Ēriks Delpers: grāmata DZĪVĪBAS LIKUMI

 

SPIRITISMS

 

Debesu pasaulēs pastāv stingra, no Dieva nolikta kārtība. Viņa spēkā cilvēks dzimst un nodzīvojis mūžu, aiziet viņsaulē. Vienīgi Dievs nosaka cilvēka likteni kā uz Zemes, tā arī Debesīs. Cilvēka debesu ķermenis ir dzīvs. Tas dzīvo tikpat reālu dzīvi kā uz Zemes.

Spiritisms ir mirušo cilvēku garu izsaukšana un ar to saistītas darbības. Spiritismu pieļaut nedrīkst. Nevienam bez Dieva svētības nav ļauts ar mirušajiem sazināties. Debesu pasaulēs cilvēki dzīvo pēc tās pasaules likumiem. Tās no Zemes ir neaizsniedzami tālu un nodalītas. Vienīgā saikne starp dzīvajiem ir garā, starp cilvēku sirdīm.

Vienmēr lai ir ticība, ka cilvēki Debesīs ir dzīvi un novēlot labu sirdī droši viņus pieminat. No Debesu pasaulēm cilvēki garā var pietuvoties pasaulei tikai īpašos un atbildīgos brīžos. Dažkārt Dievs caur izredzētajiem sniedz liecību par reāli pastāvošajām Debesu pasaulēm, lai stiprinātu cilvēku ticību mūžīgajai dzīvei Debesu Valstībā.

Jāņa ev. 6:27;35

Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis.”

Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.

Īpašs laiks ir Ziemassvētki, kad Dievs ar Debesu Valstību nonāk tuvu zemei. Tad daudziem Debesu pasaulēs dzīvojošajiem cilvēkiem līdz ar eņģeļiem tiek dota iespēja aplūkot savējos un redzēt pasauli, kāda tā šobrīd ir.

Cilvēkam aizgājušais cilvēks ir jāpiemin kā dzīvs, bet nekā miris. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs. Mirušam nekas vairs nav vajadzīgs.

Pēc nodzīvotās dzīves debesu ķermenis atgriežas Debesu pasaulē. Trešajā dienā cilvēks tur pamostas kā no dziļa miega un ierauga reālu esam pašu un apkārtējo pasauli. Nav nekā skaistāka par atkal pamošanos.

Cilvēks pilnībā apzinās kas noticis un apzinās sevi. Parādās bezgalīga brīvības sajūta, jo materiāla miesa un grēki dvēselē garu patiesībā nospiež. Gara apziņa un gudrība ir daudz pārāka par prātu.

Ījāba 34:13

 Kam ir uzticēta pasaule, ja ne Viņam, un kas ir izveidojis visu plašo izplatījumu?

Dievs Debesīs ir radījis īpašu Pārejas pasauli, kurā dvēsele tiek attīrīta un cilvēks tiek sagatavots, lai četrdesmitajā dienā stātos Dieva priekšā. Tas Kungs par ikvienu spriež tiesu, novērtē labos un arī grēcīgos darbus, visu izsver un pieņem lēmumu par cilvēka tālāko likteni.

Saskaņā ar Dieva lēmumu, cilvēks pēc šīs dzīves var nonākt Paradīzē, vai kādā no Dvēseļu pasaulēm. Patiesību par debesu ķermeņa esamību ticībā cilvēkam var atklāt Dievs. Pēc šīs pārliecības cilvēkā ienāk miers un pateicība Dievam par mūžīgo dzīvošanu. Tad cilvēks saprot, ka dzīve dota, lai krātu gara augļus, kas vairo dzīvīgumu.

Debesu ķermenis un debesu pasaules ir veidotas no līdzīgas, ļoti smalkas matērijas un to ar acīm nav iespējams saskatīt. Debesu ķermenim ir acis, ausis, mute- viss tieši tāds pats, kā šeit cilvēkam. Arī saprāts un dziļa gara gudrība. Tur viss ir šķietamāks un pilnīgāks. Parasti cilvēks pat neaptver, kādas gara bagātības viņam dziļi sirdī ir dotas.

Cilvēka garā slēpjas milzīgs spēks. Cik maz cilvēki to nojauš, jo tikai ticība Dievam paver šos vārtus. Aptvert un iemācīties izmantot savu iekšējo spēku tā ir augstākā līmeņa gudrība. Garā dotās spējas virza visas cilvēces attīstību.

Pāvila vēst. romiešiem 5:17

 Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!

Tātad par debesu ķermeņa mūžīgo pastāvēšanu zina tikai mūsu gars un tikai tas var dot patiesu ziņu arī par dzīvajiem Debesīs. Tā kā visā darbojas stingrs Dieva likums un gars paklausīgi tos pilda, tad saziņa ar dzīvajiem Debesīs var notikt tikai ar Tā Kunga ziņu.

Pasaulē, ģimenes locekļu, tuvinieku un draugu starpā Dievs ir dāvājis ciešu garīgu saikni, kas garā saskatāma kā smalki gaismas pavedieni. Caur tiem notiek enerģētiskā un domu apmaiņa. Smalkas garīgās saites starp cilvēkiem saglabājas arī pēc cilvēku aiziešanas no šīs pasaules. Tās ir arī mīlestības saites.

Garīgas saites pastāv arī cilvēku un eņģeļu starpā Debesīs. Tā ir liela Dieva dāvana- ar sirdi sajust un ticībā zināt, ka visi, kas dzīvoja- ir dzīvi. Pateicība Dievam par to, ka sirdī var runāt gan ar Kristus māti Mariju, gan ar apustuļiem, gan mūsu mīļajiem, kas jau Debesīs.

Bet šī saruna lai ir pēc Tēvreizes, lūdzot Dievam atļauju- dziļi sirdī, garā. Cik Dievs dos šo sarunu izjust, tā lai arī notiek. Debesu garīgās lietas ir vienīgi Dieva ziņā. Šeit uz zemes savus likumus cilvēks var brīvi veidot, bet par tiem visiem būs jāatbild Dieva priekšā.

Kad mēs domājam vai runājam garā, tad runājam ar savu Es un uzrunājam citu cilvēku Es. Tā kā gars nav ierobežots telpā, tad nav svarīgi kur atrodas garā uzrunātais- otrpus zemeslodei vai Debesīs. Saklausīt garā teikto ir grūti, jo gars dzird, bet tas, ja no Dieva nav dots, prātam nodot to nespēj.

Jāņa ev. 11:25

 Jēzus viņai sacīja: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.

Jebkuri centieni izsaukt mirušo garus beigsies nesekmīgi. Vēl jo vairāk- ir lielas iespējas, ka seansu laikā pie cilvēka dvēseles pielīp daudz kritušo un dēmonisko garu. No tiem vēlāk ir grūti tikt vaļā.

Kas ir aizliegts, tas ir aizliegts. Diemžēl dažas pagānu tautas savos rituālos vēl joprojām pielūdz un izmanto mirušo garus. Tie neapzinās, ka līdz garam tiem neaizsniegt. Tajā pašā laikā viņus jau ir apsēduši ļauni gari.

Visā ir jāpaļaujas vienīgi uz Jēzu Kristu. Dievs Debesīs ir radījis tik pilnīgas pasaules un tās iemantos ikviens, kas tic. Galvenais saprast to, ka šī dzīve ir jāizmanto lietderīgi un ir jānodzīvo ilgu mūžu.

Jāņa I vēst. 5:19

 Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.

Cilvēks miegā atpūšas un Dievs dāvā iespēju garam ceļot uz savām mājām Debesīs. Garam arī ir nepieciešama atpūta Dieva tuvumā. Tādos mirkļos ir iespējams satikt savus mīļos, kas tur jau mīt. Sapņi par to var pavēstīt. Nav iespējams satikt tos, kas savu grēku dēļ atrodas šķīstītavā. Kas uz zemes tiek sasiets, tas Debesīs tiek atraisīts.

Aizejot no pasaules viņsaulē miesa paliek par pīšļiem, bet dvēsele un gars iemanto Debesu mājas. Nonācis Debesīs, trešajā dienā viņš ierauga reālo Pārejas pasauli un eņģeļus tajās. Cilvēks aptver kāds viņš ir- cik garā liels un kāda ir dvēsele. Tur nevar atbrīvoties no tā, kas ir grēks. Tas paliek uz cilvēka kā spiedogs. Grēki ir jāatstrādā.

Tieši pēc četrdesmitās dienas aizgājējs redz to lielo starpību starp cilvēkiem un saprot gar augļu nozīmi. Tad saskatāmi jūtamas gara un dvēseles iespējas. Viņš redz, kā svētie ir ietīti spožā gaismā un viņi brīvi ceļo pa pasaulēm. Tie periodiski dzīvo daudzās Debesu pasaulēs un brīvi tiekas ar dzīvajiem. Svēto dzīve ir piepildīta ar laimi un Dieva svētītiem darbiem.

Turpretī grēcinieks dzīvi pavada spaidu darbos, jo grēki ir jāizpērk. Dievs ir ļoti taisnīgs. Pēc taisnības visi tiecamies un pārdzīvojam, ja kāds spriedums ir bijis ļoti netaisnīgs.

Grēciniekam ir liegtas tiesības garā ceļot, būt ciešā saiknē ar eņģeļiem un svētajiem. Ja cilvēkam ir bijis maz grēku, tad tie tiek atlikti izpirkšanai uz vēlāku laiku un tiek dota iespēja gara pilnveidoties un nodarboties ar radošajiem darbiem.

Psalmi 90:2

 Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs!

Debesīs garīgiem cilvēkiem tiek dāvātas daudzas iespējas sevi izteikt un katrs ir aizņemts ar kaut ko ļoti konkrētu. Tāpēc Dievs nepieļauj, ka no pasaules traucē un uzspiež sarunu.

Saruna sirdī- tas ir savādāk. Lai ko mēs darītu, tas netraucē. Vai tad mums darbam traucē mīlestība un jaukas domas par cilvēku? Protams, nē. Lai gaišas domas jūs pavada ik mirkli! Ļausimies mīlestībai uz Dievu un tuvākajiem!

Neviens cilvēks nevar ietekmēt aizgājēja likteni. Arī no Debesīm neviens cilvēks nevar ietekmēt kādu šeit uz Zemes. Pat ne svētais. Visam ir jāatbilst Dieva noliktajam. Eņģeļi un arī svētie dara darbus tikai saskaņā ar Tā Kunga ziņu.

Attālums starp Zemi un Debesu pasaulēm nav izmērojams kilometros vai jūdzēs. Abas pasaules šķir ļoti smalka un pilnīga telpa ar tūkstošiem garīgu vārtu savos līmeņos.

Nekad nevarēs ar varu vai kādu citu spēju ielūkoties neredzamajā pasaulē.

Dievs ir stingri nošķīris Zemes no Debesīm. Tos savieno daudzi gaismas tuneļi, kurus izejot Dieva spēkā var sasniegt nākošos vārtus. Pie katriem vārtiem, tos sargādami, stāv divi eņģeļi. Vārti pastāv uz katras Debesu sfēras robežas. Gaismas tuneļi daudzkārt sadalās. Pasaulē neviens nezin to kārtību, kādā viss Dieva radītais pastāv.

Ir velti šķiest laiku ar vēlmi izzināt Debesu pasauļu kārtību. To pilnībā nezina ne eņģeļi, ne svētie. Dievam lai vienmēr pieder Viņa daļa. Mums ir pietiekoši zināt un izzināt to pasauli, kurā mēs dzīvojam. Dievs pārrauga itin visu nepieejamā pilnībā. Visuvarenā likumi ir absolūti.

Psalmi 116:15

Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.

Kapu vietas ir svētas, jo tur atdusas cilvēka pīšļi. Tās vajag kopt un sanākot svētkos pieminēt. Pielūgt un aizrauties ar to apmeklēšanu nav nepieciešams, jo tur guļ tikai cilvēka miesas mirstīgās atliekas. Pats aizgājējs ir Debesīs. Viņš ir pie Dieva un tikai caur Viņu ir atrodama patiesi dzīvā saikne ar dzīvajiem. Kapā guldītā vecā čaula cilvēkam Debesīs ir pilnīgi sveša.

Aizgājējam patiesi vairs nav nekāda sakara ar kapa vietu. Viņam svarīga ir dzīvā saikne dzīvo starpā. Tāpat lai būtu arī mums. Kapos nav nepieciešami nekādi pielūgsmes rituāli. Ir ziedi, ir sveces un aizlūgums.

Domas- tās jau lido tālumā un vienmēr nonāk pie adresāta. Skatāmies uz kapu kopu, atceramies viņu dzīvu, bet sirdī un domās esam Dieva spēkā savienoti ar to, kas jau Debesīs.

Visātrāk līdz cilvēkam nonāk mīlestības gaisma. Tai ir vislielākais izplatīšanās ātrums. Mīlestības pavedieni cilvēku starpā ir reāli gaismas stari, pa kuriem cauri viesiem slāņiem brīvi iziet mūsu patiesā mīlestība. Līdzīgi, kā Dieva mīlestība caurstrāvo visu radīto, tā arī cilvēku mīlestības spēkam ir spēja iziet cauri visām Debesu pasaulēm.

Augstā dz. 8:6

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve, un tās karstums ir varens kā elle; tās versme ir ugunīga, un tās liesmas ir kā Dieva liesmas.

Pasaulīgās domas ilgi bremzējās materiālās, tad astrālās pasaules slāņos. Bet mīlestība nāk no sirds, no gara un izplatās vienā mirklī. Mīlestības spēkam nav šķēršļu. Īstai mīlestībai šķiršanās nepastāv. Tātad nāve īsti mīlošus cilvēkus nevar šķirt- pateicība Dievam par to!

Dieva acīs cilvēku pasaulīgā nāve ir augšāmcelšanās un atgriešanā Debesu mājās. Liktenis ir Dieva nolikts gan uz zemes, gan arī Debesīs. Nekas nenotiek bez Dieva ziņas. Tāpēc lai katrā ir skaidra apziņa, ka gan dzimšana, gan arī aiziešana no šīs pasaules ir Dieva nolikta un nevienam nav dota vara tos laikus izmainīt.

Nevienam nav ļauts pacelt roku pret savu un citu dzīvībām. Kas to ir izdarījis, tas nes mūžīgu atbildību. Uz slepkavām ir īpašs Dieva spiedogs un tie Debesīs nonāk grēku izpirkšanas pasaulē. Dievs tādus no cilvēkiem nošķir.

Jāņa atklāsmes gr. 20:6

 Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.

Debesu pasaulēs cilvēkam tiek doti dažādi pilnveidošanās ceļi. Laiku gaitā tie mainās un viņš iziet visus no tiem. Tos varētu salīdzināt ar profesijām- to ir daudz un pēc rotējoša principa tad tās visas savas izaugsmes labā varētu apgūt un izmantot.

Pamatā arī tur tiek vērtēts garīgs darbs un tā ieguldījums Dieva labā. Gara starojums ir pilnīgs. Ja cilvēks vairāk labu dara, tad ap viņu izveidojas lielāks gaismas starojums.

No garīgi liela cilvēka šī gaisma aiziet tālu izplatījumā ienesot papildinājumu Dieva kopējai Gaismai. Dievs cilvēkus ir radījis, lai no viņu vidus izaugtu uzticīgi palīgi.

Katra cilvēka gara sirdī ir maza daļiņa no Dieva. Tātad uzticot savu mīlestību un domas Viņam, tiks panākts mūsu vēlēšanās piepildījums. Tāpēc nav vajadzīgi kaut kādi spiritisma paņēmieni. Tie mums var tikai kaitēt.

Lai liela ir mūsu paļāvība uz Visuvareno Dievu, kas mīt tieši mūsu sirdīs!

Centīsimies ar savu starojumu iekļauties kopējā Dieva Gaismā!

Darīsim tikai Dievam tīkamus darbus!

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Dzīvības likumi, Grāmatas. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.