Dzīvā ūdens noslēpums

 

Leonīds Izvekovs, zinātnieks (Krievija): „Kristālam, kādu ieguvām no Sergija Radoņeža avota, bija ne tikai sešu staru struktūra, bet detalizēti aplūkojot vienu no šī kristāla stariem, mēs konstatējām starojumu krusta veidā. Tas bija ārkārtīgi skaisti, tik ļoti, ka nezinu, ar ko redzēto varētu salīdzināt. Tas ir oriģināls kristāls, ļoti, ļoti skaists.

Nāves jūra – zemeslodes zemākā atzīme. Pati sāļākā jūra uz zemes. Fenomens, kuru daudzi zinātnieki saista ar tektoniskajiem procesiem, bet, saskaņā ar seno leģendu, kādreiz šeit blakus atradās divas pilsētas, kuru iedzīvotāji grima greznumā un dīkdienībā. Aptuveni, 2 000 gadā pirms Kristus, briesmīgas dabas katastrofas rezultātā, pilsētas tika „noslaucītas” no zemes virsas. Viss, kas palika – jūra, kurā nav dzīvības.

Aloīzs Grūbers, zinātnieks (Austrija): „Varenākais cilvēka spēks, gara spēks, domas spēks, kuru var izmantot pozitīvi vai negatīvi. Izmantojot to negatīvi, cilvēks piesārņo savu šķidrumu un kopējo ūdeni – dīķos, upēs, ezeros, jūrās un arī to ūdeni, kas gaisā. Bet, ja domājam pozitīvi, mēs attīrām sevi.”

Konstantīns Korotkovs, zinātņu doktors, profesors (Krievija): „Ūdeni var iespaidot, atrodoties metra, kilometra, attālumā, kā arī atrodoties zemeslodes citā malā. Mēs tādus eksperimentus veicām. Ietekmējām ūdeni no Japānas, no Vācijas, no ASV. Tie bija kārtīgi laboratorijas pētījumi un viņi parādīja, ka ietekme ir, to var objektīvi izmērīt un tā tiešām nav atkarīga no attāluma.”

Krievu filozofs un zinātnieks Aleksandrs Čiževskis vēl 20.gadsimta 30 gados aprakstīja pārsteidzošu parādību. Novērojot baktēriju koloniju, viņš pamanīja, ka laiku no laika šie mierīgie mikroorganismi sāk parādīt neierastu aktivitāti. Čiževskis noskaidroja, ka vienšūņu nemiers notiek vienlaicīgi ar saules uzliesmojumiem. Lai saules gaisma nonāktu līdz zemei, tai nepieciešamas vēl 8.minūtes, bet baktērijas jau zina par izmaiņām.

Tverot izmaiņas visumā, ūdens uzreiz maina savas īpašības uz zemes un dzīvo būtņu organismos.

Profesors Injušins uz šī pamata izstrādāja zemestrīču paredzēšanas koncepciju, ņemot vērā biovēstnešus. Speciālā izolētā traukā, ievietota biomasa no augu šūnām un baktērijām, kuras uz 95-98% sastāv no ūdens. Tajā pašā traukā ir iemontēts stikla stabs ar ūdeni. Informācija tajā nonāk no kosmosa un zemes kodola. Vismazākās izmaiņas – un biomasa tai pašā mirklī atreaģē, maina elektrisko potenciālu.

Viktors Injušins, Valsts universitātes zinātņu doktors (Kazahstāna): „Mēs ieslēdzam un skatāmies, viss ir uz vietas – tad labi, pilsētai nekas nedraud. Bet, ja pēkšņi sākušās svārstības, struktūra sāk jukt, sākušās strāvas, tad lieta bīstama, mūsu priekšā gaidāms ārkārtas gadījums pēc vairākām dienām.”

Šis eksperiments turpinās jau 3 gadus. Pa šo laiku, ar pietiekami lielu precizitāti izdevās paredzēt ūdens plūdus, zemestrīces Japānā, Āzijas dienvidaustrumos un Indijā.

Kopā ar to, ūdens izolētajā traukā ir uzkrājis apjomīgu enerģētisko potenciālu.

Viktors Injušins, Valsts universitātes zinātņu doktors (Kazahstāna): „Trīs gadus vecs ūdens – tas ir tik spēcīgi enerģētiski piesātināts, ka tajā nevar attīstīties ne baktērijas, ne kas cits. Ja mēs izmantosim biogēno ūdeni, mēs zaudēsim desmitus un var būt pat vairāk procentus nākamo narkomānu un alkoholiķu. Ja mēs to dodam bērnu dārzos, skolās un citur, mēs varam izveidot nāciju, kura būs noturīga pret narkotikām, alkohola, pret daudziem citiem kaitīgiem ekoloģiskiem faktoriem.”

Dzīvībai jābūt stabilai un pastāvīgai. Šos signālus no kosmosa ūdens reģistrē katru mirkli. Informācija pie ūdens nonāk ar neskaitāmiem viļņveda laukiem, koncentrētiem visumā. Šo telpu vēl sauc par enerģētiski-informatīvo.

Kirils, Smoļenskas un Kaļiņingradas metropolīts: „Enerģijas avots ir Dievs – pasaules Radītājs. Tā ir kolosāla spēka enerģētiskā substance. Un bez šī enerģētiskā atbalsta, visums nepastāvētu. Pastāv termodinamikas II likums, zinātniekiem labi pazīstams, kurš liecina par to, ka sistēma, kura netiek uzturēta no ārpuses, pirmkārt-enerģētiski, iet bojā, tā nespēj pastāvēt. Mēs nezin kāpēc ar vieglu roku operējam ar tādiem likumiem attiecībā uz fiziskiem procesiem, bet tur, kur runa ir par garīgo dzīvi, pēkšņi paliekam bezjūtīgi.”

Daudzas reizes vēstures gaitā, zinātnieki laboratorijas apstākļos, mēģināja izaudzēt dzīvu šūnu. Citiem vārdiem – mākslīgi radīt dzīvību. Tika sajaukti jau dzīvās matērijas zināmie komponenti, modelēti īpaši apstākļi, bet tas vienmēr beidzās ar neveiksmi.

Viktors Injušins, Valsts universitātes zinātņu doktors (Kazahstāna): „Sakārtojām „pa plauktiņiem”, zinām kur, kādas molekulas, kā tās jāsavieno, ar kādiem galiem, kad un kā un tā tālāk, tas viss mums datorā ierakstīts. Bet tiklīdz to sākam darīt, dzīvība nesanāk. Dzīvības vienalga nav.”

Konstantīns Korotkovs, zinātņu doktors, profesors (Krievija): „Dzīvība – tas ir virzīts informatīvs process, kurš saistīts, pirmkārt, ar ūdens sevišķām īpašībām.”

Šmil-Hazrats Aljautdinovs, memoriālās mošejas imāms-hatibs[2] (Krievija): „Sākotnēji, lielā mērā visā, kas radīts, ūdens klātbūtnei bija nozīme, kā radīšanas daļai. Tai pat laikā, lielā mērā, ūdens korānā tiek pieminēts saistībā ar to, ka cilvēkiem vajadzētu saprast un pierādīt Dieva pastāvēšanu.”

13.gadsimtā pēc Kristus dzimšanas, Itāļu matemātiķis, kurš pasaulei pazīstams kā Fibonači, novērojot dzīvās dabas dažādās parādības, atklāja zelta proporciju, skaitļu nebeidzamo secību, kur katra no tām veido divu iepriekšējo skaitļu summu. Izdalot jebkuru mazāko skaitli rindā ar blakus esošo lielāko ciparu, vienmēr iegūsim, ~ 0,618.

Leonardo da Vinči, radot savas gleznas, izmantoja īpašu struktūras pilnības principu, kuru viņš dēvēja par zelta griezumu, pie kura lielākās daļas attiecība pret mazāko, bet visa attiecība pret lielāko, bija vienāda ar 0,618.

Vēl ilgi pirms tam, 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, senās Grieķijas filozofs un matemātiķis Pitagors, šo attiecību atrod ģeometrijā. Ja palūkojamies vēl 300 gadiem atpakaļ, mēs atradīsim par to atgādinājumu pie senajiem ēģiptiešiem. Viņi to sauca par dievišķo būtību.

Vai tas nenozīmē, ka Pitagoram un Fibonači, un Leonardo daVinči, un daudziem citiem cilvēces ģēnijiem bija dotas zināšanas par īpašu harmonijas likumu pastāvēšanu, kuri ir pamats visam, kas ir pati pilnība šajā pasaulē.

Vladimirs Voeijkovs, Maskavas Valsts universitātes profesors, zinātņu doktors (Krievija): „Kā mēs zinām, likumi paši par sevi nerodas, tātad jābūt arī likumdevējam. Bet tas jau iziet ārpus manu profesionālo interešu rāmjiem. Cilvēciski tas man palīdz.”

Pavisam nesen zinātnieki izvirzīja sensacionālu hipotēzi – pasaules uzbūves principi ierakstīti ūdenī. Zelta proporcija, viņa arī – dievišķā būtība, tika atklāta atkusuša ūdens molekulā. Parastā ūdenī leņķis starp ūdeņraža atomiem ir vienāds 104o. Atkusušā ūdenī šis leņķis ir nemainīgi 108 o, bet ūdeņražu garuma attiecība ir 0,618.

Tas ir ūdens īpašais stāvoklis. Sasalstot un pēc tam atkūstot, ūdens no savas atmiņas dzēš visu informāciju, atstājot vienu vienīgo – bāzes informāciju, dzīvības programmu.

Tieši pēc šīs programmas ir radīta viss pilnīgais – lapu izvietojums uz zara, ziedlapiņas ziedā, zirnekļa tīkla pavedieni, DNK molekula, visums.

Sanāk, ka tas, kurš radījis bezgalīgajā ciparu formā šo pasauli, tieši caur ūdeni devis visam dzīvajam attīstības programmu.

Aloīzs Grūbers, zinātnieks (Austrija): „Ūdenī atrodas visa informācija par dzīvību. Un, ja mēs šo informāciju iznīcināsim, mēs iznīcināsim paši sevi.”

Mūsu planētu ne reizi vien klāja ledāji. Tikai 20 tūkstošus gadus atpakaļ gandrīz puse no sauszemes atradās zem ledus. Zeme bija pārklāta ar sniegu, klajumi bez dzīvības. Var būt Bībelē aprakstītie plūdi un ledus laikmets ir ne vairāk kā ūdens reakcija uz cilvēces pieaugšanu?

Aleksandrs Solodilovs, Krievijas dabaszinātņu akadēmijas akadēmiķis, zinātņu doktors (Krievija): „Ūdens it kā nomet no sevis to, ko uzkrājis un attīrās. Un attiecīgi, tas atkal var uzņemt, tā sakot, jaunus iespaidus.”

Kad tūkstošus gadus atpakaļ zem saules stariem ledus pārvērtās ūdenī, cilvēkam parādījās iespēja sākt visu no sākuma.

Masaru Emoto, zinātnieks (Japāna): „Pats svarīgākais cilvēkam ir meklēt atbildi uz jautājumu – kā radās cilvēks, kāpēc viņš šeit atrodas un kurp pēc nāves dosies. Es domāju, ka atslēga, šo jautājumu atrisināšanai, atrodas daudz dziļākā ūdens būtības izpratnē.”

Izkusis ūdens ir līdzīgs zīdainim. Tas vēl neko nezina par apkārtējo pasauli, un tikai cilvēks spēj viņu pildīt ar jaunām zināšanām. No visa radītā, tieši cilvēkam bija dota tāda iespēja.

Gerberts Klima, Vīnes kodolfizikas institūta profesors (Austrija): „Ziniet, godīgi sakot, esmu dziļi pārliecināts, ka aiz tā stāv kaut kas, kas mums – cilvēkiem, uzliek pienākumu kam pilnīgi noteiktam, pirmkārt jau, mums jābūt pateicīgiem par to, ka no visām pastāvošām iespējām, izvēlējās tieši mūs.”

Kirils, Smoļenskas un Kaļiņingradas metropolīts: „Ja ņemt cilvēka dzīvību un to vērīgi aplūkot, mēs esam brīvi, mēs ļoti daudzas lietas nosakām paši, kā mums rīkoties, ko darīt, kā domāt, kur mācīties, kādas idejas pieņemt un kādas nepieņemt, kā veidot savas attiecības ar Dievu – ticēt viņam vai neticēt. Un šajā sakarā ir jāatceras, ka šis enerģētiskais lietus, enerģētiskā plūsma, kura nāk no Dieva – mēs varam viņu vai nu pieņemt, vai arī uzlikt tai šķērsli.”

Adīns Šteinzalcs, teologs (Izraēla): „Cilvēkam dotā iespēja postīt un darīt ļaunumu – to nekā nevajag pierādīt, tas pat nav ticības jautājums, tā ir acīm redzama realitāte, kuru mēs visi varam sajust, pie kam ikdienā. Bet, lūk, ideja par to, ka cilvēks var kaut ko izlabot – tas jau ir ticības princips un tam nepieciešama liela garīgā piepūle.”

Kirils, Smoļenskas un Kaļiņingradas metropolīts: „Cilvēks, kā enerģijas avots (jo katrā cilvēkā ir šāds avots, tā ir viņa paša enerģija) ir spējīgs izplatīt savu enerģiju uz apkārtējiem. Šajā nozīmē mūsu darbi, mūsu vārdi, pat mūsu domas nav neitrālas. Tās iedarbojās uz mums un apkārt esošo pasauli.”

Nebeidzamajā kosmiskajā telpā, mēs meklējam atbildi uz pašu senāko noslēpumu – pasaules radīšanas noslēpumu. Bet atbilde atrodas šeit – uz mazas, zilas planētas. Šīs zināšanas bija cilvēkam līdzās, kopš viņš tika radīts.

Dāvana, kuru mēs saucam: „Dzīvība”, ir dāvāta visumā vienīgajai vielai, kura spēj to saglabāt un nodot cilvēkiem – ūdenim.

Koraļļu kalcijs Coral Mine savienojoties ar ūdeni to pārveido par DZĪVU ūdeni

Rakstot uz eriksde@tvnet.lv saņemsiet referālo kodu, kuru aktivizējot coral-club.com mājas lapā varēsiet piereģistrēties, un jau kā kluba biedrs, iegādājoties produkciju, saņemsiet to ar 20% atlaidi .

 

 

 

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Veselībai, Veselības pamati. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *