Dzīvā ūdens noslēpums

Šīs fotogrāfijas ir veiktas Emoto laboratorijā. Dažādas formas kristāli. Arī tie ir ūdens iespaidi.

Masaru Emoto, zinātnieks (Japāna): „Ar rezonanses un atbalss palīdzību, tēls no kvantu līmeņa tiek pārnests uz materiālo līmeni. Tā tas notiek.”

Leonīds Izvekovs, zinātnieks (Krievija): „Vēl Maksis Plants teica, ka viss ir vilnis. Tas ir, kad mēs, piemēram, uzrakstām vārdu uz papīra un to pieliekam pie ūdens, un redzam, ka ūdens kristāls mainās, tas nozīmē, ka ūdens mainās, tās frekvences iedarbībā, kuru satur šis vārds.”

Uz kolbām ar ūdeni uzrakstīja – tu esi labs:

Tu esi muļķis:

Tu esi skaists:

Leonīda Izvekova laboratorijā ūdenim ļāva noklausīties Mēness sonāti:

Vivaldi „Gadalaikus. Rudens”:

Smago roku: 

Olga Butakova, Veselības atjaunošanas institūta galvenais ārsts (Krievija): „Ņemot vērā to, ka cilvēks savas dzīves laikā izlieto 75 tonnas ūdens, cauri cilvēka organismam iziet liels daudzums informatīva ūdens, ķīmiska ūdens, dažādas struktūras ūdens, un vispār dažāds ūdens.”

 

Cilvēks par četrām piektdaļām sastāv no ūdens. Ja organisms zaudē 2% no šķidruma, viņš izjūt slāpes, ja 10% – sākas halucinācijas. Ja organisms zaudē vairāk par 12% ūdens, iestājas nāve.

1000 gadus atpakaļ dzīvojušais austrumu zinātnieks un ārsts Vicenna, vairākas dienas vērojot nobriedušu, sulīgu meloni, kura ar laiku kļuva sarukusi un izžuvusi. Viņš secināja, ka vecums vienmēr ir sausums.

Mūsdienu zinātnieki par to runā citiem vārdiem – vecums nozīmē, ka organisma šūnas zaudē ūdeni.

Olga Butakova, Veselības atjaunošanas institūta galvenais ārsts (Krievija): „Tas nozīmē, ka mēs esam apgarots ūdens. Pie tam bērns mātes miesās par 92-93% sastāv no ūdens. Kad mēs mirstam, tad par 50% sastāvam no ūdens. Visa mūsu dzīve ir ūdens apmaiņas process.”

1794.gada vasarā Urālas upes Časovaja, Vaslatinas piestātnē, smagi saslima mednieku vecākais Avrams Kricijs. No mutes nāca asinis, ko pavadīja sāpes vēderā. Šķita, ka nāve ir neizbēgama. Viņu aiznesa uz Taigu, uz avotu, kuru Aguļskas šamaņi uzskatīja par svētu un dziedinošu. Mednieks pie avota pavadīja gandrīz divus mēnešus. Viņš dzēra avota ūdeni un mazgājās tajā. Pēc šiem diviem mēnešiem viņš sajutās pilnīgi vesels. Vienlaicīgi ar to izžuva arī avots. Tas atjaunojās tikai nākamā gada pavasarī, pēc sniega kušanas. Ārsts, vācietis Henrihs Knops, kurš strādāja Demidova rūpnīcā, pie Časovaja upes, aprakstot šo gadījumu savā dienasgrāmatā, izdziedināšanas mehānismu paskaidrot tā arī nespēja.

Džulians Kenons, medicīnas doktors (Lielbritānija): „Tas līdzinās koriģējošas informācijas ievadīšanai datorā, ja veic analoģiju, starp pacientu un datoru. Šīs informācijas saņemšanas rezultātā, no medicīniskā viedokļa, tā pacientam palīdz.”

Ir zināms, ka ap slimā orgāna šūnām atrodas nestrukturizēts ūdens. Zinātnieki izsaka pieņēmumu, ka to var atjaunot ar ūdens palīdzību, kuram ir īpaša noturīga struktūra. Nākamais solis – ir izgatavot šādu ūdeni. Lai realizētu šo mērķi, laboratorijās tika radīti mākslīgi apstākļi, kā rezultātā ūdens saņēma labdabīgu informāciju.

Konstantīns Korotkovs, zinātņu doktors, profesors (Krievija): „Tie ir slogi, tās ir izlādes, tā ir ūdens kustība, tā ir ūdens burbuļošana, tā ir pāreja no vienas fāzes citā, un, kad šādi nosacījumi tiks ievēroti, tad mēs saņemsim aktīvu ūdeni.” To pašu ūdeni, kuru var sastapt dabiskajos avotos, tālu no civilizācijas.

Viktors Injušins, Valsts universitātes zinātņu doktors (Kazahstāna): „Mēs sakām: „Dzīvs ūdens”, tas ir, ūdens, kuru ar prieku uztver dzīvā šūna.”

Džulians Kenons, medicīnas doktors (Lielbritānija): „Kāds ir strukturētā ūdens iedarbības mehānisms katrā konkrētajā situācijā? Vai tas vērsts konkrēti uz imūno sistēmu, uz smadzenēm vai uz ko citu? Atbilde ir tāda – iedarbība tiks vērsta tur, kur tā būs nepieciešama.”

Vēl viens ūdens programmēšanas veids ir tā ietekmēšana ar vājajiem laukiem, salīdzināmiem ar cilvēka sirds elektromagnētiskā lauka spēku. Tādu ūdeni pacientiem piedāvā ierasto zāļu vietā.

Džulians Kenons, medicīnas doktors (Lielbritānija): „Es zinu, ka tas strādā situācijās, kurās farmaceitiskā medicīna nav nostrādājusi. Kad Jūs novērojat šādas situācijas klīniskajā praksē, tas ir visai iespaidīgi. Es to nosauktu par informatīvās medicīnas virzienu.”

Rustums Rojs, Pensilvānijas universitātes profesors (ASV): „Līdz ar to viens no svarīgākajiem aspektiem, izlaušanās, uz kuru mēs ceram, ir zinātnes izpratne par to, kas ir svarīgs struktūrā. Tad mēs varēsim šo struktūru iemiesot ūdenī un radīt saudzīgas zāles, saudzīgu dziedināšanas paņēmienu”.

Ūdeņi, kuri ieskauj bērnu mātes ķermenī, ir klāstera ūdens. Zem mikroskopa tas izskatās kā cieši piekļāvušās viena pie otras, precīzi noformējušās molekulu grupas. Rodas iespaids, ka ūdens mēģina it kā aizsargāt jauno dzīvību, vēršot tās saglabāšanai un attīstībai visus topošās mātes organisma spēkus.

Noskaidrojās arī tas, ka jaundzimušā šūnas satur tādu pašu ūdeni. Strauji sasaldējot šo ūdeni un aplūkojot to 20 tūkstoš reizes lielā palielinājumā, var ieraudzīt neticama skaistuma sniegpārsliņu:

Gadiem ejot, šī sniegpārsliņa, kā likums, savu formu maina.

Šī ziņa tika publicēta sadaļā Veselībai, Veselības pamati. Pievienojiet to kā grāmatzīmi saite.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *