PIEDOŠANAS SPĒKS
Grēks ir cilvēka smagākā nasta. Grēks ar laiku var paņemt savā gūstā. Ja netiek lūgta grēku piedošana, tas cilvēku vairāk un vairāk spiež pie zemes. Savā žēlastībā Dievs ir dāvājis grēku piedošanu caur Jēzu Kristu.
Laimīgs kas tic Kristus piedošanas spēkam. Neviens nav bez grēka- vienam mazāk to, otram vairāk. Ja katrs grēka darbs miesā ienestu konkrētu smagumu kilogramos, tad dienām ritot ar katru mēnesi un gadu cilvēkos grēka sakrātos tonnām. Bet vai ar šo smagumu cilvēks varētu paiet? Tā ir līdzība, lai saprastu, ka grēks cilvēka dvēselē ienes konkrētu smagumu un sekas.
Psalmi 51:16
Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!
Strādājot ar datoru darba dienas beigās ievadīto informāciju atstājam datora atmiņā. Pēc mēneša datora atmiņā sakrājas daudz darbu un tie ir pārskatāmi. Līdzīgi arī dvēselē krājas informācija par cilvēka labajiem un sliktajiem darbiem. Labie darbi dvēseli izgaismo, grēka darbi dvēseli ietērpj tumsā.
Grēks dzemdē gara nāvi- tas nozīmē, ka ar katru grēku samazinās gara lielums un gara gaisma miesu savā spēkā vairs sasniegt nespēj. Līdz ar grēku miesā iestājas aptumsums- gan fizisks, gan garīgs.
Kristus nāca pasaulē, lai Viņam ticīgos no grēka izpirktu. Kristus ir Tas Kungs, kuram dota vara grēkus piedot. Tikai un vienīgi Dēla Gaisma spēj izdzēst grēkus no ticīga cilvēka dvēseles.
Jāņa I vēst. 1:5-10
Šī ir tā vēsts, ko esam no Viņa dzirdējuši un pasludinām jums, ka Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības. Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību.
Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.
Vispirms cilvēkam savs grēks ir jāapzinās. Nav neviena cilvēka, kas negrēkotu. Pirms grēku plūdiem pasaule bija ļoti izvirtusi. Dievs tikai Noasa ģimeni un Latu ar sievu saskatīja par ticīgiem un taisniem cilvēkiem. Plūdi grēciniekus pazudināja. Dzīvi palika Noasa ģimenes cilvēki.
Cilvēce attīstījās un izveidojās kādu mēs šodien redzam. Daļa ticīgi, daļa neticīgi. Dieva bauslības likums joprojām darbojas pilnā spēkā. Grēka darbu sekas katrā cilvēkā ir acīm redzamas- neticīgajos ir garīgs vājums un atpalicība.
Pasaulē tautas un nācijas atšķiras savā garīgā attīstībā. Maldu reliģijas cilvēkus no pazušanas glābt nespēj. Tikai kristietība veido pareizu garīgo attīstību. Kristietība ir visu reliģiju virsotne. Kristus ir ceļa rādītāja Gaisma uz mūžīgo dzīvošanu. Pasaulē tik maz cilvēku tic Patiesībai!
Jāņa I vēst. 2:1-2
Mani bērniņi, to es jums rakstu, lai jūs negrēkotu. Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
Apziņa, ka tikai Kristus ir bez grēka ļauj saprast, ka ikviens cilvēks ir ar grēku. Vienam to var būt ļoti maz, bet citam daudz. Šī apziņa ļaus saprast, ka tikai Tas Kungs un Dievs var atbrīvot no grēka.
Grēks cilvēkā rada sekas- tās ir slimības, dzīves grūtības, dvēseles sāpes, prāta aptumšošanās. Sirdsapziņa par grēka esamību pasaka priekšā. Prāts tai iestājas pretī. Jādara tas, ko liek sirdsapziņa. Aiz katra grēka ir arī netaisnība. Jo vairāk grēka, jo vairāk netaisnības.
Jesajas 59:1-2
Redzi, Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai tā nevarētu palīdzēt, un Viņa auss nav tā aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt. Bet jūsu pārkāpumi jūs attālina no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņš neklausās uz jums.
Grēks iestājas aiz katra neizpildīta baušļa- ja pielūdz citus dievus, ja taisa dievekļus, ja Dieva vārdu nelietīgi valkā, ja nepiemin sabatu, ja negodā savu tēvu un māti, ja nokauj, ja pārkāpj laulību, ja zog, ja dod nepatiesu liecību, ja iekāro sava tuvākā namu, sievu un citu, kas tam pieder.
Grēks rada atšķirtību ne tikai no cilvēka gara, bet arī no Dieva. Jo vairāk grēka, jo mazāk Dieva svētības. Jo vairāk grēka, jo tālāk no Dieva gādības, no Viņa aizsardzības, miera, spēka un dziedināšanas.
Jēkaba vēst. 1:12-15
Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.
Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.
Grēku piedošanai ir jātic. Svētīgi ir tie, kas iet grēku apzināšanās un izpirkšanas ceļu. Ar to tiek dāvāta ticība un paļāvība uz Jēzu Kristu. Katrs grēks vispirms ir jāapzinās un tad no sirds jālūdz. Patiesi, ir jāuzņemas savas dzīves krusts un ar pacietību tas jānes. Dievs samēro grēku izpirkšanas ceļu un tas ir izejams.
Pāvila vēst. romiešiem 3:23-24; 10:4-5
Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.
Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic. Jo Mozus raksta par to taisnību, kas no bauslības: ikviens, kas to būs piepildījis, ar to iegūs dzīvību.
Grēks ir cilvēka dziļi iekšējā samaitātība. Miesas darbi ir nešķīsti un cilvēkus tie tur verdzībā. Grēks, kas iemājo, ienāk arī personības pašās saknēs. Izmainās raksturs, domas un darbi. Pat viens grēks jau nopietni izmaina cilvēka dabu.
Kāpēc savos divdesmit ikviens ir skaists, jautrs, izpalīdzīgs, bet četrdesmit gados daudzos ir ienācis īgnums, neapmierinātība, skaudība, dusmas un tā varētu turpināt. Katrs grēks cilvēkam atņem gara skaistumu, prieku, mieru un visu, kas tam piemīt. Tāpēc būtiski ir negrēkot. Bet ja tas jau noticis, tad jāiet vienīgi pareizais, Derībā norādītais grēku piedošanas ceļš.
Jāņa I vēst.3:4-6
Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība. Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā. Katrs, kas paliek Viņā, negrēko; katrs, kas grēko, nav Viņu redzējis, nedz Viņu atzinis.
Grēka darbu noslēpt nav iespējams. Tas top ierakstīts dvēselē. Arī blakām cilvēkam stāvošais eņģelis to ieraksta dzīves grāmatā. Likteņa grāmatā atspoguļojas visi labie un arī grēka darbi.
Žēl, ka cilvēki paša grēkus bieži vien nepamana. Labi, ja draugs par tiem skaidri pasaka. Sevi ir jāmācās analizēt. Ir teikts- neviens nav bez grēka. Tāpēc, ja arī domājat, ka esat bez grēka, labāk būtu tomēr ik dienu lūgt Kristum grēku piedošanu un piedot arī citiem.
Jēkaba vēst. 1:12-15
Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.
Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.
Ja grēku dvēsele ir daudz, cilvēks no tiem kļūst atkarīgs. Grēks cilvēku ievelk dziļā atkarībā- viņš kļūst grēka vergs. Grēku iespaidā cilvēkam izveidojas nepareizs viedoklis un spriedums. Tāpēc ar laiku cilvēku domas par vienu un to pašu notikumu vai lietu dalās. Patiesība vienmēr ir viena, bet domas dažādas.
Jāzina, ka ir divi dzīves ceļi: viens svētīga un Dievam ticīga cilvēka ceļš; otrs- bezdievja un grēcinieka. Pirmais ir dzīvības un laimes ceļš, otrais- pazušanas un mūžīgo mocību ceļš. Dievs visvairāk par visiem vēlas, lai ikviens atrastu pareizo ceļu. Vēl, lai pildot Derību, iemantotu mūžīgo dzīvošanu.
Dieva likums ir taisnīgs un tas attiecas pilnīgi uz katru. Redzot grēku, cilvēks labāk saprot taisno un pareizo ceļu. Tieksimies pēc Tā Kunga Debesu Valstības! Lai mūsu sirdīs dzīvo Dieva likumi! Lai jūs māca Patiesības Gars!
Psalms 1:1-3
Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.
Dievs radot Ādamu un Ievu noteica, ka viņiem no visiem Ēdenes dārza var ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka ēst aizliedza. Tas koks bija acīm tīkams un iekārojams. Pakļaujoties miesas kārēm, viņi ēda tā koka augļus un krita grēkā. Dievs par nepaklausību Ādamu un Ievu izdzina no paradīzes. No tās dienas cilvēku miesu pārņēma miesas kāres. Tā pasaulē dzima cilvēku grēki.
Ar grēka palīdzību cilvēkam ir dota iespēja atšķirt, kas ir slikts un kas ir labs. Par katru nepaklausību grēka augļi dzemdē reālas sekas. Cilvēks ar laiku saprot, kas ir slikts. Katrs grēks cilvēkā maina izjūtas, jo dvēselē ienāk smagums. Gars tiecas miesu apskaidrot. Gudrs cilvēks pie grēka darbiem vairs neatgriežas.
Pāvila I vēst.korintiešiem 15:56
Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
Piedošanai seko grēku atlaišana. Ar piedošanas mirkli Pestītājs Jēzus Kristus ar Savu spēku sāk grēcinieka grēku dzēst. Piedot ir jāiemācās, jo tas ir grēku atpestīšanas sākums. Ja vienā mirklī cilvēki viens otram piedotu un lūgtu piedošanu Dievam, tad pasaule taptu skaistāka. Veidosim sevi un pasauli skaistāku!
Cilvēkiem patīk iet uz pirti un tur nomazgāt sakrātos putekļus. Parasti pirts dienas gaida un cenšas tās nepalaist garām. Netīrumi tiek nomazgāti, bet grēka smagums paliek. Neaizmirsīsim ik dienu lūgt Dievu par grēku piedošanu un piedosim tos tuvākajiem.
Lūkas ev.2:11
Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.
Dvēseli no grēkiem spēj pestīt vienīgi Jēzus Kristus. Viņš ir Pestītājs un pasaules glābējs. Ticēt Viņam, nozīmē ticēt Dievam. Godāt Jēzu, nozīmē godāt Debesu Tēvu. Dvēseles tīrība dāvā gara augļus, veselību un laimi.
Lai ikdienas lūgšana ir svarīgāka par pirts dienām!
Lai tīras top jūsu dvēseles!
Esiet laimīgi mūžīgi!