas jūrā, Jeruzalemē, tās apkaimē un daudzās citās svētās vietās, kur tagad kristieši kalpo baznīcai un veido garīgu vidi.

Uz visām Kristus svētajām vietā garā redzēju no debesīm spīdam gaismas starus. Īpaši spožs tas bija virs Kristus kapa bazilikas- augšāmcelšanās vietas. Būt un sajust Kristus realitāti vietās, kur Viņš darīja Debesu Tēva darbus- ir laime. Cilvēkam ir svarīgi reāli ar savām acīm ieraudzīt to, par ko ir rakstīts Derībā.

Betlēme- Kristus dzimšanas vieta. Svētā vieta arī toreiz bija karaspēka ielenkta. Mūs pavadīja arābs- viņš bija uzņēmies atbildību par mums. Apkārtējā vide nemazināja Svētās vietas izjūtas. Ziemassvētku vakarā ikvienu baznīcu rotā altārītis ar Kristus bērniņu.

Skatoties uz Mariju un bērniņu Kristus Dzimšanas bazilikā pārņem svētlaimes sajūtas. Nekur nav un nevar būt cita, galvenāka altāra ar Mariju un Kristus bērniņu, kā tikai Viņa dzimšanas vietā- Betlēmē. Un kad skaties uz to- tad visam augumam cauri izskrien Kristus dzimšanas realitātes sajūta un svētums. Dievs garā rādīja tā laika ainu. Cik mūsu sirdīs Patiesība ir dzīva!

Jordānas upe- strauja un veldzējoša. Tajā peldoties var sajust Svētā Gara klātbūtni. Tik svētīgi būtu katram kristietim ieiet šajā upē un lūgt Dievam svētību. Patiesi, šajos ūdeņos joprojām var sajust Jāni Kristītāju un Jēzu Kristu. Ūdens ilgi saglabā enerģētisko informāciju.

Nācaretē pagāja Kristus bērnība. Jāzeps un Marija Viņam iemācīja visu, kas bija dzīvei vajadzīgs. Tibērijas jūra- Kristus un apustuļi. Ieejot tajā, garā redzēju ainu, kā Kristus staigā pa ūdens virsmu.

Maizes baznīca- vieta kur Kristus pabaro tūkstoš cilvēkus ar maizi un zivīm. Kapernauma, tur Kristus mācīja ļaudīm gudrību. Visā Kristus bija atstājis Savu Gaismu un svētību.

Svētvietas dāvāja Jaunajā Derībā aprakstīto notikumu realitātes izjūtas. Jeruzaleme- Ģetzemanes dārzs, Kristus ciešanu ceļš, Golgāta- Kristus Kapa bazilika un Viņa augšāmcelšanās vieta- patiesi ir Dieva Gaismas apspīdēti. Klusi, bez steigas izstaigājot Kristus ciešanu ceļu, garā redzēju Jēzu ejot šo Golgāta ceļu un sirdī sajutu krusta smagumu.

Līdz sirds dziļumiem piedzīvojot to, tagad varu teikt- Kristus ciešanas cilvēku grēku dēļ bija ļoti lielas. Tās stāvēja un vienmēr stāvēs pāri cilvēkam iespējām. Dievs pats, nonākot cilvēku vidū, ar Savu spēku paņēma uz Sevis to cilvēku grēkus, kas Viņam ticēja, un atpirka no pasaules, nāves un bauslības. Vienmēr lai ir visaugstākais gods un pateicība Dievam Tam Kungam par Viņa ciešanām un žēlsirdību!

Pirmo reizi garā Kristus ciešanu ceļu redzēju un izjutu Jēzus ciešanu smagumu Lieldienās, Ogrē, sava garīgā ceļa sākumā. Tā Dievs mani stiprināja, dodot spēju ar visu miesu izjust Golgāta ceļa nozīmi un apjaust Dieva Dēla augšāmcelšanās mirkli. Garā redzēju, kā rakstīts Rakstos- trešajā dienā pār Jēzu Kristu, guļošu kapā, nāca Debesu Tēva pilnība, Viņu augšāmcēla un ienesa Dieva Gaismā.

Stāvot Golgātā, pie Kristus Kapa un augšāmcelšanās vietā izjutu, cik liela ir Tēva un Dēla mīlestība un žēlsirdība uz cilvēkiem. Dievs pats nonākot pasaulē glābj cilvēkus no pazušanas un dod cilvēkiem gudrību ar Jaunās Derības vārdiem.

Kāpēc cilvēki Krustus ciešanu nozīmi apjaust nespēj? Kā cilvēki nespēj saprast grēku piedošanas nozīmi un mūžīgās dzīvības iemantošanas jēgu?

Zinu skaidri, ka jau tuvu klāt pienākušie Derībā rakstītie Dieva apsolījumi, par notikumiem pirms Kristus Otrā atnākšanas- Saules un Mēness aptumšošanos, debesu stiprumu sakustēšanos, mazticīgo sirdis vērsīs pie ticības Jēzum Kristum.

Jaunā Derība ir Vecās Derības turpinājums. Mūžīgo dzīvošanu var iemantot tikai tad, ja pieņem abas Derības kopumā, jo tās nāk no Vienīgā Dieva.

Jēzus Kristus spēkā esmu rakstījis liecības trijās grāmatās. Dieva vārdus dzirdēju balsī un redzēju garā visskaidrākajā veidā. Dieva atklāsme cilvēkā ir spējāka un stiprāka par zibeni un skaļāka par pērkona dārdienu. Grāmatu nosaukumi ir: Atklāsmē, Iespēja izdzīvot, Zelta graudi, Dzīvības likumi.

Dieva spēkā Viņa vārdi atklājās kā pārliecinoša Patiesība notikumu redzējumā un atziņā. Dievs pats nodrošina Savu vārdu piepildījumu cilvēku sirdīs. Laimīgs ikviens, kas ar sirdi Viņa dāvātos domu graudus spēj sajust un saprast. Tapa arī grāmata Lūgšanas ar manām fotogrāfijām. Svarīgi uzticētās garīgās dāvanas neturēt sevī, bet no sirds dāvāt cilvēkiem.

Pienāca laiks arī ceļojumam uz Amerikas kontinentu. Pēc Amerikas atklāšanas kontinenta pamatiedzīvotāju liktenis strauji mainījās. Par tā laika notikumiem varam izlasīt vēstures grāmatās.

Zinām- vēstures grāmatas bieži vien ir dažu cilvēku notikumu interpretējums, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Tagad ir izveidojušās valstis ar savu kultūru. Citās ir saglabājusies pamatiedzīvotāju kultūras elementi, citās- tikai rezervātos dzīvojošu iedzīvotāju vidū. Rezervāti- tas ir skumji un nepareizi.

Prieks par Amerikas tautas ticību un demokrātisku pieeju. Viņu vājums- ir dzīšanās pēc naudas un mantas. Cilvēki maz atlicina laika garīgai izaugsmei un smaidi bieži vien ir samāksloti. Lai Dieva svētība stiprina Amerikas tautas!

Paldies cilvēkiem, kas mani tur uzņēma. Pateicībā par to no koka ar cirvi izcirtu divas skulptūras un viņiem dāvāju. Viena atrodas netālu no Ņujorkas Deliveras upes rajonā, otra Džulianā, netālu no San-Diego.

Pārlidojot visu kontinentu no austrumiem uz rietumiem- lūdzu Dieva svētību un redzēju, kā tā pārklāj visu valsti. Lūdzu arī par visu Ziemeļameriku un Dienvidameriku – redzēju kā pār visu kontinentu plūst Dieva Gaisma.

Ikviens, kas sirdī ir pieņēmis Jēzu Kristu, var lūgt svētību cilvēkiem, tautai, valstīm. Kristieši lūdz un saņem svētību. Dieva Gaismu tikai ir grūti ieraudzīt. To vieglāk ir sajust.

Rakstu un liecinu par to, cik ar lūgšanām reāli kristietis var palīdzēt citiem cilvēkiem. Uz daudzām pasaules valstīm bija devušies man zināmi cilvēki un Dievs caur viņiem tautām deva būtisku gara stiprinājumu.

Kad cilvēks dara Dieva uzticēto darbu, tad galvenais- tas ar lielu atbildības sajūtu ir jāizdara. Svētības pilni darbi parasti paliek cilvēkiem nezināmi. No sirds pateicos ikvienam, kas godam izpildījuši savu uzdevumu. Lasot manus vārdus, katrs sapratīs par ko iet runa. Cik lieli caur ticīgajiem tika darīti Dieva darbi!

Viss turpinās un mana sirds ir tik pilna ar patiesu mīlestību uz cilvēkiem. Katru rītu lūdzu Dievu par ikvienu uz šīs planētas, un svētīju. Zinu- lūdz daudzi Dieva bērni un man par to prieks. Pasaule vairāk un vairāk piepildās ar Dieva mīlestības radošo gaismu.

Debesu Valstība ir tik tuvu Zemei pienākusi. Tā redzama, kā liela uzlecoša saule. Tajā ir atvērti vārti un visapkārt zeltīta Gaisma. Debesu Valstības Dāvida saules stari ticīgo sirdis silda un dzīvina. Cik atvērtām un gatavām ir jābūt cilvēku sirdīm, lai pats Dievs ar Savu Gaismu tajās ienāktu!

Cilvēces pirmsākumi zināmā mērā saistās ar Ēģipti. Piramīdas un faraonu laiki liecina par cilvēku verdzības un pakļautības periodu. Tajā laikā un ilgi arī pēc tam uz daudzām tautām darbojās ievērojami maģiski spēki. Tiem ar Dievu nebija nekāda sakara. Diemžēl daudzas varas ir kārojušas pakļaut mūsu planētas tautas.

Pēc dažiem ceļojumiem uz Ēģipti un tur uzticētajiem darbiem ievēroju, ka ēģiptieši vēl joprojām atradās zināmā seno maģisko rituālu ietekmē. Pēdējā ceļojuma laikā ievēroju, ka Kristus spēkā tauta tika atbrīvota no svešām ietekmēm un tagad ticības ceļus var brīvi iet.

Trešais ceļojums uz Ēģipti veda uz Sinaja pussalu, uz Šarmal-Šeihu un uz Mozus kalnu. Izraēla tauta četrdesmit gadus Dieva vadīta ceļoja pa šo tuksnešaino zemi. Lietus tur praktiski nelīst. Akās ūdens parādās un pazūd. Beduīni joprojām turpina savu ierasto dzīvi tuksnesī- gandrīz līdzīgi tā, kā senajos laikos. Saskarsme ar Bībelē aprakstītajām vietām sirdī izsauc īpašu saviļņojumu.

Tuksnesis- cilvēks- Dievs. Tālās, no pasaules nošķirtās vietās, sirds vairāk tiecās pēc sarunām ar Dievu. Cilvēks tuksnesī dzīvo bez steigas. Vairāk atliek laika, lai sagaidītu saullēktu un pavadītu saulrietu. Debesis naktīs ir tik zvaigžņu pilnas. Un kalni. Pakāpjoties tajos, gaiss kļūst dzestrāks un tīrāks. Augstāk kalnos enerģijas ir ļoti tīras. Vieglāk ir sajust Dieva svētības dvašu.

5.Mouzs 5:22

Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu draudzi kalnā cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un tās iedeva man.

Sinaja kalns, Horeba kalns, tagad saukts par Mozus kalnu. Dievs cilvēcei caur Mozu deva Bauslības likumus un tagad visa cilvēce pie tiem cenšas pieturēties. Pirms baušļiem cilvēki Dieva likumus nezināja, dzīvoja pēc pašu iedibinātajiem. Pirms baušļu saņemšanas cilvēki Mozus stāvēja rindā un jautāja- kā pareizi rīkoties?

2.Mozus 17:6; 19:18; 34:29

 Redzi, Es tur stāvēšu tavā priekšā uz klints pie Horeba, un tu sit to klinti, tad no tās iztecēs ūdens, ļaudīm ko dzert.” Un Mozus tā darīja Israēla vecaju acu priekšā.

 Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā cepļa dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja.Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot,

Ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.

Sinaja kalnā joprojām viscaur jūtams Dieva pieskāriena spēks un Viņa klātbūtne. Katrs solis tuvāk virsotnei ciešāk un ciešāk saista ar Dieva elpu. Tas Kungs ar Savu uguni, dūmiem un spēku joprojām garā visā Mozus kalnā ir reāli dzīvs. To varētu salīdzināt ar snaudošu vulkānu- neviens nezina, kurā mirklī tas izdvesīs savu dvašu.

Tuvojoties virsotnei garā redzēju, kā kalna virsotnes klintis spīd zeltītā gaismā. Par to liecināju ceļabiedriem. Lai tuvotos Dievam- ticībā Viņš ir jāizjūt. Ceļš pie Dieva nav vienkāršs. Tas ir rūpīgs, no sirds darīts darbs pēc Dieva likuma.

Ticīgam Mozus kalnā Dievs atklājās tikai ticības spēkā. Kāpjot tajā, daudzi ir sajutuši smagumu, kas varētu būt arī paša un līdzcilvēku grēku smagums. Ticībā pietuvojoties virsotnei, tie tiek daļēji dzēsti.

Dievs ir žēlsirdīgs, dāvā svētceļiniekam iespēju laboties un kalnā sajust Viņa realitāti. Kalna virsotnē ievēroju, kā pār vienu plūst Dieva Gaisma, par citu mazāk, pār citu nemaz. Svarīgi ir mērķis, kura dēļ cilvēks Mozus kalnā ir uzkāpis.

Atceros katru vārdu, ko Dievs kalnā man teica. Tajos bija liels spēks un godība. Tajā bija likums un svētība. Manu dzīvi pavada rakstītie un Dieva teiktie vārdi. Viss ir piepildījies un piepildīsies- to skaidri zinu. Tāpēc manī tāds miers, pārliecība un prieks. Dieva vārdi manī dzīvo kā likums. Mozus kalnu garā redzu ik mirkli- tas ir Dieva Gaismas apņemts. Laimīgs ir tas, kas ticībā pie tā ir pieskāries!

Svētajā kalnā atgriezos tieši pēc gada. Ceļojumam bija īpašs mērķis. Tam gatavojos daudzus mēnešus. Kristus uzticēja darbu un es to paveicu. Blakām bija uzticami ceļa biedri.

Ielidojot Sinaja pussalā varēja sajust Dieva klātbūtni lielā spēkā. Viss gaiss bija pildīts ar spožu gaismu. Pirms uzkāpšanas Mozus kalnā bija tuksneša vētra. Kāpjot kalnā pārliecinājāmies- lai kur mēs kāptu, vējš visu laiku pūta no mugurpuses. Joprojām tuvāk kalna virsotnei bija jūtama Dieva klātbūtne un garā redzama zeltītā Gaisma.

Kāpjot kalnā no sirds lūdzu Dievu, lai pasaule tiktu svētīta un attīrīta no ļaunuma. Lūdzu, lai Dievs piedod grēkus ticīgajiem, lai Zemei tuvojas Debesu Valstība un cilvēki tiktu sagatavoti Kristus otrai atnākšanai. Sirds bija tik pilna ar mīlestību un žēlsirdību uz cilvēkiem.

Garā redzēju Debesu Valstības vārtus un liecinu: tie patiešām pietuvojās, skarot Sinaja kalna virsotni. Lai katrs domā ko grib, bet zinu skaidri, ka Debesu Valstība ir tieši pieskārusies pie Mozus kalna virsotnes. Svētīgs, kas patiesajai liecībai tic!

Viss turpinās. Mani darbi, jūsu darbi. Novēlu, lai mūsu darbi būtu saskaņā ar Dieva nodomu. Novēlu, lai manas dzīves stāsts jūs iedrošinātu ticībai Jēzum Kristum. Dievs ikvienu tik ļoti mīl un vēlās katru atkal ieraudzīt Dieva Valstībā.

Pāri visam stāv Radītāja iedibinātie likumi. Tos izpildot un ticot uz Jēzu Kristu, ikviens var iemantot mūžīgo dzīvošanu. Cilvēkam garā ir jāizaug līdz lielumam, kad Dievs pasaulē ticīgajam var uzticēt konkrētu darbu.

Ikdienas darbus apkārtnes iekārtošanā, labestības vairošanā un labdarībā spēj daudzi un tas ir labi. Dieva darbi ir īpaši. Pirms konkrēta Dieva darba cilvēks tiek īpaši gatavots un pārbaudīts.

Atcerēsimies- Dievs cilvēkā nekad nekļūdās. Var kļūdīties tikai pats cilvēks. Tikai Tas Kungs par to jau iepriekš zina. Un galvenais- viens otru netiesāsim. Tikai Dievam ir spēja spriest par cilvēku nekļūdīgi taisnīgu spriedumu.

Lai sirdis ir vērstas uz mūsu Kungu! Turēsim tās atvērtas uzticībā un paļāvībā. Dievs no cilvēka nenovēršas- Viņš tikai ir Taisnīgs. Parasti grēka vai nepaklausības dēļ no Dieva novēršas pats cilvēks.

Dziļas domas ir kā vērtīgas pērles, kuras pakāpeniski krājās sirdī, veidojot gudrības un patiesības pamatus.

Novēlu saprast dzīvības likumus, kuri no Dieva dažādos veidos nonākuši līdz cilvēkiem. Gudrs cilvēks mācās no Dieva un cilvēces sakrātajām gudrībām.

Tversim gudrību, ko lasām Rakstos! Izzināsim Viņa likumus! Paļausimies uz savas sirds gudrību!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.